Būvē arī salā un pandēmijā. Kāds nākamgad izskatīsies Jaunais Rīgas teātris? 1
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai pēc pusotra gada, 2022. gada rudenī, Jaunais Rīgas teātris (JRT) varētu uzsākt sezonu ilgi gaidītajās jaunajās telpās, teātra būvlaukumā Rīgā, Lāčplēša ielā 25 darbiem jānorit bez pārtraukuma. Būvnieki apgalvo, ka, par spīti pandēmijai un šā gada skarbajai ziemai, būvdarbi nekavējoties un jau gada beigās varēšot sākt teātra jumta izbūvi.
Tikmēr blakus esošā nama pagrabā konstatēta jauna mikroplaisa – par tās iemesliem vēl jālemj ekspertīzē. “Latvijas Avīze” lūkoja, cik tālu tikts ar teātra būvi un ar kādām problēmām jāsaskaras.
Ziemā pagrabs, gada beigās jumts
Klātienē redzams, ka pašlaik Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukums nav ieziemots – 1901. gadā celtā, arhitekta Edmunda fon Trompovska projektētā teātra ēka jau lielākoties demontēta. Sniegoto pagalmu ielas pusē garāmgājēju acīm aizsedz saglabātā vēsturiskās ēkas fasāde, bet no otras puses pagalmu ieskauj apkārtējo dzīvojamo namu mūri.
Pagalma vidū vecās teātra ēkas vietā slejas mazliet spocīgs nama fragments ar atsegtām kāpņu telpām, bet pie kājām jau saskatāms jauno ēkas pamatu metāla režģis un pāļi, rosās celtnieki aizsargķiverēs, strādā smagā tehnika.
“Šobrīd būvniecības darbi notiek gan vecajā objekta daļā, kur atrodas vēsturiskā ēka, gan arī daļā, kas tiek būvēta no jauna,” „Latvijas Avīzei” stāsta būvnieku pārstāvis, “Skonto Būves” valdes loceklis Juris Pētersons.
“Vecajā objekta daļā šobrīd tiek veikta konstrukciju demontāža, vienlaikus strādājot pie pamatu plātnes betonēšanas un veco nesošo konstrukciju stiprināšanas. Savukārt jaunajā objekta daļā notiek zemes darbi – tas nozīmē, ka šobrīd veicam būvbedres rakšanas darbus objekta daļā, kur pagraba stāvā atradīsies teātra dekorāciju cehs.”
Saskaņā ar arhitektu ieceri JRT telpu platība tiks teju divkāršota (no 5146 m2 līdz 9767,1 m2). Teātris varēs izmantot trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodoto „radošo stāvu”, kā arī modernas darbnīcas pagrabstāvā.
Aizvadītā gada aprīlī reģistrētajai pilnsabiedrībai “SBSC”, kurā apvienojušies uzņēmumi “Skonto Būve” un “Skonto Construction”, darbi JRT ēkas būvlaukumā uzticēti kopš pagājušā gada 9. jūlija. Kompānija būvdarbus saskaņā ar projektētāja “Zaigas Gailes birojs un Partneri” projektu uzsāka pēc tam, kad ēkas īpašnieks „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) lauza līgumu ar iepriekšējo būvnieku “Rere būve 1”, jo neveiksmīgas pāļu urbšanas dēļ radās nopietnas plaisas blakus esošajos dzīvojamos namos.
“Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri „teātris – māja”, paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevics.
Saskaņā ar R. Griškevica pausto pašlaik paralēli notiek darbs pie inženierkomunikāciju un citu projekta daļu pārskatīšanas, kas nepieciešama tālāku būvdarbu veikšanai. Viņš apliecina, ka šobrīd JRT vēsturiskās ēkas būvniecības darbi norisinoties “sekmīgi saskaņā ar plānoto un arhitektes Zaigas Gailes vēsturiskās teātra ēkas pārbūves ieceri” un sola, ka jaunās – daudz plašākās – teātra ēkas aprises būšot redzamas jau šā gada vasarā.
Līdz tam plānots pabeigt pagalma apjoma galveno būvkonstrukciju izbūvi. “Gada beigās paredzēts sākt jumta izbūves darbus,” atklāj R. Griškevics.
Pandēmija ietekmē, bet nekavē
Nevar ignorēt faktu, ka darbi būvlaukumā notiek laikā, kad valstī ilgstoši turpinās ārkārtējā situācija. Lai arī būvnieki sola, ka tie rit raiti un aizkavēšanās neesot, tomēr bažīgu dara fakts, ka līdzās citiem iemesliem pandēmijas dēļ tomēr aizkavējusies uzņēmuma “Skonto būve” cita projekta laicīga īstenošana – ir zināms, ka plānoto būvniecības laiku pārsniegs 9,8 miljonus eiro vērtā Okupācijas muzeja pārbūve un “Nākotnes nama” celtniecība (arī te – arhitekts Gunārs Birkerts. – A. K.).
Janvāra sākumā “Skonto būve” portālam „LSM” norādīja, ka būvdarbi minētajā objektā kavējas ne tikai atklāto konstrukcijas nepilnību, bet Covid-19 pandēmijas dēļ – iekavējušās gan materiālu piegādes no ārzemēm, gan darbinieki slimojot.
Vaicāts, vai pandēmija neietekmēs arī JRT būvniecību, J. Pētersons atzīst: “Gan Covid-19 izplatība valstī, gan ziemas klimatiskie apstākļi viennozīmīgi ietekmē būvdarbu procesu, tomēr šobrīd darām visu, lai darbi lieki nekavētos. Šobrīd būvdarbus ir ietekmējis tas, ka, veicot būvniecības darbus teātra ēkas vecajā daļā, atklājās, ka nama pamatu pēda atrodas seklāk nekā projektētās pagraba grīdas augstuma atzīme.”
“Covid apstākļos tālāko darbu gaitā var rasties izaicinājumi, kas saistīti ar būvmateriālu piegādēm, darbaspēka pieejamību, garākiem saskaņošanas termiņiem ar saistītajām iestādēm vai citiem ārējiem apstākļiem,” „Latvijas Avīzei” pauda R. Griškevics, reizē norādot, ka tiekot mērķtiecīgi strādāts, “lai objekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties līdz 2022. gada rudenim.”
Zaiga Gaile: man ir mierīgs prāts
“Šo laiku mēs atcerēsimies arī pēc tā, ka nekas neiet uz urrā,” teic JRT jaunās ēkas projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile. Tomēr arhitekte norāda, ka aizvadītajā nedēļā tikusies ar būvniekiem un atzinīgi vērtē viņu darbu, kā arī sadarbību ar teātra projektētāju.
“Man ir mierīgs prāts. Viss iet pēc grafika, būvfirma ir ļoti atbildīga, ar mums [projektētājiem] viss tiek saskaņots. Šobrīd ir pabeigta pāļu dzīšana, un, paldies Dievam, vibrāciju nebija, viss pagāja mierīgi. Tagad [būvnieki] strādā pie pazemes stāva – pazemes pārsegumu liek gan vecajā ēkā, gan pagalmā.
Visiem, tostarp Alvim Hermanim un Gundegai Palmai (JRT direktorei. – A. K.), saku – neuztraucieties! Tā ir 120 gadus veca māja, kas nekad nav kapitāli remontēta, konstrukcijas bija nolietojušās. Ja nu reiz esam pieķērušies kapitālam remontam, tad darām to vismaz nākamajiem simts gadiem.
Līdz ar to teātrim būs jauna elpa: trīs zāles, jaunas telpas, kad teātri atklās, jaunais teātra aktieru kurss jau būs beidzis studijas, jau tagad izsludināts starptautisks projektu konkurss, teātrī grib strādāt Mironovs, Ļitvinova. Ar Alvi runājām – mums visiem vajadzēja to māju pārcilāt, lai būtu jauns sākums.”
Teātra vēsturiskais gars netikšot aizslaucīts. Z. Gaile norāda, ka jaunajā ēkā – gan būvē, gan interjerā – tiks iestrādāti vēsturiskās ēkas autentiskie elementi. “Jau iepriekš, kopā ar “Rere būvi 1”, savācām visas vērtīgās detaļas, kas tiks restaurētas.
Piemēram, vecās koka sijas, kas ir ļoti labi nostāvējušās, tiks pārstrādātas un izmantotas no jauna. Demontējot veco ēku, atklājās ne viens vien pārsteigums. Piemēram, atsedzot teātra skatītāju zāles slīpo grīdu, atradām ne tikai divus maisus vecu programmu un konfekšu papīrīšu, ko uzglabājām, bet, svarīgākais, uzgājām arī 120 gadus vecu oriģinālo grīdu, ļoti skaistus dēļus, ko izmantosim no jauna. Arī jaunajā skatītāju zāles apšuvumā plānots iestrādāt oriģinālos sarkankoka finiera paneļus. Tāpat atjaunos vecās cementa flīzes, kāpņu čuguna margas un pat teātra vecās bumbu lampas.”
Kaimiņu nami – izkustināti?
Lai arī būvnieki apgalvo, ka darbi rit, kā plānots, un jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā īstenota sekmīgi, pielietojot trīs atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – grunts stabilizāciju, sekantu urbpāļus un cementa–ūdens maisījuma injekcijas –, iespējams, cīņa ar iepriekš nodarīto kaitējumu blakus ēkām nav galā.
Šobrīd lielākajai daļai būvlaukumam līdzās esošo simtgadīgo namu dzīvokļu īpašnieku ir izmaksātas kompensācijas, kas radās pirmā būvnieka darbības dēļ. Tās saskaņā ar panākto vienošanos sedzis iepriekšējais būvuzņēmējs, apliecina VNĪ.
Kompensācijas saņemšanu apstiprina arī viena no dzīvokļu īpašniecēm cietušajā namā Ligita Grigule, atzīstot, ka neesot paguvusi veikt remontu, jo neuzturoties Latvijā. Kā „Latvijas Avīzei” stāsta Lāčplēša ielas 30. nama pārvaldniece Vita Vinte, VNĪ solījuši segt arī būvniecības dēļ radušos nama koptelpu bojājumu remonta izmaksas – tāmi gan varēšot sastādīt tikai pēc tam, kad būs beigusies JRT būvniecība.
Tikmēr Lāčplēša ielas 30. numura namu piemeklējušas jaunas ķibeles – pagrabstāva siltummezgla horizontālajā pārsegumā 29. decembrī konstatēta mikroplaisa, un janvārī Rīgas pilsētas būvvalde uzdevusi pārtraukt ēkas siltummezgla un virs tā esošā dzīvokļa zonas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, kā arī nekavējoties veikt siltummezgla pagrabstāva pārseguma stiprināšanu, pieaicinot sertificētu būvspeciālistu.
Uzdots arī četru mēnešu laikā par ēkas kopīpašnieku līdzekļiem veikt tās detalizētu tehnisko izpēti, iekļaujot visu nesošo konstrukciju stāvokļa apzināšanu un norādot ēkas ekspluatācijas pieļaujamību vai nepieļaujamību.
Nama pārvaldniece V. Vinte lēš, ka nesošo konstrukciju pārbaudes izmaksas varētu sasniegt aptuveni 3,5 tūkstošus eiro, un, lai arī tik liela apjoma uzkrājuma mājas apsaimniekotāja rīcībā neesot, naudu savākšot. V. Vinte arī norāda, ka līdzekļus padziļinātai ēkas stāvokļa ekspertīzei, kas, viņasprāt, ir apjomīga summa, ap 70 tūkstošiem eiro, diemžēl savākt neesot iespējams.
V. Vinte apstiprina, ka tuvākajās dienās tikšot veikta par pienākumu uzliktā siltummezgla pārseguma pagaidu konstrukcijas nostiprināšana. “Ir izkustējušies tie pamati, kas bija izskalojušies būvdarbos pirmajā reizē, kad notika plaisāšana, un, iespējams, tā rezultātā kaut kāda kustība turpinās joprojām, taču šis fakts būtu jāapliecina ekspertīzē.
Jāņem vērā, ka māja ir veca, un, iespējams, plaisa pārsegumā radusies kaut kādu citu darbību dēļ, piemēram, pārbīdot ko smagu virs pagraba esošajā advokāta birojā. Katru otro nedēļu apsekojam visas telpas, pārbaudām visus savilktos marķierus – sadarbība ar būvniekiem notiek.”
“Skonto būve” pārstāvis J. Pētersons apliecina: “Ar apkārtējo māju iedzīvotājiem uzturam regulāru un personīgu komunikāciju. Jāņem vērā, ka ne visi iedzīvotāji to vēlas. Vienlaikus objektā visu laiku tiek veikts monitorings – mērītas tiek gan vibrācijas, gan arī ēku sēšanās. Šobrīd rādītāji ir pieļaujamo normu robežās.”
Ko ietver JRT būves izmaksas
* 29,9 miljonu eiro VNĪ un pilnsabiedrības „SBSC” vērtais līgums paredz, ka tajā iekļauti ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšanas risinājumi papildu drošības pasākumu veikšanai.
* Paredzēta BIM tehnoloģiju izmantošana („Building Information Modeling” – būves informācijas modeļa ģenerēšanas un pārzināšanas process), autoruzraudzība un ēkas apsaimniekošana uz pieciem gadiem par kopējo summu 22 miljoni eiro.
* Iekļauts arī teātra tehnoloģiskais aprīkojums un iebūvētās mēbeles par 7,9 miljoniem eiro.
