Būvnieku karteļa lieta: advokāts skaidro, kas cietīs, ja valsts nemaksās par jau iesāktajiem projektiem 8
Rita Lazda, “TV24”
Augusta pirmajā pusē medijus pāršalca ziņa par to, ka Konkurences padome (KP) “būvnieku karteļa” lietā konstatējusi pārkāpumus 10 uzņēmumu darbībās. 10 uzņēmumiem kopumā piemēroti vairāk nekā 16 miljonu eiro sodi.
Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis, Romāna Meļņika un Jāņa Goldberga laikraksta “Dienas bizness” 28.septembrī publicētajā intervijā norāda, ka viņa personīgais novērojums liecina “jo vājāka lieta, jo lielāks troksnis”.
Kā vēsta laikraksts, tad A.Spīgulis pārstāvēja kompāniju, pret kuru Konkurences padome izbeidza lietu. “Proti, es zinu šo lietu, bet šobrīd nepārstāvu nevienu no uzņēmumiem, kuriem KP uzlikusi sodu,” skaidro advokāts.
Zvērināts advokāts A.Spīgulis konkurences lietās kopumā strādā jau 17 gadus, vēsta izdevums. Vērtējot konkrēto “būvnieku karteļa” lietu, viņš norāda, ka jautājums patiešām ir, kas ir šīs lietas pamatā.
“Manā priekšā redzat salīdzinoši paplānus divus sējumus. Tā ir karteļa lieta. Normāla lieta konkurences gadījumā, pie tik pamatīgiem sodiem, ir 20 sējumi ar pierādījumiem, nokrauts būtu viss mans galds,” intervijā medijam norāda zvērinātais advokāts A.Spīgulis.
“Šajā lietā īpatnēji ir tas, ka publiski ir liela brēka par to, ka steidzami kaut kas jādara, par to, kāpēc netiek ierobežota būvnieku dalība iepirkumos, kamēr lieta tiek izskatīta,” intervijā norāda eksperts.
Komentējot savu skatījumu jautājumā par to, vai šī nav savdabīga tirgus pārdale, izmantojot valsts institūcijas, A.Spīgulis intervijā skaidro, ka “ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali. Normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmum, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā.”
Tāpat advokāts norāda, ka neskaidrības rada Saeimā skatītās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kur cita starpā izskata iespēju pasūtītājam dot tiesības izslēgt no iepirkuma pretendentu vēl līdz tiesai. Tāpat viņš “Dienas biznesa” publicētajā intervijā skaidro, ka ar pašreizējo likuma redakciju valsts nostāda pasūtītāju sliktā situācijā.
“Pasūtītājam, esot piesardzīgam, būs maksimāli liela interese izslēgt visus pretendentus, pār kuriem ir šī šaubu ēna. Rezultātā paliks tikai daži pretendenti.”
Runājot par to, kā pēc lietas iztiesāšanas varētu mainīties situācija būvniecības nozarē, intervijā “Dienas biznesam” A.Spīgulis norāda, ka “ja valsts neskaidros apstākļos uzsāks politiku liegt vai turpināt darbus tiem uzņēmumiem, kas šobrīd tiesājas,- ir liels zaudējumu risks pašai valstij, pirmkārt, no pašiem būvniekiem, otrkārt, no uzņēmumiem, kas būtu varējuši iepirkumos startēt.”
Tāpat, komentējot jautājumu par zaudējuma piedziņu, kur viens no galvenajiem satraukumiem ir ES fondu līdzekļu prasīšana atpakaļ, advokāts norāda, ka situācija ir sarežģīta.
“Eiropas regulējumā ir atruna par to, ka ES finansējumu var nemaksāt tad, ja ir iesaiste konkurences pārkāpumā.” Viņaprāt, valstij ir jādomā, kā rīkoties, bet jāsaprot viena lieta- “ja valsts šobrīd nolems nemaksāt par iesāktiem projektiem, cietīs nevis kartelī vainotais būvnieks, bet cietīs projekts, cietīs apakšuzņēmēji.
Visu interviju ar zvērināto advokātu Artūru Spīguli lasiet laikraksta “Dienas bizness” 28.septembra publikācijā.
