Čakša klāsta, ka obligāta privāta veselības apdrošināšana, kas veiksmīgi darbojas daudzviet pasaulē, pēc būtības ir jauns nodoklis. Viņasprāt, tā ir izskatāma iespēja, taču jautājums, cik daudz Latvijas iedzīvotāju ir spējīgi samaksāt aizvien jaunus nodokļus. “Valstīs, kur šī sistēma veiksmīgi darbojas, iedzīvotāji mēnesī maksā no 40 līdz 120 eiro. Pat ja tie Latvijā būtu 20 līdz 70 eiro mēnesī, vai, ņemot vērā vidējo atalgojumu Latvijas tautsaimniecībā, tas ir iespējams? Tas ir jautājums, kas iziet ārpus veselības ministra kompetences un skar plašākus valsts konkurētspējas jautājumus,” uzskata nesen amatā stājusies ministre. 9
Ņemot vērā deficītu veselības nozarē neesot iespējams izslēgt, ka tuvākajā nākotnē iedzīvotāju iemaksas budžetā, kas domātas veselības aprūpei, nāksies palielināt, taču Čakša uzskata, ka šāda nodokļu sloga paaugstināšana bez skaidrības par plašāku redzējumu saistībā ar nodokļu sistēmas progresivitāti, kopumā nav iespējama šajā gadā.
Iepriekšējā ministra laikā diskusijai valdībā ir izstrādāts jaukta finansējuma modelis, kas paredz, ka valdība turpmāk nodrošina tikai neatliekamo palīdzību, visu pārējo atstājot privātās apdrošināšanas rokās. Čakša uzskata, ka Latvijas sabiedrība tam nav gatava.
“Es esmu pārliecināta, ka Latvijas sabiedrība šādam šokam nav gatava. Faktiski tas nozīmētu pilnīgu pāreju uz maksas medicīnu. No politiķu viedokļa tā būtu godīga savas nespējas atzīšana. Tā teikt – jā, tiktāl mēs esam noveduši savu veselības sistēmu un neko vairāk par neatliekamo palīdzību jums vairs nespējam sniegt,” viņa vērtē izstrādāto variantu. Jaunā ministre pieļauj, ka līdz šādam variantam var nonākt, ja tuvāko mēnešu laikā valdībai pietrūks drosmes pieņemt izšķirošus lēmumus. Vienlaikus viņa uzsver, ka darīs visu, lai šādu scenāriju nepieļautu.
