Būvnieki saskaras ar būvmateriālu piegādes kavējumiem un darbaspēka trūkumu 0
Galvenās Covid-19 pandēmijas ietekmes sekas, ar ko saskaras būvuzņēmēji, patlaban ir būvmateriālu piegādes kavēšanās un darbaspēka pieejamība, norādīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Lai arī būvuzņēmēji šobrīd ievēro piesardzības pasākumus, tostarp strādā attālināti galvenokārt biroja darbus, vienlaikus būvniecībā nodarbināti ir aptuveni 65 000 strādājošo pārsvarā būvobjektos, un tas nozīmē darbinieku fizisku klātbūtni būvlaukumā un vienā būvlaukumā var uzturēties neliels skaits darbinieku un pat 100 līdz 200 darbinieku vienlaicīgi.
Miķelsons norādīja, ka jau šobrīd būvnieki sastopas ar tādām problēmām, kā nodarbināto darba nespēja, nodarbināto prombūtne pārbaudes veikšanai par aizdomām sakarā ar saslimšanu ar Covid-19, nodarbināto prombūtne sakarā ar pašizolēšanos, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra sniegtos norādījumus, kā arī šķēršļiem speciālistiem ierasties Latvijā no ārvalstīm.
Tāpat būvnieki sāk izjust būvizstrādājumu, konstrukciju, iekārtu, un citu būvdarbu līguma izpildei nepieciešamo lietu piegādes kavēšanās un/vai atcelšanu.
Miķelsons piebilda, ka būvnieki saskaras arī ar valsts un pašvaldības iestāžu ikdienas darbības izmaiņām un apgrūtinājumiem, piemēram, Valsts zemes dienests ierobežo apkalpojošo būvobjektu skaitu, kas nepieciešams nodošanai ekspluatācijai.
Balstoties uz Būvuzņēmēju partnerības aptaujāto Latvijas būvuzņēmēju iesniegtajām atbildēm un prognozēm, lielāko būvnieku objektos jau šobrīd būvizstrādājumu piegādes kavējas vidēji par 20% (5% līdz pat 70% ), kas ir neizpilde no kopējām plānotām piegādēm. Jāņem vērā, ka šī tendence ir pieaugoša, jo dažās ES valstīs tiek slēgtas atsevišķas rūpnīcas, uzsvēra Miķelsons.
Tāpat objektos novērota aktīvo darbinieku skaita samazināšanās par 10%, analizējot datus no elektroniskās darba laika uzskaites būvlaukumos virs viena miljona eiro par pēdējām divām nedēļām.
“Šobrīd nav pieejamu datu par pilnībā apturētiem būvobjektiem, tomēr Covid-19 ietekmes rezultātā būvlaukumos ražošanas jauda jau ir ievērojami samazinājusies indikatīvi vidēji par 27%, kas jau šobrīd nozīmē nozīmīgus termiņu pagarinājumus un ar tiem saistīto izmaksu palielināšanos, kas saistītas ar būvlaukumu uzturēšanu, nodrošinājumu/garantiju izmaksām un citiem faktoriem,” uzsvēra Miķelsons.
Viņš norādīja, ka uzņēmumu lēmums apturēt būvdarbus ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – sasniegta robeža, kad darbus Covid-19 radītās ietekmes dēļ vairs nav veikt rentabli; reģistrēts inficēšanās ar Covid-19 gadījums būvlaukumā; valdība nosaka vēl stingrākus ierobežojumus un citiem apstākļiem.
“Lai arī būvniecības nozare turpina strādāt, saglabājoties esošai situācijai, darbi tiks veikti samazinātā kapacitātē, ilgākā laika periodā, radot papildus izmaksas, tie tiks “iesaldēti” vai atlikti,” prognozēja Miķelsons.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība aicina valdību veidot ekonomikas stimulēšanas programmu, izmantojot publiskās infrastruktūras attīstības investīciju projektus kā “atveseļošanās zāles”. Publiskā sektora infrastruktūras investīciju projekti var kalpot kā veiksmīgs ekonomikas stimulēšanas risinājums, jo būvniecības nozare radapa pildus pievienoto vērtību saistītām ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kā arī pastāv iespēja nozarēm piesaistīt papildu darba spēku no krīzes skartām nozarēm, skaidroja Miķelsons.
“Apstākļos, kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija, ekonomika acīmredzami bremzējas, ir tuvredzīgi vīrusa ierobežošanas pasākumiem nepieciešamos finanšu resursus īstermiņā aizgūt no iesāktiem valsts infrastruktūras attīstības projektiem (tostarp ES līdzfinansētiem). Tāpēc ES fondu Uzraudzības padomes vēstule par ES fondu atbalsta pasākumu apturēšanu, kā arī paziņojumi par VAS “Latvijas dzelzceļš” elektrifikācijas projekta un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga'” modernizācijas projektu atcelšanu ir pirmie negatīvie piemēri, kuriem var sekot citi valsts pārvaldes sektori un pašvaldības, sākot atlikt plānotos investīciju projektus,” uzsvēra Miķelsons.
Viņaprāt, tā vietā, lai atceltu un ātri pārdalītu finansējumu, būtu nepieciešams pieņemt tādus lēmumus, kas veicinātu publiskā sektora iesākto infrastruktūras investīciju projektu turpināšanu un pat paātrinātu to virzīšanu. Līdz ar to būtu jāattīsta e-iepirkumu sistēma, jāraugās, kā iespējams izmantot ārkārtas situācijai piemērotus Publisko iepirkumu likuma sarunu formātus, samazinot birokrātisko slogu konkursu piedāvājumu iesniedzējiem.
“Šodien esošie būvniecības projekti ar nelielu ražošanas jaudas kritumu tiek turpināti. Būtu svarīgi izmantot situāciju, kad, sākoties ārdarbu infrastruktūras būvniecības sezonai, lielie būvniecības uzņēmumi ir gatavi uzņemt papildu publisko pasūtījumu apjomu apvienoto projektēšanas un būvniecības līgumu ietvaros,” piebilda Miķelsons.
