Čakša: “Premjeres lēmumā ir kāda politiskā loģika, bet man tā nav izprotama” 0
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kuras nomaiņa iecerēta valdības “restarta” procesā, nepiekrīt premjeres Evikas Siliņas (JV) kritikai un nesaredz iespējas šādi paātrināt reformas izglītības nozarē.
Siliņa preses konferencē sacīja, ka izglītības joma ir grūta, un jāspēj panākt dialogs ar nozari, kas, viņas vērtējumā, “pēdējā laikā nebija tik raits”. “Ar nozari būs jāstrādā, vienmēr būs saspīlējumi, bet ir jāmeklē risinājumi,” par Čakšu teica Siliņa. Čakša kritikai par dialoga trūkumu ar nozari nepiekrīt, izriet no politiķes ieraksta sociālajos tīklos.
Čakšas ieskatā, premjeres lēmumā ir “kāda politiskā loģika”, kas viņai nav izprotama. “Ja runājam par “restartu”, tad, mainot ministru nozarē, kurā tiek realizētas tik būtiskas reformas, manā uztverē tā ir sabremzēšanās,” premjeres piedāvājumu vērtē Čakša.
Viņa norādīja, ka par jaunā skolu finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu panākta “vēsturiska visu pašvaldību, sadarbības un sociālo partneru vienošanās.
Uz aģentūras LETA jautājumu, kā vērtē savu darbu izglītības un zinātnes ministres amatā, Čakša sacīja, ka “strādājusi pēc vislabākās sirdsapziņas, it īpaši zinot, cik lēni šajā nozarē var parādīties efekts un sasniegts rezultāts”.
“Varu citēt savu kolēģi, kurš man šodien teica – ir sanācis iekustināt dziļākos tauku slāņus, kas līdz šim nevienam izglītības nozarē nav izdevies,” izteicās Čakša.
Čakša piekrīt, ka ne vienmēr dialogs ar nozares pārstāvjiem bijis viegls, vienlaikus, pēc viņas sacītā, “vienmēr kopīgi atrasti labi risinājumi” gan jautājumā par pedagogu darba algas grafiku, gan jauno finansēšanas modeli.
Vienlaikus Čakša novērtē premjeres apņemšanos turpināt jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanu no 1.septembra. Viņa pati modeļa ieviešanai līdzi sekošot kā “Jaunās vienotības” valdes locekle un Saeimas deputāte, līdz ar to noprotams, ka domstarpības nav tik lielas, lai Čakša pamestu partiju.
Čakša izglītības un zinātnes ministres amatu ieņēma divreiz, tai skaitā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā no 2022.gada decembra līdz 2023.gada augustam.
Esot ministres amatā, politiķe vairākkārt nonāca domstarpībās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kas prasīja Čakšas demisiju un vāca parakstus par neuzticības izteikšanu. Pati Čakša toreiz neplānoja atkāpties no amata, jo nesaskatīja tam pamatu.
2018.gada rudenī Čakšu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēja 13.Saeimā. Ņemot vērā, ka ZZS pēc 13.Saeimas vēlēšanām nonāca opozīcijā, 2019.gada augustā Čakša izstājās no Latvijas Zaļās partijas (LZP), sākotnēji solot turpināt darbu ZZS frakcijā. Taču pāris dienas vēlāk viņa paziņoja par pievienošanos partijai “Vienotība”. 2022.gada rudenī viņa no “Jaunās vienotības” saraksta tika ievēlēta 14.Saeimā un izvirzīta izglītības un zinātnes ministres amatam.
2016.gada jūnijā Čakša tika apstiprināta veselības ministres amatā, uz kuru viņu virzīja ZZS pēc tam, kad, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), no amata atkāpās veselības ministrs Guntis Belevičs (ZZS).
