Būvniecībā ēnu ekonomikai dziļas saknes – celtniekiem algas joprojām aploksnēs 2
Ēnu ekonomikas nezāle būvniecības nozarē laidusi dziļākas saknes nekā citās Latvijas tautsaimniecības nozarēs.
Kaut arī pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē mazliet sarucis (34,1% no IKP, 2017. gadā – 35,2%), tas joprojām ir aptuveni par trešdaļu lielāks nekā tautsaimniecībā kopumā. Vienlaikus aizvadītajā gadā būvniecības nozares īpatsvars tautsaimniecībā pārsniedza 7% (2017. gadā 6%).
Ēnu ekonomikas uzplaukumu būvniecības nozarē joprojām visvairāk veicina atalgojuma maksāšana aploksnēs un peļņas slēpšana, kas ļauj izvairīties no nodokļu maksājumiem valstij.
Ēnu ekonomiku stiprina arī ierēdņiem dotie kukuļi, tāpat dokumentu viltošana, lai neuzrādītu darbinieku skaitu uzņēmumā. Četros aizvadītajos gados nozarē nodarbināto vidējie ienākumi “uz papīra” ir mazāki par vidējie ienākumiem valstī. Tas vieš bažas, ka daļu nopelnītā viņi saņēmuši aploksnēs.
Tā rāda visjaunākais, šogad pēc “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” pasūtījuma Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības “Business against shadow economy” (BASE) veiktais pētījums par ēnu ekonomiku un tās cēloņiem šajā nozarē.
Ēnu ekonomikas ilggadīgais pētnieks, “SSE Riga” asociētais profesors Arnis Sauka atzīst, ka aizvadītajā gadā lielāku kārtību būvniecības nozarē veicinājusi stingrāka vēršanās pret algu maksājumiem aploksnēs, kaut arī šo blēdību grūti atklāt. Vienlaikus pētījums atklāj, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn būvniecības uzņēmumos ienākumu un darbinieku skaita slēpšana, tāpat kukuļošana uzplaukusi pat vairāk nekā tautsaimniecībā kopumā.
Kā Arnis Sauka atzinis jau agrāk, visbiežāk izvairīšanās no nodokļu maksājumiem, ienākumu slēpšana un citas blēdības notiek nelielos privātuzņēmumos, kuri remontē dzīvokļus, ģimenes privātmājas, nelielus tirdzniecības centrus un kur parasti tiek nolīgti visvairāk strādnieku. Daļu algas vai visu samaksājot viņiem aploksnēs, visbiežāk valstij netiek samaksāti darbaspēka nodokļi.
Šī gada martā pētījuma ietvaros uzņēmuma “Latvijas Fakti” aptaujātie 250 būvniecības uzņēmumu vadītāji atzinuši, ka uzņēmējdarbību joprojām bremzē pārlieku lielā birokrātija: dokumentu pieņemšana, saskaņošana, atļauju saņemšana. Uzņēmumu vadītāji aicina uz elektroniskās darba laika uzskaites, tipveida līgumu ātrāku ieviešanu, kā arī uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanu publiskajos iepirkumos.
Būtībā jau uzņēmēju prasība valsts pārvaldei ir viena – noteikt visiem nozarē strādājošajiem vienādus “spēles noteikumus”.
Ēnu pētnieks Arnis Sauka stāsta, ka pētījums cita starpā norāda uz nepieciešamību veidot gudrāku imigrācijas politiku, neļaujot Latvijā nelegāli ieplūst citu valstu darbaspēkam, kas nozarē ir ļoti pieprasīts.
