Būvgružu savācējiem sludinājumos būtu jānorāda izsniegtās atļaujas numurs 1
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divu ministriju – Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas –, kā arī Valsts vides dienesta (VVD), Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Būvmateriālu ražotāju asociācijas un atkritumu saimniecības operatora SIA “Clean R” septembrī parakstītais sadarbības memorands pauž tautsaimniecībai un īpaši vairākām nozarēm labus nodomus.
Vai izdosies tos īstenot?
Pirms memoranda parakstīšanas vairāki iepriekš nosaukto sabiedrisko organizāciju un valsts iestāžu pārstāvji vērsa uzmanību uz būvgružu nelegālo apriti, kuras rezultātā mežos un citviet redzam neglītas atkritumu kaudzes, godīgie uzņēmēji zaudē konkurences cīņā un tiek radīts apdraudējums cilvēku veselībai.
Kā skaidroja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, patlaban ar būvgružu savākšanu nodarbojas daudzas fiziskās personas, portālā “ss.lv” šādus pakalpojumus piedāvā aptuveni 500 cilvēku, toskait nelegālie pakalpojumu sniedzēji, kurus dienestam neesot vienkārši pieķert pārkāpuma vietā.
Proti, VVD nedrīkst izdarīt kontrolpirkumu.
Ir iecerēts, ka VVD centīsies panākt labojumos likumdošanā, lai sludinājumos būtu jānorāda arī būvgružu savākšanai izsniegtās atļaujas numurs.
E. Baklāne-Ansberga un citi memoranda parakstītāji uzsvēra – dabas saudzēšanā savs plecs ir jāpieliek ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Piemēram, prasot būvgružu izvedējam uzrādīt atļauju šā pakalpojuma sniegšanai un izziņu par šo atkritumu nodošanu pārstrādei vai poligonā.
Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons vērsa uzmanību uz izplatīto nelegālu smilšu karjeru veidošanu, kurus vēlāk aizpilda ar nezināmas izcelsmes, iespējams, veselībai bīstamiem būvgružiem.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce norādīja uz būvniecības atkritumu atkārtotas izmantošanas nepieciešamību – tas mazina ietekmi uz dabu, ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un rosina tautsaimniecības izaugsmi.
Patlaban būvgružus atkārtoti izmantot cenšas lielie būvnieki, piemēram, drupinot tos būvlaukumā un tālāk izmantojot, piemēram, ēku pamatu betonēšanai vai ceļu būvniecībai.
Memoranda parakstīšana notika tajā pašā dienā atklātajā SIA “Clean R” būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales” Stopiņu pagastā.
Viesiem demonstrēja šķirošanas iekārtu, kas būvniecības atkritumus sašķiroja vairākās otrreiz izmantojamās frakcijās. Ar būvniecības atkritumu šķirošanu nodarbojas arī citi uzņēmēji.
SIA “Eco Baltia Vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts piekrita, ka būvgružu apsaimniekošanā būtu jāstiprina kontrole, būtiski ierobežojot pelēkā tirgus darbību, paplašināt VVD pilnvaras tirgus uzraudzībā, tostarp arī kontroli būvobjektos.
Tāpat noteikti valsts institūcijām sadarbībā ar pašvaldībām un nozari ir jāveicina iedzīvotāju izpratne par dažādu atkritumu veidu atbildīgu apsaimniekošanu.
“Patlaban varētu teikt, ka esam iemācījušies šķirot iepakojumu vai vismaz ir izveidota izpratne par nepieciešamību, bet virkne videi kaitīgo un bīstamo atkritumu aizvien lielā daudzumā nonāk dabā un sadzīves atkritumu kopējā plūsmā,” tā J. Aizbalts.
Vissvarīgākais, ar ko būtu jāsāk, ir precīzas būvniecības atkritumu uzskaites veidošana, uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.
Patlaban informāciju par savāktajiem būvniecības atkritumiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram sniedz aptuveni 3500 operatoru. Pērn pavisam savākti gandrīz 500 000 tonnu būvniecības atkritumu.
Tomēr šīs informācijas precizitāte ir vērtējama 10–20% intervālā. Iemesls – informāciju nesniedz visi uzņēmēji. Savukārt būvniecības atkritumu pārstrādes nozarei straujākai izaugsmei noteikti ir vajadzīgs valsts atbalsts, uzsver L. Jākobsons.
Savukārt ikviens pasūtītājs var atbalstīt aprites ekonomiku, iepirkuma nosacījumos izvirzot prasību būvniecībā izmantot pārstrādātus materiālus. Proti, īstenot zaļo iepirkumu.
Tāpat ir jānosaka kritēriji, kad pārstrādātie atkritumi kļūtu par produktu.
UZZIŅA
• Būvniecības atkritumu plūsma veidojas no mājsaimniecībās radītajiem būvniecības atkritumiem un profesionālās būvniecības un demontāžas sektora radītajiem atkritumiem;
• būvniecības atkritumus veido dažādi materiāli, galvenokārt betons, ķieģeļi, ģipsis, koks, stikls, metāli, plastmasa, šķīdinātāji, azbests un izrakta augsne;
• betons ir visvairāk izmantotais materiāls ēkās, tā otrreizēja pārstrāde samazina dabas resursu noplicināšanu un atkritumu izgāšanu. Betonu bieži vien var pārstrādāt nojaukšanas vai būvniecības vietās tuvu pilsētām, kur to atkārtoti izmantos, tādējādi samazinot vajadzību pēc transporta, ietaupot izmaksas un saistītās emisijas.
UZZIŅA
Svarīgākās sadarbības memoranda prioritātes:
• nepieciešama efektīvāka rīcība būvniecības atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma tirgus sakārtošanai un ilgtspējai, tostarp komersantu nelegālu darbību izbeigšanai; katra no memorandu parakstījušām pusēm uzņemas konkrētas darbības šā mērķa sasniegšanai;
• nepieciešama precīzāka un apņēmīgāka rīcība pārejai uz aprites ekonomiku.
