Būvniecībā aizvien pati lielākā problēma – aplokšņu algas 1
Kaut arī pērn būvniecības nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies līdz 35,2% (2016.gadā – 38,5%) apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) būvniecībā tās īpatsvars joprojām ir gandrīz uz pusi lielāks nekā valstī kopumā.
To apliecina visjaunākais, šī gada aprīlī pēc “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” pasūtījuma Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības “Business against shadow economy”(BASE) veiktais pētījums par ēnu ekonomiku un tās cēloņiem šajā nozarē.
Viens no pētījuma autoriem, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka atzīst, ka būvniecībā pati lielākā problēma nemainīgi ir aplokšņu algas. 2017.gadā aptuveni trešo daļu (32,1%) no darbiniekam apsolītās summas viņiem tika samaksāta aploksnēs.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2017.gadā būvniecības nozarē nodarbināto vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 796 eiro, turpretī valstī – 903 eiro mēnesī.
Gandrīz tikpat lielu daļu (26,7%) ēnu ekonomikā aizņēma uzņēmumu patieso ienākumu slēpšana. Mazāka loma ēnu ekonomikas uzplaukumā bijusi darbinieku skaita neuzrādīšanai (17,6% no patiesā darbinieku skaita) un amatpersonu piekukuļošana, lai ātrāk nokārtotu lietas (15,5% no gada apgrozījuma).
Pētījuma ietvaros aptaujājot ap 250 nozarē strādājošos uzņēmumu vadītājus, viņi paši atzīst, ka iecerēto ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu it kā ir pietiekami un pret to ieviešanu nebūtu iebildumu. Piemēram, sekmēt atteikšanos no zemākās cenas piedāvājuma publiskajos iepirkumos, izmantot viena veida līgumus valsts un pašvaldību pasūtījumos, ieviest nodarbināto darba laika elektronisko uzskaiti vismaz miljonu eiro vērtiem būvniecības projektiem, piešķirt atvieglojumus godīgi strādājošajiem uzņēmumiem, vienošanās par minimālās algas apmēru un citus.
Bet nelaime esot cita. Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumus valsts pārvaldē gan sāk, bet daudz ko no iecerētā nepaveic līdz galam. Jūtamai mazināšanai nozarē pietrūkst spēku, gribas un pacietības, lielākā daļa pasākumu pārvēršas īslaicīgās, neefektīvās kampaņās. Kaut arī šī gada pētījums apliecina, ka būvniecības nozarē kaut kas mainās uz labo pusi – salīdzinot ar 2016.gadu, pērn mazliet sarucis aplokšņu algu apjoms, uzņēmumu ienākumu un darbinieku skaita slēpšanas apmēri, tomēr būtisku uzlabojumu nav. Turklāt salīdzinājumā ar 2016.gadu pērn palielinājušies korupcijas apmēri.
Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu ietvaros, 10.maijā, ap 120 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonus eiro jeb 73% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apgrozījuma apjoma, piekrita minimālās algas apmēra noteikšanai nozarē strādājošajiem. To plānots noteikt 780 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šie uzņēmumi, parakstot koplīgumu, saņems 50% atlaidi ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevai, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju publiskajos iepirkumos.
Vienlaikus Saeimā lems par mazāku piemaksu virsstundu darbam. Likumprojektā paredzēta iespēja virsstundu likmes samazināšanai līdz 50%, jo minimālā algas apmērs būvniecības nozarē turpmāk būtu gandrīz divreiz lielāks par kopš šī gada 1.janvāra valstī noteiktajiem 430 eiro mēnesī.
