Būvējam bišu stropu saviem spēkiem. Pamācība ar shēmām 0
“Kā paša spēkiem uzbūvēt bišu stropu?” JĀNIS KURMENĒ
Jāņem vērā, ka strops ir ne tikai bišu saimes māja, bet arī sava veida ražotne, kurā čaklie kukaiņi rada un uzkrāj medu.
Strops sastāv no korpusa, medus telpas (magazīnas), vāka un iekšējām stropa detaļām. Katrā nodalījumā notiek dažādi bišu dzīves cikla procesi.
1. zīmējumā redzams vienkāršs strops ar vienu nodalījumu ligzdai.
Korpuss ir stropa galvenā sastāvdaļa. Tajā mīt peru telpa un dzīvo māte, kas dēj olas, atrodas šūnas ar bišu maizi un medu. Korpuss visbiežāk ir novietots stropa apakšējā daļā. Tam jābūt labi aizsargātam pret aukstumu un karstumu, tāpēc sieniņas tiek nopakotas. Piemērots materiāls ir vairākās kārtās salikts gofrētais kartons, kas veido labu siltumizolācijas slāni. Var izmantot arī lina matračus vai putu polistirolu. Vērtīgs materiāls ir izžāvētas papardes. Tās ziemā lieliski uzsūc stropā radušos mitrumu, un pavasarī siltinājumu var izņemt un izžāvēt. Pakojumam jāpadara temperatūras svārstības plūstošākas, jāpasargā bites no straujiem temperatūras lēcieniem.
Korpusā ievieto 9–16 ligzdas rāmīšus, kuru apakšējā daļa no dibena ir 20–25 mm attālumā. Šī telpa nepieciešama, lai bitenieks pavasarī varētu uzkopt stropu pirms bišu izlidošanas. Ja šī telpa ir 40–60 mm augsta, tajā var izvietot traukus ar barību piebarošanai ziemā.
Attālums starp rāmju galiem un korpusa iekšējām sienām – ne mazāks kā 6 mm. Šo telpu bites izmanto, lai pārietu no viena rāmīša uz otru. Ja attālums būs lielāks par 10 mm, bites to aizpildīs ar vasku. Ja attālums būs mazāks par 4 mm, bites tā aizdarīšanai izmantos propolisu.
Parasti korpusa apakšējā daļā atrodas skreja. Atsevišķās konstrukcijās tās var būt divas – augšējā un apakšējā. Augšējā ir atvērta medus vākšanas laikā, apakšējā, ko izveido mazu, ir mazliet atvērta augu gadu. Vajag 10 mm2 katram rāmītim ar šūnām, lai būtu gaisa pieplūde stropā. Lai nodrošinātu gaisu bitēm uz astoņiem rāmīšiem, apakšējai skrejai jābūt 100 mm garai un 8 mm augstai. Skreja beidzas ar koridoru, kam ir kustīgs aizbīdnis. Vasarā tas ir atvērts pilnībā, ziemā – uz pusi, bet stropa pārvešanas laikā to jāspēj aizvērt pilnībā.
Medus telpa (magazīna) ir stropa sekcija, kurā bites krāj medu. Magazīnu izgatavo pēc tādiem pašiem ārējiem izmēriem kā stropa korpusu. Tajā ir tāds pats rāmīšu skaits kā korpusā. Atšķirība – magazīnām domātie rāmīši ir uz pusi zemāki nekā korpusam domātie.
No virspuses stropu sedz jumts, bet starp to un virsējo korpusu atrodas griesti un pakojums. Stropa griestus bieži aizstāj ar sedziņu. Šī detaļa veido sava veida bēniņus, kurā ir gaisa slānis, kas palīdz bitēm stropā uzturēt optimālu temperatūras režīmu. Ir modeļi, kuros griesti apvienoti ar jumtu.
Jumtam jāsargā, lai stropā neiekļūtu atmosfēras nokrišņi. Tā segumam ieteicams izmantot metāla loksnes.
Apkāres (rāmīši). To izgatavošanai izmanto dabisku koksni: egli, priedi, bērzu. Materiāla biezums ir 10–40 mm. Lai būtu vieglāk iestiprināt šūnu pamatni, rāmītī iever nerūsējoša tērauda stiepli (2. zīmējums).
Šķirdēlis paredzēts bišu ligzdas ierobežošanai. Tā izmēri ir vienādi ar stropa korpusa iekšējiem izmēriem.
Stropu veidi
Stropus iedala izjaucamajos un neizjaucamajos. Pēdējos bitenieki izmanto arvien retāk, jo ar tiem nav tik ērti strādāt. Izjaucamos stropus var iedalīt vertikālajos un horizontālajos. Horizontālos paplašina uz sāniem, pievienojot papildu sekcijas, tomēr rāmīši šādai konstrukcijai ir lielāki un smagāki. Vertikālos stropus palielina, liekot papildu sekcijas vienu uz otras. Tās ir nelielas, un līdz ar to arī rāmīši ir nelieli un viegli.
Alpu tipa strops. Sava veida piramīda, kas sastāv no vairākām sekcijām un atgādina daudzstāvu namu. Apstākļi tajā ir pēc iespējas tuvi tiem, kādus bites izvēlas, dzīvojot savvaļā. Kompaktajā korpusā nav šķērssienu, ventilējošo spraugu un restīšu. Gaiss pieplūst caur skreju, kas atrodas kopīgās konstrukcijas apakšējā daļā. Lai neveidotos kondensāts, stropa augšējā daļā ierīkota barotava un gaisa sprauga zem jumta. Vāks ir siltināts un droši pasargā bites no stropa pārkaršanas saulē. Rāmīšiem nav apakšējās un sānu malas no koka. Tā vietā ir stieples karkass. Tāpat šim stropam nav dubulto sienu un siltinājuma. Ziemošanas laikā stropu no ārpuses apsedz ar piemērotiem materiāliem. Visām sekcijām, izņemot apakšējo, nav grīdas. Katrā no tām var būt 3–8 rāmīši.
Dadana–Blata strops. Šim stropam ir samērā vienkārša konstrukcija, un tas paredzēts 12 rāmīšiem. To var palielināt ar medus telpām, kurās ievieto pusrāmīšus, taču var arī palielināt, uzliekot vēl vienu pilnvērtīgu korpusu ar pilna izmēra apkārēm. Ziemošanas laikā bites atrodas pamata korpusā, bet pavasarī, kad bišu saime aug, pakāpeniski tiek palielināts arī strops.
Guļstrops ir neizjaucamo stropu veids. Tas ir visai liels, masīvs un nav pārvietojams. Stropa grīdai izmanto 40 mm biezus dēļus, sienām – 25 mm biezus dēļus. Detaļas savā starpā saskrūvē ar kokskrūvēm. Jumtu parasti veido divslīpju un atvāžamu – viena pusē piestiprina ar eņģēm. Šāds strops paredzēts vienai bišu saimei.
Latvijas stāvstrops ir viens no patlaban populārākajiem stropu veidiem Latvijā. Tas tāpat sastāv no ligzdas korpusa un vienas vai vairākām magazīnām, ko pēc nepieciešamības novieto virs korpusa. Šā stropa veida pilnveidošanā piedalījušies daudzi Latvijā atzīti bitenieki. Tam var būt gan slīps, gan taisns jumts.
Izmantojamie kokmateriāli
Stropam izmanto neplaisājušus, kvalitatīvus, 35 mm biezus materiālus. Sienām noder mīkstās koksnes šķirnes – priede, egle, apse, liepa. Priekšroka tomēr dodama lapu kokiem. Nav ieteicama lapegle, jo tajā ir ļoti daudz sveķu. Jumtam izmanto 25 mm biezus dēlīšus, virs kuriem stiprina alumīnija, cinkota skārda vai nerūsējoša tērauda loksni.
Stropu no ārpuses piesūcina ar elpojošiem koksnes aizsardzības līdzekļiem un krāso ar atbilstošu krāsu.
Tad tas ir labāk pasargāts no apkārtējās vides ietekmes un kalpo ilgāk. Protams, stropa apstrādei no ārpuses var izvēlēties arī lineļļu.
Stropam domātos dēlīšus pirms tam ēvelē. No ārpuses lietojamos var apstrādāt ļoti rūpīgi, tādējādi samazinot lineļļas vai krāsas patēriņu. Savukārt iekšpusei paredzētos ēvelē tikai mazliet. Ja virsma būs pārāk gluda, bites pa to nespēs rāpot, it īpaši ar putekšņu kravu. Tāpat iekšpuses dēlīšus nekādā veidā neapstrādā ar eļļām un nekrāso! Bites pašas virsmu pārklāj ar propolisu, aizdarot sīkākās šķirbiņas.
Konsultējis bitenieks Edgars Dzerkalis
