C hepatītu var izskaust vien laikus atrodot inficētos 2
Pasaules Veselības organizācija (PVO) nospraudusi mērķi līdz 2030.gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai. Praksē tas nozīmē samazināt tādu C hepatīta izraisītu slimību skaitu kā aknu ciroze un aknu vēzis. Galvenā problēma ir spēja laikus atklāt ar HCV inficētos cilvēkus. Jo aknas, kā zināms, ir ļoti “pacietīgs” orgāns, un, tā kā to iekšpusē nav nervu galu, aknas nesāp.
Fakti par saslimstību ar C hepatītu ir skarbi. Pasaulē tas izplatīts aptuveni 110 miljoniem cilvēku, Eiropā – 9 miljoniem, bet Latvijā aptuveni 40 tūkstošiem. Saskaņā ar PVO datiem, ik gadus šīs slimības dēļ pasaulē mirst 700 tūkstoši cilvēku. Jo bēdīgāku šo statistiku padara tas, ka, laikus atklāts, C hepatīts ir ārstējams.
Lai sasniegtu Pasaules Veselības organizācijas nosprausto mērķi – līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā nopietnu draudu iedzīvotāju veselībai, ik gadu būtu jāārstē vismaz 3000 pacientu. Tas nozīmē ne vien ārstēt tos, kas jau ir diagnosticēti, bet arī skrīnēt un meklēt pacientus, kuri vēl nezina, ka viņi ir inficēti.
C hepatīta ārstēšanā – milzīgs solis uz priekšu
Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja, Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas viceprezidente asoc. prof. Ieva Tolmane TV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” (28.07.2022) norādīja, ka C hepatīta ārstēšanā Latvijā ir panākts milzīgs solis uz priekšu. “Jau nedaudz vairāk kā piecus gadus Latvijā ir pieejami jaunās paaudzes medikamenti, kas ir tabletēti, ļoti labi panesami, un mēs izārstējam 95-98% pacientus. Hronisks C hepatīts ir reāli izārstējama slimība, bet svarīgi ir to darīt, kamēr vēl nav izveidojusies ciroze vai pat aknu vēzis,” uzsver dr. Tolmane.
Savukārt Nacionālais veselības dienests (NVD), atbildot uz LA.lv jautājumu, vai valsts nodrošina medikamentus C hepatīta ārstēšanai, skaidro: “Šobrīd zāļu iegādes un kompensācijas sistēmas ietvaros hroniska vīrushepatīta C ārstēšanai 100% apmērā tiek kompensēti 3 medikamenti – Zepatier (Elbasvirum/ Grazoprevirum) tikai pacientiem ar 1.,4. genotipu, Epclusa (Sofosbuvirum/ Velpatasvirum) tikai pacientiem ar 2., 3., 5., 6. genotipu un Maviret (Glecaprevirum/ Pibrentasvirum) tikai pacientiem ar 2., 3. genotipu.
Terapija tiek nodrošināta pacientiem ar fibrozi ≥ F1 stadijā, pacientiem pirms vai pēc orgānu transplantācijas, pacientiem, kuriem ir klīniski nozīmīgas ārpusaknu parādības, pacientiem ar hronisku nieru mazspēju III-IV stadijā, vai pacientiem predialīzē, vai pacientiem ar nieru aizstājējterapiju, kā arī sievietēm pirms mākslīgās apaugļošanas manipulācijas veikšanas.
Bērniem no 12 gadu vecuma tiek nodrošināta Glecaprevirum/ Pibrentasvirum terapija.” Realitātē tas nozīmē, ka valsts apmaksāta, efektīva C hepatīta terapija ir pieejama praktiski visiem, kuri ir inficēti ar šo vīrusu.
Precīzs inficēto skaits nav zināms
Dr. Ieva Tolmane atzīst, ka konkrētu inficēto cilvēku skaitu nosaukt ir grūti, jo pēdējais nozīmīgais, un faktiski arī vienīgais epidemioloģiskais pētījums Latvijā bija 2008.gadā, kad arī tika konstatēti šie aptuveni 40 tūkstoši inficēto. “Šo gadu laikā noteikti nākusi daļa klāt, jo C hepatīts turpina izplatīties, bet tai pat laikā arī izveidota jauna likumdošana, uzlabojusies sterilizācija. Ievērojami uzlabojusies ārstēšana un mēs pēdējo, es teiktu, piecu gadu laikā esam izārstējuši jau tuvu desmit tūkstošiem ar jaunajām zālēm. Līdz ar to var būt, ka kopējais cipars ir gājis uz leju, bet to mēs nezinām,” TV 24 raidījumā norāda ārste.
Veselības ministrijas plānos gan ir jauns epidemioloģiskais pētījums, kurš varētu tapt šajā vai nākamajā gadā. Izstrādāts arī “HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023. – 2027.gadam”. Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Jana Feldmane TV24 raidījumā “Dr. Apinis” (28.07.2022) apliecināja, ka plāna projekts ir gatavs un nodots sabiedriskajai apspriešanai.
Iepazīstoties ar šo dokumentu, LA.lv konstatēja, ka, lai arī tajā norādīts uz nepieciešamību turpināt izvērtēt diagnostikas un skrīninga nodrošinājumu, it īpaši riska grupās, bet rīcības virzienos runāts par HCV agrīnas diagnostikas iespējām, tai skaitā veicinot ģimenes ārstu iesaisti un nodrošinot plašāku “zaļo koridoru” pie infektologa pozitīva testa rezultāta gadījumā, tomēr nav skaidrs, vai tiek plānots arī plašāks valsts apmaksāta C hepatīta skrīninga apjoms, piemēram, to veicot arī policistiem un glābējiem.
Patlaban rīcības plānā minēts, ka augsta riska grupu pacientu testēšana uz HCV tiks attīstīta “personām, kas iestājas ieslodzījuma vietās, pacientiem psihoneiroloģiskās slimnīcās un ambulatorās iestādēs, sociālo centru un patversmju iemītniekiem, bēgļiem, injicējamo narkotiku lietotājiem, prostitūcijā iesaistītām personām”.
Mīti un realitāte par inficēšanos
Tas ir mīts, ka ar C hepatītu slimo tikai narkomāni vai dažādas riska grupas. Ar C hepatītu var inficēties ikviens, kurš saskāries ar inficētas personas asinīm. Narkotiku lietošana tiešām ir viens no galvenajiem inficēšanās ceļiem, taču inficēšanās iespējama arī veicot dažādas skaistumkopšanas procedūras, kā, piemēram, manikīru, pedikīru vai tetovēšanos. Retos gadījumos to var iegūt arī medicīnas iestādēs, piemēram, apmeklējot zobārstu. Iemesls C hepatīta izplatībai medicīnā un skaistumkopšanā ir sterilizācijas prasību neievērošana.
Saskarsme ar vīrusu var notikt arī seksuāli transmisīvā ceļā. Riska momentu ir pietiekami daudz, tādēļ jautājums par valsts apmaksāta skrīnininga apjoma palielināšanu ir svarīgs. Diemžēl Veselības ministrija tā arī nerada iespēju atbildēt ne uz šo, ne arī citiem LA.lv jautājumiem. Tikmēr Jana Feldmane TV24 raidījumā uzsvēra, ka šobrīd viens no prioritārajiem uzdevumiem ir saprast, cik daudz ar HCV inficēto cilvēku Latvijā īsti ir, jo: “Ja mēs runājam par skrīningu, par testēšanu un tamlīdzīgi, tad ir svarīgi to organizēt tādā veidā, lai mēs pēc iespējas vairāk šos cilvēkus atrastu.”
Ģimenes ārstu iesaiste. Par kādu naudu?
“HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, tuberkulozes, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023. – 2027.gadam” paredz arī ģimenes ārstu iesaisti laicīgai C hepatīta diagnostikai. Kā rezultatīvais rādītājs plānā minēta algoritma izveide ģimenes ārstiem par HCV diagnostiku ģimenes ārstu praksē. Diemžēl ģimenes ārsts nevar C hepatītu pārbaudīt pilnīgi visiem saviem pacientiem, jo šobrīd tam nav pietiekama finansējuma.
Tādēļ, kā TV24 raidījumā “Dr.Apinis” pauda Latvijas ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide, asociācija Veselības ministrijai iesniegusi lūgumu arī veseliem pacientiem noteiktos vecumos veikt noteiktas, valsts apmaksātas analīzes. “Runa ir par C hepatītu, par HIV, glikozi asinīs un par lipīdiem – holesterīnu ar visām frakcijām,” tā Sarmīte Veide.
Savukārt NVD, atbildot uz LA.lv jautājumu, kādā mērā jau tagad tiek veicināts C hepatīta skrīnigs ar ģimenes ārstu un ārstu speciālistu iesaistīšanos, sniedza atbildi, ka ģimenes ārsts, kurš ir noslēdzis līgumu ar NVD, izvērtējot simptomus un sūdzības, var nosūtīt pacientu noteikt antivielas pret C hepatītu vai pie infektologa.
“Kā pie tiešās pieejamības speciālista pacienti pie infektologa var vērsties gadījumā, ja personai HIV profilakses punktā, kam ir sadarbības līgums ar SPKC, ir veikts HIV kapilāro asiņu vai siekalu eksprestests ar pozitīvu rezultātu vai C hepatīta eksprestests ar pozitīvu rezultātu, vai B hepatīta eksprestests ar pozitīvu rezultātu.”
Negaidi, pārbaudies!
Kā norāda Dr. Ieva Tolmane: “Šis vīruss ir ļoti mainīgs, dienā veidojas ap desmit triljoniem jaunu vīrusu, viņi inficē atkal jaunas šūnas un ļoti strauji iet bojā. Tādā straujā procesā, kad vīruss vairojas un iet bojā, veidojas tā saucamie mutanti. Līdz ar to antivielas, kas izveidojas, viņas neatpazīst šo vīrusu. Tāpēc vakcīnas nav un vīruss joprojām izplatās.”
Lai gan C hepatīts ir ļoti bīstama slimība, 20 – 30% inficēto sākotnēji nav nekādu slimības simptomu vai jūtams vien nogurums un apetītes zudums. Apmēram 75% saslimušo vīrushepatīts C noris slēpti. Tomēr C hepatīts ir viena no ļoti retajām hroniskām slimībām, kuru iespējams pilnībā izārstēt. Taču vienīgais sekmīga iznākuma veids ir laikus pārbaudīties.
Ņemot vērā, ka Latvijā C hepatīta izplatības līmenis ir salīdzinoši augsts, katram cilvēkam vismaz reizi dzīvē būt jāveic anti-HCV tests.
Pārbaudīties uz C hepatītu pašreiz iespējams četros veidos – nododot asinis kā donoram, jo visi donori tiek testēti uz B un C hepatītu un HIV infekciju, veikt testu HIV profilakses punktos, kas ir anonīmi un bez maksas visā Latvijā (vietas var atrast SPKC mājaslapā), ar ģimenes ārsta nosūtījumu un par maksu jebkurā laboratorijā, nododot anti-HCV testu. Tiesa, ja anti-HCV tests ir pozitīvs, tas vēl nenozīmē, ka noteikti ir C hepatīts, tad nepieciešams apstiprināt pašu vīrusu, nododot asins analīzes.
