Kādam šokam nav gatava Latvijas sabiedrība, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu 9
Veselības aprūpē esam sākuši runāt par dažādiem apdrošināšanas modeļiem, lai gan patiesā problēma ir tā, kā piesaistīt veselības aprūpei būtiski vairāk naudas, ceturtdien paziņojumā pauž veselības ministre Anda Čakša, kura skaidro, kas ļautu sasniegt šo mērķi, un kādam šokam, viņasprāt, Latvijas sabiedrība nav gatava.
“Šajā situācijā, ja lietas tiek sauktas savos īstajos vārdos, ir svarīgi saprast kā mēs kardināli izmainīsim finansējumu un novirzīsim medicīnai daudz vairāk naudas. Un ar daudz šajā gadījumā es domāju tiešām daudz – papildu simtiem miljonu. Protams, to nevarēs izdarīt vienā gadā, bet mums ir jābūt plānam, kā tuvākajā laika posmā katru gadu, palielinot finansējumu vismaz par 70-90 miljoniem, sasniegt līmeni, kas kaut nedaudz pietuvinātu nepieciešamajam līmenim. Tas nenozīmētu papildus līdzekļu liešanu vecajā, caurajā mucā. Tas nozīmētu paralēlu nozares noteikumu maiņu, tas nozīmētu padarītā vērtēšanu pēc rezultāta, nevis darīšanu darīšanas pēc. Tas nozīmētu ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Kā ārstiem, tā pacientiem,” norāda veselības ministre.
Veselības ministrija ir izstrādājusi trīs iespējamos veselības aprūpes finansēšanas modeļus, kas šobrīd nodoti apspriešanai. Pirmais paredz papildus finansējuma piesaisti no sociālā budžeta vai ar cita nodokļa starpniecību, piemēram, ceļot akcīzes nodokli vai PVN luksusprecēm. Otrais modelis paredz, ka nepieciešamais finansējums tiktu nodrošināts pacienta maksājuma veidā, savukārt trešais modelis paredz dalītu veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Lēmums, kuru ceļu iet, nav pieņemts.