“Latvija veidojas kā nopietns reģionālais digitālo tehnoloģiju centrs.” INTERVIJA ar “LVRTC” vadītāju Edmundu Beļski 3
Pagājis jau pusgads, kopš no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētāja amata atkāpās Jānis Bokta, bet no valdes locekļu amatiem – Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis. Vieta vairs nav tukša: jau mēnesi centru vada Edmunds Beļskis – bijušais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos, “Latvijas gaisa satiksmes” padomes loceklis, Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors.
Intervijā “LA” E. Beļskis skaidro situāciju ap optiskā tīkla projektu, ieskatās zemes ciparu TV un 5G nākotnē, kā arī vērtē nesenos darījumus telekomunikāciju nozarē.
Ko LVRTC dara iedzīvotāju labad?
Edmunds Beļskis: LVRTC iesaistījies ļoti daudzos projektos – sākot no e-paraksta un platjoslas projekta, kas ir liels izaicinājums, līdz pat datu centru attīstības projektiem un dažādiem pakalpojumiem komercsektorā.
Platjoslas optiskā tīkla izbūvi lauku teritorijās ietekmējuši ne ar LVRTC saistīti procesi, piemēram, cilvēku skaita samazināšanās reģionos. Bet, skatoties ilgtermiņā, platjoslas tīkls lauku teritorijās būs vajadzīgs gan uzņēmumiem, gan mobilajiem operatoriem.
Pie nākamajiem izaicinājumiem var minēt 5G tīkla attīstību, informatīvās telpas aizsardzības jautājumu, kā arī stabila TV un radio pārklājuma nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, tostarp pierobežā.
Redzam, ka Latvija veidojas kā nopietns reģionālais digitālo tehnoloģiju centrs, t. sk. datu centru attīstības ziņā, kur LVRTC ieņem noteiktu lomu plašu un labu pakalpojumu sniegšanā.
Mums ir gan datu centru kapacitātes, gan optiskais tīkls, kas savieno visas kaimiņu zemes, un arī vienīgais valstij piederošais jūras kabelis – tiešais savienojums ar Zviedriju. Tas dod iespēju caur Latviju veikt datu tranzītu. Tiem uzņēmumiem, kas izvēlējušies Latviju par mājvietu saviem serveriem, dodam iespēju nodrošināt tiešos saslēgumus ar globālajiem spēlētājiem.
Skatoties ilgtermiņā, mums ir jānostabilizē jaunizstrādātie pakalpojumi pēc LVRTC straujās evolūcijas – gan servisa līmenī, gan stabilitātē. Otrkārt, jāpaplašina darbība tieši valsts IKT centralizācijā, stabilā uzturēšanā, kiberaizsardzībā, ņemot vērā straujo IKT ietekmi uz sabiedrību, valsts datiem, sistēmām un procesiem. Tā ir mūsu sūtība – būt par būtisku atbalsta elementu tieši valsts IKT infrastruktūrai un noteiktiem pakalpojumiem.
2018. gada finanšu pārskats rāda četru miljonu eiro peļņu. Vai LVRTC darbība jāmēra pēc peļņas vai citām mērauklām?
Peļņu lielākoties veido mūsu līdzdalība “LMT”, kura dibināšanā LVRTC savulaik piedalījās. “LMT” sekmīga darbība dod mums dividendes. Noņemot tās, LVRTC ir sabalansēts uzņēmums ar samērā nelielu peļņu no pamatdarbības, ar kādiem 300 vai 500 tūkstošiem eiro. Pašmērķis nav dzīties pēc lielas peļņas, bet gan nodrošināt kvalitatīvus un tirgus cenām atbilstošus pakalpojumus.
Gaidāmi kādi pavisam jauni pakalpojumi?
Redzam, ka varētu paplašināt pakalpojumus saistībā ar kiberdrošības jautājumiem un digitālo identitāti. Redzam, ka arvien vairāk cilvēku sekmīgi izmanto mobilo e-parakstu un Saeima pieņēmusi lēmumu, ka eID kartes kļūs par mūsu primāro dokumentu, kas ļaus ekonomēt laiku un nojauks ģeogrāfiskos šķēršļus.
Redzēsim, kā ies ar 5G koplietošanas infrastruktūras attīstību.
Esam pateikuši, ka esam gatavi līdzdarboties. Protams, jāņem vērā gan sakaru nozares politikas veidotāji, gan komersantu intereses. Mums jāsaprot, cik tālu valstij iesaistīties koplietošanas infrastruktūras attīstībā.
5G tehnoloģija radījusi lielu ažiotāžu. Tam ir pamats?
Kā jebkuras jaunas tehnoloģijas attīstības sākumposmā varam redzēt gan skeptiķus, gan atbalstītājus. Tehnoloģiju attīstības vēsture rāda, ka sabiedrība, uzņēmēji un tehnoloģiju attīstītāji virzās uz priekšu – mazākiem vai straujākiem soļiem, bet virzās tehnoloģiju virzienā.
Dienvidkorejā 5G lieto jau vairāk nekā miljons cilvēku. Tas nozīmē, ka tehnoloģija ir sevi pierādījusi. Protams, ir jābūt sinerģijai starp mobilo operatoru vēlmēm attīstīt tīklu un lietotājiem, kas izmanto šo tīklu.
Kā sabalansēt baumas par 5G ietekmi uz veselību, nezaudējot tehnoloģiju cīņā ar Āziju?
Balstos uz faktiem, uz ekspertu viedokli attiecīgās jomās. Ja paskatāmies uz frekvenču diapazonu, tad 5G būs līdzīgos diapazonos, kā šobrīd strādā 4G. Ar 4G nevienam nav problēmu… Kas attiecas uz ļoti augstām frekvencēm – tās vēl šobrīd nav atvērtas 5G tehnoloģijām.
Esmu pārliecināts, ka pirms lēmumu pieņemšanas jautājums tiks izdiskutēts, lai nebūtu nekādas ietekmes uz sabiedrību.
Jāsaprot, ka šā brīža elektromagnētiskais starojums ir tūkstošiem reižu mazāks nekā pieļaujamais apjoms. Diskusijas šobrīd ir vairāk emocionālas starp pētniekiem un tiem, kas nav detalizēti iedziļinājušies šajā tehniskajā jautājumā. Bet demokrātiskas sabiedrības viens no pamatelementiem ir brīva diskusija un es to atbalstu.
Jāsaprot arī, vai esam gatavi atteikties no tehnoloģiskās attīstības, kamēr notiek pētījumi. Kuri var aizņemt vairākus gadus.
Jābūt pragmatiski piesardzīgiem un arī tehnoloģiskā attīstība jābalsta uz faktiem un pētījumiem. Primārie pētījumi rāda, ka tehnoloģija ir attīstāma un sabiedrība var gūt papildu pievienoto vērtību no šiem pakalpojumiem.
Vai esat paspējis rūpīgāk iepazīties tieši ar optiskā tīkla projektu? Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc atkāpās iepriekšējais LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Platjoslas projekts ir gana komplicēts un sarežģīts. Paša projekta būtība paredz mums attīstīt vidējo jūdzi, kas ir tikai starpposms starp maģistrālajiem tīkliem un gala lietotājiem. “Digitālo ceļu” būvniecība līdz pagastiem ir īstenota, bet jāuzsver, ka projekts nav atraujams no pēdējās jūdzes būvniecības.
LVRTC savā veidā šajā projektā bijis ierobežots, jo mēs nedrīkstam sniegt pēdējās jūdzes pakalpojumus.
Tas nozīmē, ka mums jāaizvelk ātrgaitas internets līdz pašvaldībām, taču, lai pie šīs infrastruktūras tiktu lietotāji, pēdējā jūdze jāaizvelk jau kādam komersantam.
Demogrāfiskā situācija ir mainījusies un vietās, kur savulaik komersantiem likās, ka aizvilkt pēdējo jūdzi būs biznesam izdevīgi, tā vairs nav, un no solījumiem viņi atteikušies. Beigās mēs esam ķīlnieka lomā.
Varbūt jādomā par papildu programmu, kas nodrošinātu jau pēdējās interneta jūdzes būvniecību laukos. Katrā ziņā es nekad neteikšu, ka platjoslas projekts bijusi nelietderīga investīcija. Ar ātrgaitas tīklu esam apjozuši visu valsti, nodrošinot visu valsti ar digitālo infrastruktūru.
5G ir perspektīva tehnoloģija, bet tās pamatā ir optiskā platjoslas tīkla esamība.
Nākamajā 2021.–2027. gada finanšu plānošanas periodā būs jādomā par pēdējo jūdzi.
Naudu tikpat labi var novirzīt komersantiem kā subsīdiju, lai viņi nodarbotos ar pēdējās jūdzes pievilkšanu. Varbūt tā pat būtu labāk, jo viņi tad būtu ieinteresētāki aktīvāk iesaistīties, savukārt mums nebūtu jākonfliktē ar privāto sektoru.
Kāpēc LVRTC pats nevarētu izbūvēt pēdējo jūdzi?
Komersantu nozares asociācijas savulaik uzstāja, ka LVRTC nevajadzētu būt tiesībām izbūvēt pēdējo jūdzi. Tas bija kompromiss, lai komersanti vispār atbalstītu tīklu attīstību. Teicām, ka tas ir ierobežojoši un var radīt problēmas, bet tā nu tas bija. “Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam” šis jautājums ir iezīmēts kā valstij būtisks.
Līdz janvārim vēl var iesniegt priekšlikumus attīstības plānam, tad būs publiskā diskusija, bet līdz nākamā gada vidum visam jābūt precizētam, lai tālāk diskusija sāktos Eiropas Savienībā.
Skaidrs, ka nākotnē digitālās būs pamattehnoloģijas. Izbūvēt optisko tīklu ir kā būvēt ceļus, dzelzceļus, koridorus.
Šajā gadījumā – datiem. Lai zemnieku saimniecībai būtu pieeja ātrgaitas tīklam dažādu sistēmu uzstādīšanai, lai varētu robotizēt kombainus un veikt citus digitālos uzlabojumus. Bez platjoslas tīkla nekas tāds nebūs iespējams.
Šobrīd uz 700 Mhz frekvences darbojas zemes ciparu TV, bet frekvence būs jāatbrīvo 5G vajadzībām. Kad un kā tas notiks?
700 Mhz frekvence zemes ciparu TV vajadzībām darbosies līdz 2022. gada 1. janvārim. Šajā datumā frekvence ir jāatbrīvo un jānodod mobilajām sistēmām. Vai tas būs 5G vai 4G, to izlems operatori. Skaidrs, ka frekvence ir ļoti parocīga pārklājuma veidošanai tieši lauku teritorijās. Vēl labāka, nekā bija 800 Mhz frekvence savulaik. Beigās operatoru rīcībā būs virkne frekvenču, kuras varēs izmantot dažādu jauno tehnoloģiju attīstībā, kā arī esošo pakalpojumu stabilitātes nodrošināšanai.
Kas notiks ar zemes ciparu TV?
Latvijas iedzīvotājiem tiks nodrošināti zemes ciparu TV pakalpojumi arī pēc šī datuma. Šobrīd diskutējam ar Satiksmes ministriju un NEPL par to, kāds izskatīsies formāts.
NEPLP jāizdomā, kādus kanālus un kuras televīzijas varēs būt šajā jaunajā bezmaksas pakā. Redzam, ka jaunā televīzija varētu darboties aptuveni četros tīklos. Katrā ziņā piedāvājums būs interesants. Būs konkurss, tajā varēs piedalīties organizācijas, kuras būs gatavas piegādāt saturu un apkalpot klientus.
Skatītājiem kaut kas mainīsies?
Skatītājiem nekam nevajadzētu mainīties, tostarp finansiāli. Ir pieņemts lēmums saglabāt esošo tehnoloģiju, kādu cilvēki izmanto signāla saņemšanai. Sarežģītākā darbība būs kanālu pārskenēšana, kad pārslēgsies signāli.
Kā vērtējat nesenos darījumus telekomunikāciju nozarē – “Bites” un “Tele2” kopuzņēmuma dibināšanu, kā arī “Baltcom” nonākšanu zem “Bites”?
Runājot par “Bites” un “Baltcom” saplūšanu – tā ir tendence pasaulē. Jāsaprot, kāda darījumam ir pievienotā vērtība, kādi ir biznesa ieguvumi visām iesaistītajām pusēm un kopumā sabiedrībai. Ja tiks piedāvāts plaša spektra pakalpojums, elastīga klientu apkalpošanas platforma un saprātīga cena, tad iedzīvotāji būs ieguvēji.
Savukārt “Bites” un “Tele2” vienošanās parāda 5G attīstības kontekstā radušos tendenci, ka uzņēmēji grib koplietot infrastruktūru.
Jāsaprot tikai, vai koplietošanas infrastruktūru attīsta kāda trešā puse, piemēram, LVRTC, vai tas ir komersantu kopuzņēmums, kam ir resurss attīstīt infrastruktūru savām vajadzībām.
No nozares viedokļa – tas, ka uz viena paugura stāv trīs mobilie torņi, nav pareizais risinājums. Pareizi būtu radīt koplietošanas infrastruktūru – visus pievadus, elektrību utt., kas šobrīd ir lieka investīcija, kas jāiegulda katram operatoram un kas beigās atsaucas uz tarifu.
Vai darījumi kaut kā ietekmē “LMT” un “Tet”? Varbūt jāapvienojas?
Pagaidām nav pamata teikt, ka veidojas kāds dominējošs stāvoklis, bet tas rūpīgāk jāvērtē attiecīgajām iestādēm.
Bet ja beigās izveidotos divi šādi giganti – “Tet” un “LMT” pret “Tele2” un “Biti”? Labāk divus milžus vai vairākus mazākus spēlētājus?
Līdz šim esošā elektronisko sakaru tirgus attīstība balstījusies uz konkurenci. Konkurence Latvijā nodrošinājusi ļoti augstus kvalitātes standartus ātruma un pārklājuma ziņā, kā arī vienas no lētākajām cenām klientiem.
Runājot par kādu uzņēmumu apvienošanos vai konsolidāciju, īpaši, ja tie ir ar valsti saistīti uzņēmumi, jāatbild tikai uz vienu jautājumu – kāda būs pievienotā vērtība sabiedrībai un kāda – šo uzņēmumu īpašniekiem.
Tie, kas turpina būt tradicionāli, var būt zaudētāji. Konkurence ir veselīga tad, kad visi spēlē vienādā laukumā.
Valsts sēž uz trim krēsliem. Valsts ir kapitāldaļu turētājs dažādās formās. Valsts ir sakaru nozares politikas veidotāja, kam jārūpējas par konkurenci un sakaru kvalitāti. Trešais krēsls ir sabiedrības intereses saņemt kvalitatīvu un pēc iespējas lētāku pakalpojumu. Kad visi šie trīs jautājumi ir atrisināti, var diskutēt par tālākiem posmiem.
