Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu rosina atlikt līdz 1. maijam 0
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rosina pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanos no šā gada 1. februāra uz šā gada 1. maiju, ziņo Nozare.lv.
Šodien komisijas sēdē izskanēja vairāki priekšlikumi par datumu, uz kuru pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanos, – 2.aprīlis, 1. maijs un 1. septembris.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), sākot diskusiju, rosināja pārcelt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos par diviem mēnešiem – no šā gada 1. februāra uz 2. aprīli.
Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) aicināja likuma spēkā stāšanos pagarināt līdz šā gada 1. maijam. Pēc viņa domām, ir nepieciešama laika rezerve, lai tiktu saskaņoti visi ar likumu saistītie normatīvie akti.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža padomnieks Aino Salmiņš rosināja Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu pārcelt līdz šā gada 1. septembrim, pamatojot to ar mazāko pašvaldību būvvalžu spēju pielāgoties jaunajām prasībām. Salmiņš uzskata, ka no šā gada maija līdz augustam būtu jārīko būvvalžu apmācība saistībā ar jauno būvniecības regulējumu, lai būvvaldēm visi normatīvie akti būtu zināmi un saprotami. Savukārt pats likums varētu stāties spēkā ne ātrāk kā šā gada 1.septembrī.
Arī Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pievienojās LPS idejai pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanos uz šā gada 1.septembri. Viņš uzsvēra, ka būvvaldes jaunās normas varētu piemērot arī ātrāk, tomēr Vircavs pauda bažas par to, kā šīs normas tiks īstenotas praksē. Viņš norādīja uz risku, ka pāragra likuma spēkā stāšanās var radīt virkni neskaidru situāciju.
Pavļuts atzina – ja ir jāizvēlas no izskanējušajiem alternatīvajiem priekšlikumiem, tad viņš izvēlas 1. maiju kā Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu, jo tādējādi būs iespējams “saglabāt produktīvu spiedienu uz visām iesaistītajām pusēm”.
Savukārt Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš pauda neizpratni, kāpēc Būvniecības likuma spēkā stāšanās būtu jāpārceļ uz 1. septembri: “Likums tika pieņemts pērn jūlijā, bet tagad jau ir februāris. Paies vēl gads [līdz likums stāsies spēkā]? Es nesaprotu, kāpēc nevaram pieņemt likumu? Ir jābūt pamatojumam – kāpēc nepieciešams tik garš termiņš. Likums ir atvērts, un, ja ir kādi jautājumi, līdz 1. maijam tos var labot. Ja ir lietas, kas regulējumā jāmaina, tad sēdēsim pie šī galda un risināsim problēmas.”.
Komisija nolēma rosināt Saeimu pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanos no 1. februāra uz 1. maiju.
Jau ziņots, ka iepriekš Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija aicināja atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos 2014. gada 1. februārī. Savukārt Ekonomikas ministrija iepriekš uzvēra, ka nav pamata atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu.
Latvijas Pašvaldību savienība atzina, ka tad, ja 2013.gada 19.decembrī izsludina deviņus jaunus normatīvos aktus, tai skaitā arī Vispārīgos būvnoteikumus, tad to izvērtēšanai ir četras darba dienas, kas ir pārāk īss laiks. Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos no 1.februāra, bet piekrīt LPS uzskatam, ka Vispārīgajiem būvnoteikumiem nepieciešams ilgāks izvērtēšanas laiks.
Savukārt būvfirmas SIA “Merks” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka ar jauno Būvniecības likumu saistītā normatīvo aktu pakete ir izstrādāta lielā steigā, dokumentos ir daudz nepilnību un aplamību, tāpēc pēc 1. februāra, kad Būvniecības likumam un to pavadošajiem normatīvajiem aktiem jāstājas spēkā, būvniecības nozarē var sākties haoss.
