Būveksperts izceļ būtiskus trūkumus sagruvušās “Maximas” celtniecībā 1
Būveksperts Aigars Ūdris šodien notikušajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas izskatīšanā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā norādīja uz daudziem pārkāpumiem sagruvušās ēkas celtniecībā.
Ūdris tiesai skaidroja, ka ekspertu grupai, kura bija pieaicināta, lai palīdzētu policijai veikt izmeklēšanu, bija pieejams liels apjoms ar dokumentiem, taču tajos bija atrodamas vairākas būtiskas nepilnības. Īpaši tika izcelta trūkstošā dokumentācija par kopņu mezgliem. Ūdris norādīja, ka šajās vietās ir nepieciešama īpaši pedanta dokumentācija, taču sagruvušās ēkas projektā esot novērojami vairāki būtiski pārrāvumi un tukšumi projekta evolūcijā, it īpaši attiecībā uz dokumentāciju, kas saistīta ar kopņu savienošanu.
Ūdris norādīja, ka dokumentācija, kas tika saņemta no SIA “Vikom industries”, kura izgatavoja puskopnes, nebija uzskatāma kā pietiekama, lai sāktu veikt būvdarbus, jo tajā netika norādīts, kāda veida skrūves jāizmanto, lai montētu šīs puskopnes. Viņš norādīja, ka bijis zināms, kur vajag skrūvēt, bet nebijis zināms, ar ko vajag skrūvēt.
Runājot par skrūvju atbilstību projektam Ūdris norādīja, ka izmeklēšanas laikā tika lūgts, lai Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) veic izvērtējumu par kopnē izmatoto skrūvju atbilstību. No PTAC tikusi saņemta atbilde, ka vienīgais dokuments, kas saņemts par skrūvju specifikāciju, ir no firmas SIA “Eurobolts”, kas pārdevusi šīs skrūves. “Eurobolts” skrūvēm bija pievienojusi atbilstības deklarāciju, taču PTAC norādīja, ka firmai nebija tiesību šādu dokumentu izsniegt, tādēļ ir uzskatāms, ka skrūvēm nav bijuši saistoši dokumenti par to atbilstību izmantošanai kopnē.
Būveksperts arī norādīja, ka atbilstības deklarācijai, kuru iesniedza “Vikom industries”, vajadzēja būt par jau samontētām kopnēm kopumā. Turklāt deklarācijas pielikumā vajadzējis iekļaut gan aktu par skrūvju nospriegošanas pakāpes pārbaudi, gan aktu par kopņu fasonlapu salaidumu platuma spraugu kontroli. Lai varētu teikt, ka minētais izstrādājums atbilst deklarētajam, jābūt veiktām pārbaudēm par visām salaiduma vietām kopnē. Lai šīs pārbaudes veiktu, ir vajadzīgi darba rasējumi, taču, ņemot vērā dokumentācijas trūkumu, nevarēja būt pārliecības par šādu pārbaužu veikšanu, skaidroja būveksperts.
Komentējot ekspertīzē novērotās spraugas starp fasonlapām, Ūdris norādīja, ka fasonlapu mezgliem jābūt samontētiem pēc iespējas blīvāk, taču, veicot analīzi, ticis konstatēts, ka sabrukušajā ēkā atstarpes starp tiem sasniegušas pat trīs milimetrus. Ūdris skaidroja, ka jebkurā montāžā ir sagaidāmas deformācijas, taču šāda apmēra deformācijām vajadzēja radīt bažas visos celtniecībā iesaistītajos. Ūdris arī norādīja, ka šī deformācija tika atklāta nejauši, ievērojot, ka starp fasonlapu savienojumiem ir iekļuvusi krāsa.
Būveksperts arī informēja, ka ēkas sagrūšanas iemeslu skaidrošanā ticis iesaistīts jau 22.novembra rītā, kad devies uz traģēdijas vietu, lai glābēju pavadībā aplūkotu sabrukušo ēku, kā arī izskaidrotu glābējiem, ko vajadzētu saglabāt kā lietiskos pierādījumus. Savukārt nākamajā dienā, 23.novembrī, tika sākta dokumentēta lietisko pierādījumu vākšana. Ņemot vērā sabrukuma veidu un norautos uzgriežņus, ko glābēji saujām nesa ārā no gruvešiem, radās aizdomas par no divām kopnēm saliktas struktūras apakšējo mezglu pārrāvumu, klāstīja eksperts.
Kā ziņots, tiesā patlaban tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
