Vīruss – viltīgais un daudzveidīgais 0
“C hepatīta vīruss ir vēl mainīgāks nekā gripas vīruss, pret kuru jāpotējas ik gadu no jauna. Tam ir ne tikai seši genotipi, bet arī virkne apakštipu, turklāt tas var mainīties arī pacienta organismā. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ pret to vēl joprojām nav radīta vakcīna,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Latvijas infektoloģijas centrs” infekciju un aknu slimību ambulatorās nodaļas vadītāja Agita Jēruma. Latvijā izplatīti pirmie četri vīrusa genotipi. Pārsvarā – 63% C hepatīta pacientu inficēti ar pirmā, 31% – ar trešā, 4% – ar otrā, bet 0,7% – ar ceturtā genotipa vīrusu. Vīruss ir arī samērā izturīgs, piemēram, nonācis šļirces adatā, tas spēj “izdzīvot” līdz pat diviem mēnešiem, taču karsējot tas iet bojā jau 70 °C temperatūrā.
Vīrushepatīts C izplatās ar asinīm. Visbiežāk var inficēties procedūru laikā, ja atkārtoti tiek izmantoti instrumenti, kas nav pietiekami labi dezinficēti, piemēram, veicot invazīvas medicīniskās manipulācijas, arī zobārstniecībā, ar tetovēšanu, pīrsingu, ausu caurduršanu, izmantojot citu cilvēku manikīra vai skūšanās piederumus, nejauši saduroties ar inficētu, miskastē izmestu adatu. Iespējams inficēties arī seksa laikā.
Slimību ir ļoti grūti atklāt, jo visbiežāk ne akūtā, ne hroniskā stadijā tai nav nekādu pazīmju. Tikai 15% pacientu ar akūtu C hepatītu sūdzas par apetītes trūkumu, nogurumu, ļoti reti – par dzelti.
Ja cilvēkam veicas, viņš spontāni atveseļojas, tas ir, imūnā sistēma pati tiek galā ar vīrusu bez medikamentu lietošanas. Ārsti lēš, ka tā notiek ap 20% gadījumu. Pārējiem C hepatīts pārveidojas hroniskā formā: aknās rodas iekaisums, kas pakāpeniski bojā aknu šūnas, līdz sākas fibroze, kad normālo šūnu vietā sākt ieaugt saistaudi, bet pēc tam sākas aknu ciroze vai pat vēzis. Par laimi, izmaiņas notiek ļoti lēni. Apmēram 20% pacientu, kuri neārstē slimību, aknu ciroze izveidojas 10 – 20 gados, bet 50% – 30 gadu laikā. Līdz pat aknu cirozes posmam izmaiņas aknās ir atgriezeniskas, tādēļ uzsākt efektīvu ārstēšanu tad, kad fibroze ir 3. un 4. stadijā, vēl nav par vēlu: atbrīvojot organismu no vīrusa, aknu darbība atjaunojas.
Kā pārbaudīt aizdomas par C hepatītu? Pirmkārt, vajag doties pie ģimenes ārsta un noteikt antivielas asinīs. Pozitīvs rezultāts gan ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir saslimis. Tās var liecināt, ka infekcija, pašam nezinot, pārslimota vai kādu citu slimību dēļ var būt viltus pozitīvs iznākums. Tādēļ papildus jāveic apstiprinoši antivielu un aknu testi (ALAT un ASAT). Pēc tam ar ģimenes ārsta nosūtījumu un iepriekš veiktajiem izmeklējumiem jādodas uz Latvijas Infektoloģijas centru pie infektologa.
