Čakša nosauc nākamā gada galvenās prioritātes veselības aprūpē 0
Viena no četrām lielajām nākamā gada veselības aprūpes prioritātēm būs psihiatrija un cilvēku garīgās veselības jautājumi, aģentūrai LETA sacīja aizejošās valdības veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Viņa tic, ka arī nākamais veselības ministrs un jaunā valdība garīgās veselības jomu uzskatīs par prioritāru, jo psihiatrija Latvijā esot “iepalikusi” no citām veselības aprūpes jomām.
Pēc Čakšas paustā, valstī ir daudz labu speciālistu ar vērtīgām zināšanām, tomēr patlaban psihiatrijas organizācija notiek, balstoties uz slimnīcu etapu.
Ministre norādīja, ka šogad sadarbībā ar Latvijas Psihiatru asociāciju un kapitālsabiedrībām, kuras nodarbojas ar garīgās veselības ārstēšanu, daudz strādāts pie garīgās veselības reformu plāna, kurš pavisam drīz tikšot nodots sabiedriskajai apspriedei un pēc tam – iesniegts Ministru kabinetā.
Čakša norādīja, ka plāna galvenais mērķis ir tuvoties pacientam, proti, nepieciešams ar garīgās veselības ārstēšanu nodarboties ne tikai slimnīcu etapā, bet svarīgi arī dienas stacionāri un ambulatoru pakalpojumu pieejamība.
Tāpat Čakša uzskata, ka nepieciešams strādāt pie jaunu speciālistu piesaistes, kā arī paplašināt komandu, kas strādā pie pacientiem ar psihiska rakstura saslimšanām. Komanda sākotnēji varētu būt pieejama vismaz lielajās pilsētās, bet ar laiku arī reģionos, piebilda ministre.
Viņa ir pārliecināta, ka slimnīcās būtu jābūt mazāk pacientiem, un, ja pacientam būs pieejams dienas stacionārs un ambulatorā aprūpe, viņam nebūs tur jāatrodas.
Tāpat Čakša norādīja, ka būtisks jautājums ir medikamentu pieejamība par samērīgu cenu. Ministre pieļauj, ka psihiatriskai ārstēšanai nepieciešamajiem medikamentiem pat vajadzētu būt pilnībā valsts kompensētiem, jo šos medikamentus bieži vien lietojot cilvēki, kuri paši sevi nevar nodrošināt.
Saskaņā ar Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2019.gadā, psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai paredzēti 5,449 miljoni eiro no Eiropas Komisijas Latvijai pieļautās budžeta atkāpes.
Jau ziņots, ka, pārbaudot deviņas ārstniecības iestādes, kurās tiek sniegta diennakts stacionārā psihoneiroloģiskā veselības aprūpe, Veselības inspekcija (VI) secinājusi, ka psihiatriskās palīdzības organizācijā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.
Kā aģentūru LETA informēja VI Veselības aprūpes departamenta vadītāja vietniece Dace Roze, pārbaužu rezultāti norāda uz psihiatriskās palīdzības organizācijas pārmaiņu nepieciešamību.
VI uzskata, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz ambulatorās aprūpes posma stiprināšanu, veidojot “psihiatriskās aprūpes piramīdu”, kurā pacients jebkurā no aprūpes posmiem ambulatori varētu saņemt pilnvērtīgus psihiatra pakalpojumus, negaidot garās rindās, kā arī psihiatriskās rehabilitācijas pakalpojumus.
Tādā gadījumā slimnīcas varētu nodarboties ar akūto gadījumu un sarežģītu situāciju risināšanu.
Kā ziņots, tiesībsargs un VI konstatējusi pārkāpumus bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”. Pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Slimnīcā “Ainaži” konstatētais raisījis plašākas diskusijas par bērnu ar psihiskiem traucējumiem ārstēšanu Latvijā.
Saistībā ar notikušo “Ainažos” VI sāka arī pārbaudes psihoneiroloģiskajās slimnīcās, lai pārbaudītu to atbilstību obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, medicīnisko dokumentāciju, ierobežojošo līdzekļu pielietojamību un budžeta līdzekļu izlietojumu.
