Pieaugošo izmaksu dēļ būvnieki var lūgt grozījumus līgumos 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pieaugošo izmaksu dēļ būvdarbu veicējam ir tiesības ierosināt būtiskus grozījumus publiskajā būvdarbu līgumā, un šādu būtisku grozījumu veikšana publiskajos būvdarbu līgumos ir pieļaujama, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kas iesniegts Ministru kabinetā.
Ņemot vērā kopējo Eiropas Savienības (ES) regulējumu publisko iepirkumu jomā, šobrīd nav iespējams ar grozījumiem ieviest līgumcenas indeksāciju noslēgtajos publiskos būvdarbu līgumos, kuros tā jau sākotnēji nav paredzēta, tomēr būvdarbu veicējam ir tiesības ierosināt būtiskus grozījumus publiskajā būvdarbu līgumā, vēršoties ar attiecīgu lūgumu pie pasūtītāja.
Ziņojumā teikts, ka būvniecības nozare 2021. gada beigās sāka atkopties no Covid-19 pandēmijas ietekmes un tās darbība sāka stabilizēties, taču 2022. gada 24. februārī Krievijas sāktais karš Ukrainā radīja nozarei būtisku negatīvu ietekmi, izraisot strauju un neprognozējamu būvizstrādājumu cenu kāpumu, kā arī atsevišķu būvizstrādājumu nepieejamību un darba spēka iztrūkumu.
Vislielākās problēmas ir novērotas attiecībā uz tērauda, koka un betona pieejamību, kas vēsturiski lielos apjomos tika importēti no kara skartajām valstīm. No Krievijas galvenokārt tika importēts dzelzs, tērauds un to izstrādājumi, bet no Baltkrievijas un Ukrainas – koks un koka izstrādājumi, kokogles.
Īpaši smaga situācija izveidojusies ar tērauda un citu metālizstrādājumu piegādēm, ņemot vērā, ka Latvijā nav savas tērauda ražošanas, kā arī sankcijām ir pakļauts vienīgais Baltijas valstu servisa centrs, kas veica augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošanu.
Latvija importē visus tautsaimniecībai nepieciešamos tērauda un dzelzs izstrādājumus. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība EM ir informējusi, ka strauji palielinājušās būvmateriālu cenas – 20–200% apjomā atkarībā no materiālu grupas.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka vairāki uzņēmumi ir norādījuši, ka tie nespēj izpildīt iepriekš uzņemtās saistības, jo situācija būvizstrādājumu tirgū ir neprognozējama, kā arī cenu kāpums ir būtisks. EM rīcībā esošā informācija liecina arī to, ka būvkomersanti varētu atteikties slēgt publisko būvdarbu līgumu.
Šajā gadījumā pasūtītājam būs jāsāk jauns publisko būvdarbu iepirkums. Savukārt gadījumā, ja būvkomersants noslēdz publisko būvdarbu līgumu atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam, pastāvēs risks, ka tas, nespējot izpildīt uzņemtās saistības, vienpusējā kārtā atkāpsies no līguma izpildes.
EM ieskatā, pusēm ir tiesības vienoties par līguma izpildes termiņa pagarināšanu, līgumcenas pārskatīšanu (līdz 50% no sākotnējās līguma cenas), kā arī par citiem nepieciešamajiem grozījumiem. Papildus tam iepirkumu jomas regulējums paredz arī citus instrumentus līguma izmaiņu vadībai.
