C vitamīnam nepatīk, ja to cep vai vāra 0
«Nebūs pārspīlēts, ja apgalvosim, ka C vitamīns ir vispazīstamākais vitamīns,» atzīst „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte interniste un ortomolekulārās medicīnas speciāliste Antra Briede, kopā ar farmaceitu Vadimu Brižaņu sīkāk izklāstot C vitamīna lomu mūsu veselībai. Tas ir drošs un efektīvs, un, kaut gan neaizvieto zāles, ir izcils profilakses līdzeklis un labs palīgs dažādu slimību ārstēšanā.
Nu jau gandrīz gadsimtu zinātnieku starpā notiek spraiga diskusija, vai un cik ļoti iedarbīgs ir C vitamīns. Tā popularitāte īpaši pieauga pagājušā gadsimta 70. gados, kad Nobela prēmijas laureāts Līnuss Paulings nāca klajā ar pētījumu par C vitamīna spēju pasargāt no gripas un atvieglot tās simptomus. Šis priekšstats saglabājies vēl šobaltdien.
Tomēr kopš tā laika visā pasaulē veikti daudzi jauni pētījumi, fokusējoties uz vissīkākajiem C vitamīna aspektiem – sākot no tā iespaida uz retām slimībām līdz vitamīna lomas salīdzinājumam fiziski aktīvu un neaktīvu cilvēku veselības stāvoklī. Ik pa laikam zinātnieki apkopo vairākus mazākus pētījumus, lai ar apvienoto datu apjoma palīdzību varētu labāk izprast C vitamīna nozīmi.
Ko vēsta pētījumi?
Vienu no pētījumiem veica Harī Hemila no Helsinku universitātes Somijā. Viņas komanda secināja, ka C vitamīna lietošana profilaksei ir nenozīmīga (3%), kas nozīmē, ka pasargāt no gripas C vitamīns nepalīdzēs. Pārsteidzošs izņēmums bija fiziski ļoti aktīvi cilvēki, kuriem C vitamīns risku saslimt samazināja uz pusi (52%)! Savukārt, jau esot slimam, C vitamīns kļūst par labu draugu – atvieglojot simptomus un saīsinot slimošanas laiku vidēji par 8% pieaugušajiem un bērniem līdz pat 18%.
Kopsavilkumā pētījuma autori izteicās: «Ņemot vērā C vitamīna efektu uz saaukstēšanās gaitu, kā arī tā zemo cenu, drošību un pieejamību, slimniekiem ir vērts izmēģināt, cik lielā mērā C vitamīns palīdz tieši viņu gadījumā.»
Cits vairāk nekā 100 pētījumu apkopojums lielāku uzmanību pievērsa palielinātām C vitamīna devām – dalībnieki dienā lietoja līdz pat 10g C vitamīna. Pētījuma vadītājs Marks Mojāds secināja, ka pozitīvs efekts parādās tikai pie aptuveni 500mg C vitamīna dienā, kas ir ļoti daudz, salīdzinot ar pašlaik pieņemto, pieaugušajam ieteicamo 75–90mg dienas devu. Viņš piebilda, ka blakusefekti (piemēram, vieglas vēdergraizes) parādās tikai pie 2g C vitamīna dienā – kas arī ir maksimālais pieļaujamais daudzums. Tāpēc, viņaprāt, nekādu ļaunumu dienas devas palielināšana nenodarīs.
Pārsteidzošs atklājums, kā vairot C vitamīnu!
Protams, vitamīnus un mikroelementus vislabāk būtu uzņemt ar uzturu. Veselam cilvēkam un, vēl jo vairāk, bērnam vitamīnus lietot papildus nav vajadzības – gan ar noteikumu, ka tiek apēstas ieteicamās 5–7 saujas jeb porcijas dārzeņu un augļu dienā. Savukārt augu valsts produktus lietojot maz, kā arī hronisku slimību gadījumā un novecojot, vajadzība pēc papildu vitamīnu devas palielinās. Ja uzturā neizdodas iekļaut tik daudz augļu un dārzeņu, paaugstināto vajadzību pēc vitamīniem varētu nodrošināt dabiskā ceļā, un ir vērts izvēlēties kādu uztura bagātinātāju.
Vai zināt, kā varat palīdzēt uzņemt nepieciešamo C vitamīna daudzumu? Jāsamazina cukura patēriņš! Kādēļ tā? Cilvēks kā visēdājs evolūcijas gaitā zaudējis spēju pats sintezēt C vitamīnu, kamēr daudzi dzīvnieki papildina tā rezerves šūnās, «ražojot» C vitamīnu no glikozes jeb cukura. Problēma rodas tajā, ka cilvēka šūnās C vitamīns nonāk pa tiem pašiem ceļiem, pa kuriem turp dodas glikoze. Ja glikozes ir par daudz, tā «noslāpē» C vitamīnu, neļaujot nokļūt šūnās, un tas vienkārši tiek izvadīts. Lūk, iemesls, kādēļ ir vēlams piebremzēt ar saldumiem un, jā, arī baltmaizi, kas ir varena glikozes ražotāja.
Kā zināt, ka trūkst C vitamīna, un kā to papildus uzņemt?
Viduslaikos pazīstama kā jūrnieku slimība (ilgajos ceļojumos uz kuģa nebija pieejami svaigi augļi un dārzeņi), cinga jeb skorbuts ir akūts C vitamīna trūkums. Savārgušie jūrnieki zaudēja spēkus, cieta iekaisušu, jutīgu smaganu un kustīgu zobu dēļ, tiem parādījās izsitumi, locītavu sāpes, un smagajā darbā neizbēgami iegūtie ievainojumi dzija ārkārtīgi lēni. Slimībai progresējot, pievienojās depresija, smaganu asiņošana, zobu un matu izkrišana un visbeidzot iestājās nāve.
Tikai 18. gadsimta vidū tika pierādīts, ka, ceļojumā regulāri ēdot, piemēram, citronus vai sīpolus, no skorbuta var izvairīties. Par laimi, mūsdienās tik smagi skorbuta gadījumi nepilnvērtīga uztura dēļ ir reti, galvenokārt sastopami tikai trešās pasaules valstīs.
„Mums C vitamīns galvenokārt ir profilaktisks līdzeklis, un tādēļ visbiežāk to lietojam saaukstēšanās un gripas sezonā. Simptomi, kas tomēr varētu liecināt par C vitamīna nepietiekamību, būtu smaganu asiņošana zobu mazgāšanas laikā, zilumu rašanās pat pie viegliem sasitumiem un piepeša deguna asiņošana,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
Domājot par C vitamīnu, vispirms vajadzētu minēt citrusaugļus, piemēram, apelsīnus un greipfrūtus – gan svaigā veidā, gan sulas. Citi tā avoti ir brokoļi, zemenes, tomāti un zaļie pipari. Ja nav vēlmes notiesāt lielus termiski neapstrādātu zaļumu kalnus (C vitamīnam nepatīk, ja to cep vai vāra!), C vitamīns ir viens no populārākajiem uztura bagātinātājiem – pieejams gan multivitamīnu salikumā, gan koncentrētā veidā askorbīnskābes formā.
Kas ir antioksidanti, un kā tie darbojas?
C vitamīns mūsu ķermenī galvenokārt darbojas kā antioksidants. Lai saprastu antioksidantu lomu veselībā, nepieciešams uz brīdi atgriezties vidusskolā un atcerēties, kas ir oksidēšanās un reducēšanās. Katram atomam un molekulai pieder noteikts elektronu skaits – dažas ir ar šo skaitu mierā, dažas vēlas vairāk elektronu, bet citām to ir par daudz, kā rezultātā visas iesaistās ķīmiskās reakcijās. Oksidācija nozīmē elektronu zaudēšanu, un reducēšanās nozīmē, ka atoms vai molekula elektronus iegūst.
Molekulas, kas agresīvi vēlas iegūt sev vairāk elektronu, sauc par brīvajiem radikāļiem. Brīvais radikālis uzbrūk apkārt esošajām molekulām un atņem tām elektronus, padarot tās pašas par līdzīgiem izsalkušiem brīvajiem radikāļiem. Šādu ķēdes reakciju sauc par oksidatīvo stresu. Antioksidanti palīdz šo procesu apturēt, dāsni dāvājot brīvajam radikālim savus liekos elektronus, paskaidro ārste Antra Briede.
Brīvie radikāļi mūsu ķermenī pastāvīgi rodas kā pavisam normālu bioloģisku procesu blakusprodukti, un mēs vairāk vai mazāk ar tiem paši tiekam galā, ar ikdienas uzturā uzņemtiem antioksidantiem (atceramies – atšķirībā no daudziem dzīvniekiem, mūsu ķermenis C vitamīnu neražo!). Tomēr apkārtējās vides iespaidā brīvo radikāļu skaits var pārsniegt daudzumu, ar ko organisms spēj tikt galā. Ultravioletais starojums (pārāk ilgi sauļojoties), gaisa piesārņojums, intensīva fiziskā slodze un smēķēšana ir tikai daži no daudzajiem brīvo radikāļu ražotājiem mūsu ikdienā.
Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radītais oksidatīvais stress palielina dažādu slimību, piemēram, vēža, Alcheimera, Parkinsona un sirds slimību risku. Un ne tikai – tas ir viens no galvenajiem ķermeņa novecošanas paātrinātājiem! Tomēr jāatceras, ka «kas par daudz, tas par skādi» un arī antioksidantus nevajag pārdozēt. Viens pats C vitamīns nevar pilnībā aizsargāt pret visiem brīvajiem radikāļiem – tie ir dažādi, un attiecīgi nepieciešami dažādi vitamīni un citas uzturvielas.
Pārspīlēšana ar kādu atsevišķi ņemtu sistēmas elementu var izjaukt ķermeņa līdzsvaru. Tādēļ pilnvērtīgs uzturs vienmēr būs labāks par ēdienkartes «sadiegšanu» ar vitamīnu palīdzību, bet, ja šāda palīdzība tomēr ir vajadzīga – vēlams konsultēties ar savu ārstu!
