Būvēs jaunu e-veselību: sistēmā plānots investēt vairākus miljonus cerībā nepieļaut vecās kļūdas 18
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kad janvāra pirmajās dienās uzreiz pēc stāšanās veselības ministra amatā Daniels Pavļuts Latvijas IKT industrijas flagmaņiem uzdevis jautājumu, vai var paļauties uz esošo e-veselības sistēmu kā atspēriena punktu vakcinācijas sistēmas ieviešanai, atbilde bijusi – nē!
“Pēc visiem parametriem sistēma nav gana stabila un droša, lai to izmantotu vakcinācijas sistēmai. Tāpēc nolēmām vakcinācijas sistēmu veidot savrupi, tostarp pat savienojumu ar e-veselību veidot nevis reālā laikā uzreiz, bet gan datus uzkrājot un apmainoties periodiski, lai vakcinācijas sistēmu nepakļautu iespējamajiem e-veselības pārrāvumiem. Konstatējām, ka e-veselība nav uzskatāma par tādu, uz kuru var paļauties,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Tāpēc nolemts no nulles un pavisam citādā veidā būvēt pilnīgi jaunu digitālo veselības sistēmu, kurā ieliktu arī tos elementus, kas labi strādā esošajā bēdīgi slavenajā sistēmā.
Pasūtītājs nezina, ko grib
Kā lielāko problēmu Pavļuts min kompetences trūkumu Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kā dēļ pasūtītājs (NVD) nemaz neesot spējis sistēmas izstrādātājiem pateikt, ko tad īsti vajag, kādu sistēmu valsts sagaida.
“Varu tikai piekrist tiem, kuri norāda, ka pasūtītājs bijis vājš. Bieži vien esam paļāvušies uz to, ka konsultanti veselības nozares vajadzības izdomās mūsu vietā.
Pēc tam jau pasūtījumi izsmērēti pa visu industriju, lai katrs nozares spēlētājs dabūtu kādu pasūtījuma gabaliņu.
Kopā tas viss vienkārši nedarbojas. Pēc 18 miljonu investīcijām vairāku gadu garumā esam ieguvuši lēnu un neuzticamu sistēmu, kas nav spējīga noturēt slodzi, kas ir lietotājiem sarežģīta un nedraudzīga,” sacīja Pavļuts.
Dziļāk e-veselības nebūšanas izpētījis jaunuzņēmuma “Dripit.io” valdes loceklis, “TechHub” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Ernests Štāls. Viņš savā bloga ierakstā norāda, ka problēmas bijušas divas.
Pirmkārt, e-veselība ir viens vareni milzīgs veidojums, kam jāspēj izdarīt ārkārtīgi daudz. Un tieši tur slēpjas problēma, jo par mērķi kļuvis uzbūvēt prasībām atbilstošu sistēmu, nevis atrisināt konkrētu sabiedrības problēmu.
Bet visu problēmu problēma, pēc Štāla domām, bijusi izvēlētā metodoloģija. Darbi sadalīti posmos – kad pirmais noslēdzies, var ķerties pie nākamā. Programmētāji to saucot par “ūdenskrituma metodi”.
Labā ziņa ir tā, ka ir kontrole pār procesu un ir labi zināms, kas, ko un kad dara. Ir arī mīnusi. Ja izstrādātajā produktā rodas problēmas, to iespējams uzzināt tikai projekta noslēguma posmā, kad to jau izmanto gala lietotājs.
Tādējādi var nākties visu sistēmu pārstrādāt, kas attiecīgi nozīmē atgriešanos sākuma fāzē un izmaksu ievērojamu pieaugumu.
Kā risinājumu Štāls redz mazāku produktu veidošanu, kurus savā starpā var viegli savienot. Mazāki produkti nozīmē skaidrāku redzējumu par gala rezultātu, turklāt mazāku produktu izstrādē jāiesaista mazāk iesaistīto pušu.
“Mazākus projektus var ātrāk nodot gala lietotājam. Mazāku produktu izstrādei var pieteikties plašāks pretendentu skaits, ir lielāka konkurence, un tie ir ekonomiski izdevīgāki. Neveiksmes gadījumā zaudējumi ir mazāki,” skaidro Štāls.
Piemēram, vispirms varētu izveidot vienkāršu pieraksta sistēmu pie ģimenes ārsta. Tas arī viss. Tas ļautu saprast, vai sistēma strādā un cik veiksmīgi tā izveidota. Tālāk jau lēnām varētu papildināt funkcionalitāti, katru no iespējām vispirms izmēģinot.
Arī Valsts kontrole savulaik secināja, ka e-veselības projekta neveiksmju pamatā ir organizatoriskas dabas jautājumi, neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un intereses trūkums.
VK ieskatā Veselības ministrija nav pienācīgi veikusi projekta uzraudzību – tās notikušas reti un bijušas formālas.
Taps IKT veselības kompetenču centrs
Ir skaidrs, ka jaunā sistēma būs jāveido pavisam citādi, bet izrādās, ka vēl pagājušā gada beigās bija izsludināts iepirkums par to, kā būtu jāizskatās jaunajai platformai, taču pieeja bijusi vecā, ne līdz galam saprotot, ko vajag, – šis darbs uzvelts konsultantu pleciem.
Šobrīd iepirkums ir pārtraukts. Atkal pierādījies, ka pasūtītājs nespēj ieskicēt to pilno ainu, ko tad jāmēģina uzbūvēt. Jāuzsver, ka e-veselība būtībā ir tikpat kritiska infrastruktūra kā energosistēmas u. c. valsts pastāvēšanai būtiskas sistēmas, taču atšķirības to darbībā ir dramatiskas.
Pavļuts norādīja, ka plānots organizēt īpašu speciālistu komandu, kas uzsāktu ciešu dialogu ar dažādām lietotāju grupām, apzinātu vajadzības un sāktu sistēmu būvēt no sistēmas lietotāja skatpunkta.
Esošā sistēma būvēta no IKT speciālista skatpunkta, nevis no pasūtītāja, kur nu vēl lietotāja perspektīvas.
Tādējādi radīta sistēma, kas ne tikai nedarbojas, bet no lietojamības perspektīvas ir neērta, nepievilcīga un smagnēja.
Izstrādātājiem ne reizi vien pārmests, ka esošā e-veselība būvēta, vispār neiesaistot to grupu, kas beigu beigās platformu izmantos. Starptautiskos uzņēmumos par šādu gala rezultātu cilvēki zaudētu darbu, bet nav dzirdēts, ka e-veselības dēļ tas būtu noticis Latvijā.
Pavļuts sarunā uzsvēra, ka NVD acīmredzami šobrīd pietrūkst kompetentu speciālistu. Šobrīd pie jaunās platformas izstrādes ķērušies divi IKT nozares speciālisti, kuri Veselības ministrijai nāca talkā vakcinācijas biroja projektā – bijušais “Emergn” padomes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš ir algots darbinieks, un esošais “Tet” digitālās transformācijas direktors Krists Avots, kurš konsultē bez maksas.
Pavļuts uzsver, ka ir kritiski svarīgi izveidot IKT kompetences centru, kurā darbotos labi atalgoti speciālisti, kuri spētu iezīmētos miljonus neizšķērdēt nederīgā platformā.
Ārvalstu pieredzi neizmantos
Jau ilgstoši Veselības ministrija kritizēta par to, ka nav centusies apzināt potenciālos jau gatavos risinājumus. Piemēram, Igaunijā jau ilgstoši veiksmīgi darbojas viņu izstrādātā e-veselības sistēma. Domājams, šādas sistēmas iegāde un uzturēšana neizmaksātu gandrīz 20 miljonus eiro.
Pavļuts sacīja, ka neizslēdz arī šādu iespēju, taču šādai izvēlei nāk līdzi arī trūkumi – jebkurā gadījumā vairākas funkcijas nāksies likt klāt, turklāt finansējums nonāks ārvalstīs. Uzticoties pašu uzņēmumiem, nauda paliks pašu mājās. Un viņš neticot, ka izmaksas šādā gadījumā būtu krietni mazākas.
Redzot, ko ar e-veselību sastrādājusi esošā grēda Latvijas IKT uzņēmumu, nav gan lielas ticamības, ka pat ar precīziem norādījumiem gala rezultāts būs teicams.
Jāatgādina, ka e-veselības pirmo posmu būvēja “In-volv Latvia”, “TCon”, “Lattelecom Technology”, “Agile&Co”, bet otrajā kārtā kļūdu labošanai piesaistīts arī “Softikom”, “Meditec”, “Lattelecom” un “Proof IT”.
Vesels lērums pirms tam strādāja pie prasību un tehniskās specifikācijas izstrādes, piemēram, “AA-projekts”, “Datorzinību centrs”, “ABC Software”, “Metrika”, “Sorporate Solutions”, “Ernst & Young Baltic”, “Tieto Enator Alise” un “PricewaterhuseCoopers”.
Skaidrs, ka pie esošā traģiskā risinājuma vainīgs ir ne tikai NVD kā pasūtītājs, bet arī daļa nosaukto izstrādātāju.
Savulaik bijusī veselības ministre Ilze Viņķele par dažādiem ar e-veselību saistītiem nesmukumiem pat vērsusies policijā.
Pavļuts gan negarantē, ka šiem uzņēmumiem būs liegts piedalīties jaunās platformas izstrādes iepirkumā. Būtībā to nav iespējams izdarīt. “Šobrīd man ir svarīgi, lai pasūtītājam ir skaidra izpratne par nepieciešamo un kompetence šo procesu vadīt,” piebilda ministrs.
Platforma būs starptautiska
Šobrīd projektam ir iezīmēti divi miljoni eiro no iepriekšējā Eiropas fondu perioda, kā arī augstas gatavības investīciju projektu sarakstā Veselības ministrija šim mērķim iezīmējusi vēl 4,5 miljonus.
Tāpat plānots izmantot kādu daļu no veselības nozares digitalizācijas projektiem iezīmētajiem 10 miljoniem eiro no Eiropas atveseļošanās naudas. Kopā sanāk prāva summa, tomēr Pavļuts vēl nespēja nosaukt, cik kopumā varētu izmaksāt jaunās sistēmas izstrāde.
“Uz jauno platformu skatos uz tādu kā slimnīcas kvartālu. Vispirms jāsaprot, kāds ir kvartāla plānojums, tad jāsāk runāt ar ārstiem par to, kādu aprīkojumu viņi sagaida vienā vai otrā istabā. Visam jābūt ērtam, funkcionālam un nākotnē modernizējamam. Kādu māju var nākties nojaukt, lai lielās lietas dzīvotu ilgtermiņā,” sacīja Pavļuts.
Turklāt nedrīkst aizmirst, ka jaunā platforma jāveido starptautiska, nevis nacionāla.
Piemēram, runājot par tikko izsludinātajiem ES zaļajiem digitālajiem sertifikātiem ceļošanai, – ar datiem jāspēj apmainīties vairāku valstu sistēmām.
Ministrs norādīja, ka VM ar NVD šobrīd kopīgi vēl tikai strādā pie potenciālajiem risinājumiem, runājot par to, kurā Latvijas sistēmā tiks izsniegts šis sertifikāts. Redzot kritiku un neuzticību, kas veltīta e-veselības sistēmai, māc šaubas, ka tas varētu notikt šajā platformā.
