Būvniecības karteļa lietas dēļ cietīs vairāku pilsētu iedzīvotāji, jo “iesaldēti” svarīgi projekti 4
Būvniecības karteļa lietas dēļ vairākām pašvaldībām var nākties iesaldēt sabiedrībai būtisku projektu īstenošanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienības Komunikācijas nodaļas vadītāja Ella Pētermane.
Pašlaik, pēc Konkurences padomes (KP) paziņojuma par karteļa atklāšanu, daudzās pašvaldībās valdot neziņa vai slēgt līgumu ar iepirkuma uzvarētāju.
Baidoties no iespējamām finanšu korekcijām, var tikt apturēta un arī var netikt sākta daudzu vietējiem iedzīvotājiem nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana.
Bažas rada arī publiski pieminēto būvniecības projektu nākotne, lai gan visas pašvaldības, kuru īstenotie projekti ir saistīti ar Konkurences padomes identificētajiem iespējamajiem pārkāpumiem, Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos ir ievērojušas Publiskā iepirkuma likumā noteiktās procedūras, turklāt šo iepirkuma procesu esot vērtējusi Centrālā finanšu līgumu aģentūra, norāda LPS.
“Pašvaldības, veicot iepirkumus, nekādā veidā nevarēja zināt, ka pastāv aizdomas par karteli un tajā iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem, tāpēc nav atbalstāma visas atbildības pārlikšana uz projekta īpašnieku un būvniecības ierosinātāju,” norāda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis
Viņa ieskatā Ministru kabineta līmenī esot jārod risinājumi un jāpiedāvā valsts atbalsts investīciju projektu pabeigšanai un jaunu sākšanai, jo gadījumā, ja tiks piemērota finanšu korekcija, tas būtiski ietekmēs turpmāko projektu īstenošanu.
Kaminskis uzsver, ka tas esot jāizdara nekavējoties, lai nākotnē neradītu nepamatotus sarežģījumus.
Pašvaldības no atbildīgajām iestādēm sagaidot precīzu regulējumu, kā rīkoties, ja būvnieki ir iesaistīti karteļa lietā.
Līdz ar to aktuāls esot jautājums, vai pasūtītājam ir tiesības izslēgt šos būvniekus no iepirkuma.
Kā norāda LPS, nedrīkst radīt situāciju, ka pašvaldības, kuru īstenotie būvniecības projekti ir saistīti ar būvniecības karteļa lietu, tiek nepamatoti turētas aizdomās par līdzdalību nelikumīgajās shēmās, jo tādējādi ir ne vien apdraudēta to labā reputācija, bet arī apdraudēta iespēja nākotnē īstenot apjomīgus projektus, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.
LETA jau ziņoja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA “Skonto būve”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, SIA “Velve”, SIA “Arčers”, SIA “Rere būve”, SIA “Re & Re”, SIA “RBSSKALS būvvadība”, SIA “Abora”, AS “LNK Industries” un SIA “Merks”. Tiesa “RBSSKALS būvvadība” patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Lai risinātu radušos situāciju, LPS aicina atbildīgās valsts iestādes izstrādāt īpašu regulējumu, kas paredz jaunu valsts atbalstu, kur valsts budžets segtu šīs ārkārtas izmaksas, lai pašvaldībām būtu iespēja norēķināties ar darba veicējiem. Tāpat arī jāpilnvaro Centrālā finanšu līgumu aģentūra saistībā ar centralizētā zaudējumu piedziņu, tādā veidā samazinot administratīvās tiesvedības izmaksas pašvaldībām.
