“Būvējam vispirms Rīgu un pēc tam domājam par apvedceļu!” Armands Krauze par “Rail Baltica” 63
“Mums ir ļoti skaidrs redzējums par “Rail Baltica”. Pirmkārt, tas, ko mēs uzstājām, ka jābūt Eiropas līdzfinansējumam tādam, kāds tas tika solīts sākumā – 15% nacionālais budžets un 85% ES. Tagad dažādos veidos tiek manipulēts, ko iekļaut izmaksās, ko neiekļaut. Bet ir skaidrs, ka viss, kas saistās ar “Rail Baltica”, ir jāiekļauj izmaksās un jāsadala procentos – 85% dod Eiropa, pārējo mēs,” TV24 raidījumā “Ziņu top” norāda Armands Krauze, zemkopības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs.
“Ja gadiem tika teikts, ka Rīga būs trases sastāvā, visiem iedzīvotājiem ir doti solījumi nu jau no vairākām valdībām. Mēs nedrīkstam piekrāpt mūsu iedzīvotājus. Rīgā staciju būvē “Rail Balticai”, pie lidostas būvē staciju “Rail Balticai”. Vairāk kā 10 gadus tas ir teikts!
Brisele viena pati neko neplāno, vienmēr viss notiek kopā ar valdību, ja līnija iet caur Rīgu, tad gar Salaspili ir Rīgas apvedceļš. Mūsu pozīcija ļoti skaidra – Būvējam vispirms Rīgu un pēc tam domājam par apvedceļu!” viņš teic.
Jau ziņots, ka dzelzceļa projekta “Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijā šodien plkst.15.30 paredzēts tikties ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, liecina komisijas darba kārtība.
Tāpat paredzēts tikties ar Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvjiem un Finanšu ministrijas valsts sekretāri.
Uz iepriekšējo komisijas sēdi bija aicināta Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane un vecākā eksperte Agnese Abula.
Kā iepriekš norādīja Abula, katrs “Rail Baltica” posma finansējums ir sadalīts un “sakasīts” un pēc tam iesniegts Eiropas Komisijai (EK). Runājot par kopējo projektu, Abula teica, ka projektam nav kopējā seguma, nav kopējā finansējuma.
“Ir EK apstiprinātais finansējums, kuram ir apstiprināts valsts budžeta līdzfinansējums, tādēļ mēs signalizējām, ka vajag atrast arī citu alternatīvu finansējumu,” iepriekš sacīja Abula.
Komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka FM ES fondu revīzijas departamenta sagatavotais ziņojums finanšu ministram 2023.gada augustā ir viens no skaidrākajiem apkopojumiem, kā objektīvi skatīties uz šo projektu.
Savukārt Lasmane norādīja, ka pērn jūnijā departamentam uzdeva veikt revīziju šim projektam, koncentrējoties uz projektēšanu, kad Satiksmes ministrija (SM) un kapitālsabiedrības vērsās ar informatīvo ziņojumu, ka projektam nepieciešams papildu finansējums. “Šis revīzijas ziņojums bija finanšu ministra pasūtījums, iekšējs dokuments, lai iepazītos ar situāciju un gūtu priekšstatu,” iepriekš sacīja Lasmane.
Kā vēstīts, Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš
