Būtisks pavērsiens – ES atbalstu varēs saņemt vien zaļās būvniecības projekti 35
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc dažiem mēnešiem vai nedaudz vēlāk spēkā varētu stāties labojumi Ministru kabineta noteikumos, kas projektētājiem uzliks par pienākumu projektēt vien zaļas publiskās ēkas, bet būvniekiem būs jānodrošina to būvniecība.
Šādu solījumu redakcija saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Tiesa gan, vispirms prasība projektēt un būvēt zaļi attieksies uz lielajām sabiedriskajām ēkām, bet pakāpeniski to pārnesīs arī uz citām būvēm.
Tas nozīmē arī, ka beigsies Latvijas cilvēku maldināšana par zaļo iepirkumu būvniecībā sabiedriskajā sektorā.
Statistikas skaitļi rāda, ka 2021. gadā no 2642 būvniecības iepirkumiem 513 jeb aptuveni 20% bijuši zaļie iepirkumi. Tātad ar zaļo iepirkumu uzbūvētas būves 713 milj. eiro vērtībā. Ko nozīmēja šāds “zaļums”? Būvniekiem bija atļauts iepirkumu atskaitēs atzīmēt kā zaļu, ja tajā izmantoja kādu no zaļajām komponentēm, piemēram, kādu energoefektivitātes risinājumu.
Zaļie risinājumi bija brīvprātīgi, nav noslēpums, ka arī dārgāki nekā citi, tāpēc tos gandrīz neizmantoja. Latvijā vienīgā zaļā būve publiskajā sektorā ir 2021. gadā uzbūvētā Ogres Centrālā bibliotēka. Savukārt privātajā sektorā ir uzbūvētas 50–80 zaļās būves, galvenokārt biroju ēkas.
Vienīgā zaļā būve – Ogrē
Patlaban Latvijā vienīgā patiešām sabiedriskajā sektorā uzbūvētā zaļā būve Ogres Centrālā bibliotēka (OCB) saņēmusi arī starptautisko energoefektivitātes BREEAM sertifikātu. Projekta autors ir projektēšanas birojs “PBR”, arhitekti Valdis Onkelis, Rūdis Rubenis. Turklāt R. Rubenim tas bija diplomdarbs RTU Arhitektūras fakultātē.
Kas šajā pasīvajā mājā no enerģijas patēriņa skatpunkta ir īpašs? OCB bibliotēku un informācijas speciāliste Aija Bremšmite apmeklējuma laikā mums rāda zaļo sienu, kuras laistīšanai izmanto uz jumta vākto ūdeni. “Laistīšanas sistēmu regulē programma, ar lejkannu nestaigājam (smaida). Augi noteiktā laikā saņem ūdeni un vajadzīgās barības vielas,” teic A. Bremšmite.
Zaļās sienas apkalpošanu OCB pērk kā ārpakalpojumu. Uz autostāvvietas jumta ir izvietoti saules paneļi. Apkures sistēma ir pavisam citāda, nekā ierasts. OCB ir uzstādīta autonomā apkures sistēma – siltummaiņa sūknis. Tas atrodas pazemes baseinā, kur satek pilsētas notekūdeņi. Tātad ēka siltumu saņem no notekūdeņiem – no tā, kas paliek pēc mazgāšanās dušā, pēc ūdens izmantošanas labierīcībās. Autostāvvietā ikvienam ir iespēja bez maksas uzlādēt elektroauto.
Ēka ir vislielākā koka konstrukcijas būve Latvijā, turklāt tā ir arī energoefektīva – tā dēvētā pasīvā ēka.
OCB ir ļoti daudz logu, arī jumta logi, kas iebūvēti gandrīz katrā otrā stāva telpā. Šāds risinājums nodrošina, ka saulainā dienā saules gaisma nodrošina 80% no vajadzības pēc apgaismojuma. Arī te ir padomāts par resursu taupīšanu. Lai telpas nepiekarstu, lai nebūtu jātērē enerģija dzesēšanai, pirmajam stāvam ir izveidotas pārkares, bet jumta logus var aizsegt ar žalūzijām.
Kādas prasības būs jāievēro
VARAM Koordinācijas departamenta vadītājs Māris Klismets precizē, ka t. s. trešās grupas ēkas, kuru projektēšanai un būvniecībai vispirms piemēros zaļās prasības, ir šādas: muzeji, bibliotēkas, biroju ēkas, izglītības ēkas, zinātnes ēkas, viesnīcas, dzīvojamās ēkas, veselības aprūpes iestādes, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, lauksaimniecības ēkas, glabātavas, rūpnieciskās ražošanas ēkas, sporta ēkas un tirdzniecības ēkas. Viņš arī atzīst, ka iemesli jauno prasību ieviešanai ir ES Zaļā kursa virzība un ES atbalsta pieejamība.
M. Klismets: “Būs jaunas prasības gan projektēšanai, gan arī būvniecībai. Agrāk zaļās prasības bija obligātas vien atsevišķiem procesa posmiem. Piemēram, ēkas demontāžai. Patlaban būs jāvērtē primārais enerģijas patēriņš (cik patērēs enerģiju), visos projektos būs jābūt velosipēdu un citu mikromobilitātes līdzekļu novietnei.
Papildu vērtējuma punktus piešķirs par elektroautomašīnu elektrouzlādes punktiem, atkārtoti izmantojamo un pārstrādājamo atkritumu glabāšanu. Vēl nosacījums būs ūdens taupīšanas ietaises, ēkas dizains (kā tas iederas apkārtnē), ventilācija un gaisa kvalitāte. Ļoti būtiska būs būvniecības, toskait apdares, materiālu izvēle. Tiks ņemts vērā aprēķins, cik daudz CO2 emisijas būve patērēs dzīves ciklā. Svarīgi būs dažādi pasīvie iekštelpu klimatu regulēšanas risinājumi. Piemēram, iebūvētie sensori gaisa kvalitātes noteikšanai. Nozīme būs arī atkārtoti izmantojamo materiālu un viegli pārstrādājamo materiālu izmantošanai projektā.”
VARAM ierēdnis uzsver, ka šie nebūs pēdējie labojumi noteikumos par zaļo publisko iepirkumu (ZPI). M. Klismets vērš uzmanību, ka arīdzan jaunās valdības deklarācijā ir pieminēta ZPI pilnveide. Ļoti svarīgi ir saprast, ka, būvējot zaļi, mazinās būves uzturēšanas izmaksas un ilgākā termiņā ieguldījums atmaksājas. Protams, pēc jauno labojumu spēkā stāšanās, prasībām kļūstot stingrākām, visticamāk, ka 28% lielais ZPI īpatsvars samazināsies.
Būvniekiem jāmaina domāšana
FICIL Zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja Dace Cīrule: “Obligātie nosacījumi zaļajā publiskajā iepirkumā līdz šim aptvēra ļoti maz un vienlaikus viegli izmērāmu produktu klāstu, piemēram, biroja papīrs, tīrīšanas līdzekļi, pārtikas produkti u. c. Patlaban Zaļais kurss prasa īstenot zaļo iepirkumu daudz plašākās jomās. Pašlaik ES pat steidzina zaļo prasību ieviešanu.
Zaļo mērķu sasniegšanai tiek piešķirti līdzekļi no Atveseļošanas fonda un citiem fondiem. Lai šo naudu varētu ieguldīt, ir jāīsteno zaļais iepirkums. Svarīgi ir projekta izpildes rezultātā pierādīt, ka sasniegts konkrēts zaļais mērķis.
Tas nozīmē, ka brīdī, kad pasūtītājs izsludina iepirkumu, viņam ir jāspēj nomērīt un nofiksēt sākotnējo stāvokli. Lai īstenotu iepirkumu, vispirms jānoslēdz līgums, tad var pirkt iekārtas vai būvēt ēkas. Tās darbību nepārtraukti monitorē, un vien līguma izpildes beigās konstatē, vai procesa sākumā noteiktais mērķis ir sasniegts. Bet tieši tas ir priekšnoteikums ES atbalsta saņemšanai. Ja garā procesa noslēgumā nevar pierādīt mērķa sasniegšanu, naudu nevar saņemt.
Ja mūsu publiskajos iepirkumos, toskait būvniecībā un citās nozarēs, kur zaļais iepirkums līdz šim nebija obligāts, mēs turpinātu rīkoties atbilstoši līdz šim ierastajam, mēs ar 120% garantiju zinātu, ka iepirkuma nolikums un līgums nespēs palīdzēt sasniegt nepieciešamo rezultātu, un nevarētu būt pārliecināti, ka fondu līdzekļus patiešām izdosies saņemt.
Tātad nav variantu, lietām ir jāmainās! Ir jādarbojas citādi, būtiski revidējot daļu iepriekšējās prakses, to pārskatot un attīstot citādi. Tā ir vienīgā iespēja īstenot projektu un tikt pie ES naudas. Turklāt fundamentāli domāšana ir jāmaina arī privātajam sektoram, kas piedalās iepirkumos, ne tikai pašvaldībām un valsts iestādēm.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
