Būvvalde konstatē nepilnības “Gaismas pils” jaunbūvē; nodošana atkal kavējas 3
Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi vairākas nepilnības “Gaismas pils” jaunbūvē, tāpēc plānotajā termiņā sasaukt būves ekspluatācijā pieņemšanas komisiju nav iespējams un ēkas nodošanas ekspluatācijā termiņš kārtējo reizi ir attālinājies.
Pasūtītāju pārstāvis Kultūras ministrija (KM) šodien vērsās būvvaldē, lai lūgtu papildu piecas darba dienas laika nepilnību novēršanai, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Kaut arī teorētiski visa dokumentācija būvvaldē iesniegta 20.maijā, atklājies, ka virkne dokumentu vēl nav kārtībā. Vairākus atzinumus būvnieki izskatīšanai būvvaldē iesnieguši dokumentu izvērtēšanas laikā. Pēdējie izpildmērījumu dokumenti būvvaldē saņemti tikai vakar, un tie vēl jāizvērtē, savukārt citos izpildmērījumos atklātas novirzes no projekta.
Tāpat joprojām nav novērstas būtiskas nepilnības, uz kurām būvvalde iepriekš vairākkārt norādījusi jau šā gada februārī un aprīlī – dabā redzams, ka no “Gaismas pils” atbalsta sienām un kāpnēm izdalās nezināmas izcelsmes balts šķīdums, kura cēloņi un ietekme nav zināma.
Vircavs norādīja, ka šīs īpatnības dēļ vairāki elementi “Gaismas pilī”, piemēram, galvenās kāpnes un atbalsta sienas, izskatās nevis kā tikko būvētas, bet jau kā vairākus gadus vecas. No ēkas atbalsta sienām vairākās vietās atdalījušās dekoratīvās plāksnes. Lai ēku varētu nodot ekspluatācijā, būvniekiem jāiesniedz sertificēta eksperta izvērtējums par to, kāda ir šī šķīduma izcelsme un vai tas nerada riskus pašai būvei.
Būvvaldes speciālisti arī norāda, ka daudzviet labiekārtošanas un apdares darbi nav veikti “maksimāli rūpīgi un kvalitatīvi”. Būvnieki joprojām nav saņēmuši pozitīvu Rīgas domes Satiksmes departamenta atzinumu. Būvvaldē iesniegts departamenta atzinums ar dažādām piezīmēm, kas jānovērš līdz 30.maijam, taču nav apliecinājuma, ka šie darbi būtu paveikti.
Tāpat konstatēts, ka bibliotēkas ēkā nav ievērotas visas vides pieejamības prasības – nav marķējuma uz pirmā un pēdējā kāpņu pakāpiena, kā arī uz ieejas durvju logu stikliem.
Ņemot vērā pasūtītāja lūgumu, būvvalde pagarinājusi ekspluatācijā pieņemšanas komisijas sastāva noteikšanas termiņu līdz 10.jūnijam.
Vircavs pauda, ka arvien jaunu un jaunu nepilnību atklāšanās dokumentācijas sakārtošanas procesā iemesls ir ne tikai tas, ka “Gaismas pils” ir ļoti apjomīgs un sarežģīts objekts – daļa nepatikšanu un kavēšanās radusies pašu būvnieku dēļ, par ko liecina tas, ka joprojām nav novērstas nepilnības, uz kurām būvvalde norādījusi jau pirms pusgada.
Kā ziņots, Kultūras ministrija (KM) 20.maijā iesniegusi Rīgas būvvaldē dokumentus, lai saņemtu gala lēmumu par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas nodošanu ekspluatācijā, aģentūrai LETA pastāstīja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde.
Iepriekš KM dokumentus gatavojās iesniegt jau 16.maijā, taču process aizkavējies “tehnisku iemeslu dēļ”.
Jau ziņots, ka marta vidū KM solīja, ka jauno bibliotēkas ēku varēs nodot ekspluatācijā paredzētajā laikā – marta beigās vai aprīļa sākumā, taču Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta (VUGD) speciālisti konstatēja nepilnības ēkas ugunsdrošības prasībās.
No LNB ēkas būvniecībā iesaistītajām pusēm dokumentus un skaidrojumus par neatbilstību novēršanu vai kompensējamo pasākumu ieviešanu VUGD saņēma tikai aprīļa sākumā. Pēc to saņemšanas dienests sniedzis pozitīvu atzinumu.
Jau ziņots, ka LNB ēkas būvniecība tika sākta 2008.gada jūnijā. Tās būvdarbus veic “Nacionālā būvkompāniju apvienība”, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji – SIA “Re&Re”, AS “RBSSKALS” un SIA “Skonto būve”. Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecības izmaksas prognozētas 163,06 miljoni eiro, taču projekta īstenošanas laikā “Gaismas pils” izmaksas pieaugušas līdz 256,1 miljonam eiro.
