Čakšas ceļš uz “Vienotību”. Vai ZZS plāno pamest arī citi biedri? 1
Dažas dienas pēc paziņojuma par izstāšanos no Latvijas Zaļās partijas (LZP) bijusī veselības ministre, Saeimas deputāte Anda Čakša ir uzņemta “Vienotībā”. Līdz ar to viņa turpmāk Saeimā strādās kā neatkarīgā deputāte, izstājoties arī no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas.
“Tas ir pavērsiens par 180 grādiem,” “Latvijas Avīzei” atzina LZP valdes priekšsēdis Edgars Tavars, kurš no sarunas ar A. Čakšu pagājušajā nedēļā bija sapratis, ka viņa no partijas aiziet, lai nākotnē varētu atgriezties profesionālajā darbībā.
“Darbs opozīcijā ir pārbaudījums, ko iztur tikai stipri cilvēki,” piebilda E. Tavars, kurš sākotnēji bija slavējis agrāko sadarbību ar A. Čakšu.
Pēc iestāšanās “Vienotībā”, kas ir viena no “Jaunās Vienotības” dalīborganizācijām, A. Čakša pirmdien “LA” sacīja – atrašanās opozīcijā vai pozīcijā neesot bijis izšķirošais. Lēmums pievienoties “Vienotībai” esot bijis pārdomāts ilgākā laikā, vērtējot ilgtermiņā savu politisko un profesionālo darbību.
Izvēle par labu “Vienotībai” notikusi tās vērtību dēļ.
A. Čakša mācās doktorantūrā un politikā vēlas vairāk izmantot arī savas profesionālās zināšanas. Viņa ir ievēlēta Sociālo un darba lietu komisijā, kurā “Vienotībai” tagad nav sava deputāta. “Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis “LA” apstiprināja, ka tas frakcijai būs ieguvums. A. Čakša arī ir aicināta līdzdarboties “Jaunās Vienotības” frakcijā, lai gan oficiāli tajā iestāties nevar.
Jāatgādina, ka iepriekšējā valdībā viņai jau bija laba sadarbības pieredze ar “Vienotības” ministriem – jo īpaši ar toreizējo labklājības ministru Jāni Reiru, kurš tagad vada Finanšu ministriju. Tiesa, “Vienotībā” ir arī Renārs Putniņš, kurš iepriekš A. Čakšas darbību veselības ministres amatā bija daudz kritizējis. Lūgta to komentēt, A. Čakša sacīja: “Katrā ģimenē ir dažādi cilvēki. Visiem nav jādomā vienādi. Galvenais ir spēt diskutēt. “Vienotībā” ir šī spēja diskutēt.”
Premjera partijas vilinājums
Par veselības ministri Māra Kučinska (ZZS) valdībā A. Čakša kļuva 2016. gada jūnijā pēc tam, kad no amata atkāpās Guntis Belēvičs, kurš arī bija LZP biedrs. Nepilnu gadu pēc nonākšanas valdībā viņa iestājās Latvijas Zaļajā partijā, kurā pabija nepilnus divus gadus. A. Čakša ilgi vilcinājās stāties partijā, taču uz to uzstāja politiskais spēks, kas viņu bija deleģējis ministres amatam. Vēlāk gan viņa kandidēja arī LZP valdes vēlēšanās, taču tajās saņēma nepietiekamu partijas biedru atbalstu.
Valsts prezidenta vēlēšanās vasaras sākumā, kad par Valsts prezidentu ievēlēja Egilu Levitu, A. Čakša demonstrēja no partijas atšķirīgu pozīciju, neatbalstot ZZS izvirzīto Valsts prezidenta kandidātu Juri Jansonu.
Sabojāts biļetens vēlēšanās bija arī bijušajam premjeram Mārim Kučinskim, kurš ZZS frakcijā pārstāv Liepājas partiju.
Kad iepriekšējā Saeimā ZZS bija valdošais politiskais spēks, bet “Vienotības” reitings noslīdēja līdz bīstamajai 5% robežai, notika pretējais process – vairāki “Vienotības” Saeimas deputāti, kuru vidū bija arī Inesis Boķis un Viktors Valainis, kurš ievēlēts arī 13. Saeimā, pārgāja uz ZZS. Tagad “Jaunā Vienotība” ir premjera partija, bet ZZS palikusi opozīcijā.
Uz vaicāto, vai nav bažas, ka spējīgu cilvēku aizplūšana no ZZS varētu turpināties, viens no ZZS līderiem, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze “LA” teica: “Anda jau neienāca politikā pārliecības dēļ. Viņa ienāca politikā karjeras dēļ. Tagad, kad partija ir opozīcijā, viņa meklē, kur ir lielākas iespējas. Tie, kas ir politikā idejas dēļ, tie partijas nemaina.”
Kučinskis vēl nesteigsies
A. Čakša nekad iepriekš Saeimā nebija strādājusi. A. Krauze varot saprast, ka psiholoģiski tas varētu būt grūti, kad no ministra, kas nosaka nozares politiku, ir jākļūst par opozīcijas ierindas Saeimas deputātu. Taču viņš nedomā, ka A. Čakšas pēdās varētu iet M. Kučinskis un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura ir LZS valdes locekle un aktīvi piedaloties partijas darbā.
Bijušais valdības vadītājs M. Kučinskis “LA” apstiprināja, ka pašlaik nekur negatavojas iet.
Viņaprāt, arī A. Čakša to esot izdarījusi priekšlaicīgi, jo frakcija vēl daudz ko labu kopā varētu izdarīt. A. Čakšas lēmums viņu pārsteidzis neesot, jo “tās jau bija aprēķina laulības”, viņa nekad neesot jutusies īsti piederīga partijai. Taču pārsteigums bijusi A. Čakšas iestāšanās “Vienotībā”. Uz vaicāto, kādi ir M. Kučinska paša plāni, viņš atbildēja – daudz ko noteikšot ZZS spēja mainīties. Viņaprāt, ja esi politikā, tad gribas arī kaut ko izdarīt. Jautājums esot, cik lielā mērā viņš būšot vajadzīgs ZZS. “Būt politikā tikai, lai nospiestu pogu, es neesmu gatavs,” teica M. Kučinskis.
Uz vaicāto, vai “Vienotība” nav plānojusi slēgt sadarbības līgumu arī ar Liepājas partiju, kuru pārstāv M. Kučinskis, A. Latkovskis atbildēja – “Vienotībai” ir liela sadarbības pieredze ar reģionālajām partijām, kas esot labs veids, kā lielajā politikā pārstāvēt reģionu intereses. Partija esot “atvērta” citām reģionu partijām, bet nevienu vārdā viņš nevēloties saukt.
“Pie veiksmīga premjera, kāds ir Krišjānis Kariņš, mūsu partijai ir arī vilkme,” piebilda A. Latkovskis. “
Jaunajā Vienotībā” ir lokālās partijas no Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils, Valmieras un Latgales. Liepājas partija tāpat kā “Latvijai un Ventspilij” vairākus sasaukumus ir ZZS sadarbības partneris.
