Nozares apbalvojums “Pamatakmens” pasniegts būvindustrijas labākajiem 1
Iepriekšējais gads būvniecības vēsturē iezīmējās gan ar lielāko traģēdiju, gan ar izcilākajiem sasniegumiem. Zolitūdes katastrofa iezīmēja bedres būvniecībā un valsts pārvaldē, turpretim Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas pabeigšana parādīja kalnus – vietējo būvniecības speciālistu, arhitektu, inženieru un celtnieku spēju realizēt visvērienīgākos objektus. Iespējams, tieši šogad ir pabeigts viens no mūsu visu laiku dižākajiem arhitektūras meistardarbiem, kas noteikti par spīti (vai pateicoties) savām savdabībām kļūs par nacionālo lepnumu un tūristu magnētu. Piedevām tas ir patiesi nacionāls objekts arī izpildījuma ziņā no A līdz Z.
10. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē notika gadskārtējās būvindustrijas balvas pasniegšana. “Būvindustrijas lielajai balvai projektētājus, arhitektus, mācību spēkus, zinātniekus, būvinženierus, būvinspektorus, būvuzraugus un citus būvindustrijas pārstāvjus izvirzīja asociācijas, biedrības, kolēģi, darba kolektīvi. Katrs nominētais bija īpašs, jo ne vien katrā ēkā ielika pamatu – pamatakmeni, bet paši bija būves pamatakmens,” stāsta pasākuma organizatore Mārīte Šperberga.
Veselu gadu žūrija 39 cilvēku sastāvā vērtēja 45 pretendentus kategorijās “Gada inženieris/arhitekts”, “Jaunais inženieris/arhitekts” un “Mūža ieguldījums būvindustrijā”. Laureāti, kuru vidū netrūka ne nozares ruporu, ne pelēko kardinālu, saņēma nozares augstāko apbalvojumu – “Pamatakmeni”, diplomus un ceļazīmes uz Šveices/Vācijas labākajiem arhitektūras un būvniecības objektiem. “Pamatīgajā “Pamatakmens” vārdā balva nosaukta tāpēc, ka pamatakmens ir katras ēkas enerģētiskais centrs, kurā saplūst pagātne, tagadne un nākotne, kur viedā pieredze sastopas ar jaunību, kopā radot ilgmūžīgu būvi,” teica M. Šperberga.
Balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts prezidents Andris Bērziņš pateica kodolīgi: “Kas dara, tas kļūdās. Vājie pamet savu ceļu, stiprie mācās un iet uz priekšu.” Būvniecības procesu uzraugošais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piezīmēja: “Uzraudzība man nepatīk. Labāk par uzraudzību palīdz atbildība un tradīcijas, kas balstās uz personīgiem piemēriem. Šādus cilvēkus vajag sumināt!”
Būvkompānijas “RBSSKALS Būvsabiedrība” atbildīgais būvdarbu vadītājs Uldis Kravalis no pamatakmens ielikšanas līdz restorāna zonas pabeigšanai sešus gadus bija būvējis vienu objektu. Toties tas ir Latvijas simbols – Nacionālā bibliotēka. Pats Uldis par šo liktenīgo objektu saka: “Lielākais izaicinājums man bija morāli izturēt visu šo laiku.” Protams, balvu laureātam pasniedza Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un viedi pauda: “Eksperimentiem lieto peles, ziloņus nekad!”
Cienījamā Ventspils būvniecības kvalitātes kontroles daļas vadītāja Ingrīda Eklone, balvu saņemot, jutās patiesi aizkustināta un pat norausa mazu asaru. Principiālam kontrolierim labus vārdus dzirdēt ir īpaši patīkami. Toties akciju sabiedrību “Latvijas finieris” Valsts prezidents uzteica kā pasaules līmeņa uzņēmumu un pats laureāts Juris Biķis vēlāk kuluāros sprieda, ka balva laikam rosina domāt par vēl ciešāku sadarbību ar Latvijas būvniekiem.
Īpaši aizkustinoša bija balvas pasniegšana 85 gadus vecajam būvinženierim konstruktoram Vilnim Griķim. Par spīti solīdajam vecumam un sūrajiem pārbaudījumiem Sibīrijas trimdā, Griķa kungs joprojām aktīvi strādā un konsultē savus audzēkņus, tagad jau profesorus. Iespējams, viņš ir pats vecākais no aktīvajiem būvinženieriem Latvijā un Baltijā. “Šā vīra padarītie darbi visskaidrāk runā par viņu! Lai jaunie mācās!” tā Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pasākumu kuplināja elegantais trio “Kafija”, kas būvnieku ausis lutināja ar izsmalcinātu klasisko mūziku, piemēram, Astora Pjacollas kompozīcijām. Nespēdami beigt, pēdējais improvizētais minikoncerts tika sniegts pieblīvētā liftā, brauciena laikā klausītājiem aktīvi piedaloties. Iespējams, tas bija pats īsākais koncerts pašā mazākajā telpā gudrākajā mājā pasaulē!
Uzziņa
Kategorijā “Mūža ieguldījums būvindustrijā” balvu saņēma: AS “KU Lat-Holding” padomes priekšsēdētājs Alberts Krols, AS “Latvijas finieris” padomnieks Juris Biķis, arhitektūras biroja SIA “JS & Partneri” valdes priekšsēdētājs Juris Monvīds Skalbergs, RTU profesors, SIA “Lafivents” valdes priekšsēdētājs Arturs Lešinskis, Ventspils pilsētas domes būvniecības kvalitātes kontroles daļas vadītāja Ingrīda Eklone un 85 gadu robežu sasniegušais un joprojām strādājošais SIA “GRAF X” būvinženieris konstruktors Vilnis Griķis.
Kategorijā “Gada inženieris” tie bija: būvkompānijas “RBSSKALS Būvsabiedrība” būvdarbu vadītājs Uldis Kravalis, RTU asociētais profesors SIA “Jensen Consult un ARHIS inženieri” būvkonstrukciju projektēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Bondars, SIA “Aqua – Brambis” vecākais inženieris Jānis Timšāns, RTU docents, SIA “Lafivents” valdes loceklis automātikas nodaļas vadītājs Andris Krūmiņš, SIA “Inženieru grupa “Kurbads”” un SIA “IG Kurbads” būvinženieris Normunds Tirāns.
Kategorijā “Gada jaunais inženieris” kļuva SIA “Merks” projektu vadītājs Valdis Silnieks.
