Jānis Uzulēns: Būvnieku karteļa lieta uzsver pasūtītāja kompetenci 3
Jānis Uzulēns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatpunkta. Konkurences padomes 2021. gada 30. jūlija lēmumā īpaši izceļama sadaļa par pasūtītāja lomu uz nolikuma izstrādi plānotajiem iepirkumiem, un, protams, arī komunikācija ar lietas dalībniekiem.
Konkurences padome šajā lēmumā ir pievērsusi uzmanību būtiskai sistēmiskai problēmai pasūtītāja pusē – proti, konstatēts, ka liela apjoma būvniecības iepirkumos būtiska loma ir pasūtītāja izstrādātajām tehniskās kvalifikācijas un nodrošinājuma prasībām ar mērķi mazināt pasūtītāja risku un, otrkārt, pasūtītājs ir bijis aktīvs karteļa veicinātājs vai arī tas veicinājis pārkāpumu savas kompetences trūkuma dēļ.
Lai pasūtītājs nonāktu līdz būvdarbiem, ir daudz darāmā, taču pirmām kārtām sākotnēji ir jāatbild sev uz vienkāršu jautājumu – vai es zinu, kā efektīvi realizēt ieceri visās būvniecības procesa stadijās līdz patiesi sekmīgam rezultātam? Būvniecības nozares aptaujātie eksperti uzskata, ka Latvijā pasūtītājiem ar šo ir zināmi izaicinājumi. 2022. gada vasarā “Jurisconsultus” projekta “Būves nākotnei” ietvaros veiktajā teju 400 būvniecības nozares ekspertu aptaujā, kur skalā no 0 līdz 6 bija lūgts sniegt vērtējumu katrai būvniecības stadijai, atklāts, ka 66% ekspertu negatīvi novērtēja pasūtītāju kompetenci būvniecības jomā. Tas ir pietiekami augsts rādītājs, lai aizdomātos, kāpēc tā.
Likumsakarīgi, ka ekspertu paustais viedoklis attiecībā arī uz citiem būvniecības posmiem saņēma visnotaļ negatīvu vērtējumu: 62% ekspertu uzskata, ka būtiska problēma ir nepārdomāta risku sadale starp pasūtītāju un būvnieku, 74% – nekvalitatīvi izstrādāts būvprojekts un 60% – neefektīva būvprojekta ekspertīze. Uz tā fona 55% ekspertu viedoklis, ka korupcijas riski, t. sk. starp būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, ir būtiska problēma būvniecības nozarei, nepārsteidz. Ekspertu secinājumi viennozīmīgi norāda uz sistēmiskām problēmām, ko lielākoties var attiecināt uz pasūtītāja kompetencē esošiem jautājumiem. Izņēmums varētu būt “projektē un būvē” būvniecības realizācijas metodes izmantošana, jo tad vismaz projektēšanas sadaļa kļūst par būvnieka atbildību, tomēr pēc šādas metodes realizētu projektu Latvijā nav daudz, īpaši jau publiskajā sektorā.
Visvienkāršākais būtu novelt vainu par kļūdām uz kādu noteiktu subjektu. Tas neizslēdz, ka vainotajam jāuzņemas noteikts atbildības apjoms, tomēr jāatceras, ka īpaši publiskajā iepirkumā pasūtītāju vada ne vien iesaistīto cilvēku kompetence, bet arī normatīvais regulējums. Apgalvojumam, ka būvniecības procesa regulējums Latvijā, respektīvi, Būvniecības likums un atbilstošie Ministru kabineta noteikumi, ir radīti bez analītiskā pamata, nevērtējot būvniecības regulējumu kompleksi, piekrīt 62% aptaujāto ekspertu. Turklāt 64% ekspertu piekrīt apgalvojumam, ka normatīvo aktu kopums ir atrauts no objektīvā būvniecības procesa un loģiskām projekta stadijām.
No minētā ieskata varam izdarīt secinājumu, ka pasūtītājs līdz ar ieceres definēšanas brīdi faktiski atrodas zināmos slazdos, jo neefektīvs normatīvais regulējums nevar veicināt efektīvu būvniecības procesu. Kontekstā ar minēto par pasūtītāja kompetenci noteikti var apgalvot, ka būvniecības procesa regulējums kā sistēma Latvijā ir neefektīvs. Ir skaidrs, ka būvniecības nozarei ir kritiski svarīgi beidzot sakārtot normatīvo regulēju un uzlabot sistēmu, izmantojot vispārzināmus institūtus un risinājumus, t. sk. leģitimizēt inženierkonsultanta institūtu, noteikt skaidru kompetenču sadalījumu, ieviest tipveida līgumus utt. Liels solis uz priekšu jautājumā par pasūtītāja kompetenču uzlabošanu būtu šobrīd Saeimā esošo Būvniecības likuma grozījumu izskatīšana un apstiprināšana. Reizē atliek vēlēties, ka inženierkonsultanta konsultāciju izmantošana praksē nepārvērtīsies par formālu likuma normas izpildi, turpinot praktizēt zemākās cenas principu un iepirkt apšaubāmas kvalitātes konsultācijas.
* “Jurisconsultus” vadītājs un praktizējošs jurists būvniecības lietās
