„Tā bija ļoti mērķtiecīga un sistemātiska darbība, viņus neaizkavēja nedz visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, nedz novērošanas kameras, nedz dzelzbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, un pat ne fiziska apsardze, ko uz laiku nolīgām, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus”, būvgružotāju darbošanos Spilvē raksturo V.Verika. 2
“Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus”, stāsta SIA „Rīgas nami” vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā uzsāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.
Kā zināms, šogad maijā “Eco Baltia grupa” uzsāka sociālo kampaņu “Pieķer būvgružotāju! II”, kuras laikā iedzīvotājus aicina vākt pierādījumus par teritorijām, kur nelegāli izgāzti būvgruži, un pieķert pašus vides piesārņotājus.
Ik gadu vidē nonāk aptuveni 100 000 tonnu būvgružu. Piesārņojums, ko rada būvgruži, kaitē cilvēkiem, videi, kā arī būtiskus zaudējumus cieš zemes īpašnieki, tostarp arī pašvaldības un valsts kopumā.
Savākto informāciju kampaņas organizētāji iesniegs Saeimas Tautsaimniecības komisijā līdz ar ieteikumiem stingrāku noteikumu izstrādāšanā būvniekiem un atkritumu apsaimniekotājiem.
Pagājušajā gadā līdzīgā akcijā iedzīvotāji uzrādīja nelegālās būvgružu izgāztuves, kur atkritumu apjoms kopumā ir vismaz 200 000 tonnu, ziņoja aģentūra LETA.
