Būvdarbu vadītāju vaino par dievnama bojāšanu Lielvārdē un soda ar brīvības atņemšanu 30
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar Zemgales rajona tiesas Ogrē spriedumu Ivans Kravecs atzīts par vainīgu būvniecības noteikumu pārkāpšanā. Viņš tika apsūdzēts par to, ka viņa kā būvdarbu vadītāja darbību rezultātā, kas bijušas projektam neatbilstošas, pirms pieciem gadiem tika bojāta daļa no Lielvārdes Romas katoļu baznīcas ēkas. I. Kravecam piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem. Spriedums nav stājies spēkā.
Krimināllietā par cietušo atzīta sakrālās ēkas īpašniece – Lielvārdes Romas katoļu draudze. Interesanti, ka tiesā cietušo pārstāv Andris Solims, kurš, kā izriet no liecinieku liecībām, 2017. gada 8. un 9. novembrī pats pēc savas iniciatīvas bijis ļoti aktīvi iesaistījies būvdarbos, faktiski uzņemoties to vadīšanu, kamēr apsūdzētais Ivans Kravecs lielākoties nolūkojies no malas vai pat nemaz nav atradies objektā.
Jaunais prāvests glābj brūkošo dievnamu
Lielvārdes katoļu baznīcas ēka nav nemaz tik sena, dievnams tika uzcelts un iesvētīts pirms 30 gadiem. Laika gaitā gan atklājies, ka jau tā celtniecības darbi veikti ļoti pavirši un neievērojot būvniecības tehnoloģiskās normas. Baznīcu uzbūvēja Lielvārdē, Meža ielā 18, uz uzkalna, kur pirms tam atradās vecais, pavisam necilais katoļu draudzes dievnams.
Pirms jaunās ēkas būvēšanas uzkalns tika palielināts, veicot uzbērumu, bet, kā tagad zināms, dievnama pamatus ielika uz neblietētas uzbēruma zemes, pat bez šķembām apakšā, bez armatūras, kas tos sasaistītu kopā, bez pamatu paplašinājuma pēdas. Uz jaunajiem pamatiem ātrā tempā no ķieģeļiem uzcēla baznīcu ar torni, radot tiem pamatīgu slodzi. Laika gaitā pamati sāka manāmi sēsties uz leju, veidojās neskaitāmas lielas plaisas dievnama iekšpuses sienās un dažas lielas caurejošas plaisas arī ārsienās.
Tādā stāvoklī baznīcas ēku ar visu draudzi saņēma tās jaunais prāvests Andris Solims. 2016. gada 15. jūnijā viņš no Lielvārdes novada būvvaldes saņēma būvatļauju baznīcas ēkas pārbūvei un konstrukcijas pastiprināšanai. Jau bija arī būvprojekts un darbi varēja sākties. Līdz 2017. gada pavasarim ēkas pamatos tika ieurbti 84 mikropāļi, veicot pusi no to nostiprināšanas darbiem.
Draudze gan nebija apmierināta ar būvfirmu, kam tika pārmesta dokumentu nesakārtotība, tāpēc 2017. gada 7. novembrī tika noslēgts līgums ar citu darbu izpildītāju – uzņēmumu “KMT Projekts”. Šī būvfirma par būvdarbu vadītāju jaunajā objektā norīkoja Ivanu Kravecu.
Ekskavatoristus koriģējis baznīckungs
Jau 2017. gada 8. novembrī Kravecs uz objektu atvedis pāris strādnieku. Tobrīd pie baznīcas darbojies ekskavators, rokot tranšeju gar vienu ēkas sienu, atsedzot pamatus. Tranšeja bija apmēram divus metrus dziļa, kādu pusotru metru plata, esot bijusi atrakta jau trešā daļa tās sienas pamatu. Būvdarbu vadītājs Kravecs strādniekiem licis ņemt lāpstas, rakt un mest no tranšejas ārā smiltis, pie kurām ekskavators ar savu lāpstu nevarēja piekļūt.
Ekskavatorista darbu esot koordinējis Solims, Kravecs kādu laiku pavērojis darbus, bet tad devies projām, lai pievakarē atbrauktu pakaļ saviem strādniekiem. Tajā dienā izraktā tranšeja sasniegusi pusi no sienas garuma.
Nākamajā dienā darbi turpinājušies tādā pašā garā, tikai šoreiz tranšeju racis lielāks un jaudīgāks ekskavators, bet ar nemākulīgāku vadītāju. Kā stāstīja liecinieki, no lielās traktortehnikas darbošanās zeme esot vibrējusi. Lai rakšanu varētu turpināt šis ekskavators ar platāku kausu, jau izrakto tranšeju vajadzēja paplašināt. Arī 9. novembrī ekskavatorista darbības koriģējis prāvests.
Būvdarbu vadītājs Ivans Kravecs, ieraudzījis lielo ekskavatoru, esot centies Solimam iebilst, ka tādu gan tur nevajadzētu izmantot, bet pasūtītāja pārstāvis viņa teikto neņēmis vērā. Kraveca atvestie strādnieki pielabojuši izrakto tranšeju ar lāpstām, kā arī veikuši citus palīgdarbus, kurus viņš tiem uzdevis, bet pats būvdarbu vadītājs atkal devies projām, esot aizbraucis pēc materiāliem.
Būvdarbu laikā ignorē projektu
Kad baznīcas sānu siena atrakta visā garumā, ekskavators devies projām. Strādnieki Jānis G. un Kristaps S. vēl turpinājuši darboties tranšejā ar lāpstām, bet tajā brīdī atskanējis skaļš brakšķis. Kā notikušo pēc tam formulēja Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti, bija notikusi krasa pamatu sēšanās un ēkas sienās izveidojušās iespaidīgas plaisas. Baznīcas ēka bija nonākusi avārijas stāvoklī, tāpēc tās ekspluatācija tika aizliegta.
Tagad zināms, ka avārijas stāvokļa iemesls bija nepareiza un projektam neatbilstoša būvdarbu veikšana. Lai pareizi nostiprinātu ēkas pamatus, tie bija jāatrok ne vairāk kā trīs metrus garā posmā uzreiz, bet pēc stiegrošanas atkal jāaizrok, lai tikai pēc tam raktu vaļā nākamo posmu.
2018. gada sākumā Valsts policija par būvniecības noteikumu pārkāpšanu uzsāka kriminālprocesu, kurā bija tikai viens aizdomās turētais – būvdarbu vadītājs Ivans Kravecs. Tieši gadu pēc noziedzīgā nodarījuma par cietušo šajā kriminālprocesā tika atzīta Lielvārdes Romas katoļu draudze. Prāvests Solims pēc tam publiski pauda: “Būvfirmas “KMT Projekts” vadība ar nekrietniem meliem pilnībā noliedz savu līdzdalību un atbildību par viņu rīcības izraisīto dievnama avāriju. Šīs būvfirmas apdrošināšanas kompānija arī atteicās izmaksāt draudzei kompensāciju par radītajiem materiālajiem zaudējumiem, kas ir milzīgi. Kopīgā zaudējumu novēršanas darbu tāme ir 133 000 eiro.”
Liecinieki pret prāvestu
Tiesā A. Solims izteicās, ka uzņēmumam “KTM Projekts” apdrošināšana nemaz neesot bijusi. Acīmredzot runa ir par būvdarbu vadītāja profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Protams, tas ir nepieļaujami, ka tāda polise nav bijusi, bet tajā pašā laikā skaidrs, ka šajā gadījumā no tādas nebūtu nekādas jēgas. Kāpēc lai apdrošināšanas uzņēmums izmaksātu atlīdzību par zaudējumiem, kas nodarīti, būvdarbus veicot neatbilstoši projektam, turklāt to laikā izmantojot divus SIA “KTM Projekts” nepiederošus ekskavatorus ar cita uzņēmuma darbiniekiem pie stūres, kuru darbības esot koriģējis mācītājs?
Liecinieki Jānis G. un Kristaps S. zināja stāstīt, ka ekskavatorus prāvestam Solimam bez atlīdzības tikai divām uz dienām esot iedevis Lielvārdes uzņēmējs Aleksandrs Kozlovskis, tāpēc mācītājs pats komandējis to vadītājus un visu laiku steidzinājis strādniekus.
Interesanta bija abu šo liecinieku attieksme pret lietas dalībniekiem. Pret apsūdzēto Kravecu viņi izturējās ar cieņu, dēvējot viņu par Ivana kungu, bet komunikācijā ar cietušā pārstāvi Solimu kļuva familiāri. Jānis G. prāvestu visu laiku uzrunāja uz “tu” un pieminēja, ka Solims jau pēc pamatu ielūšanas licis viņam kāpt tranšejā un ar lāpstu rakt to ciet. Kad strādnieks atteicies to darīt, atbildēdams, ka nav apdrošināts, Solims esot teicis: “Nekas, tepat blakus ir kapu kalniņš.”
Liecinieks Kristaps S. tiesā ne reizi vien norādīja mācītājam, ka viņš melo, savu teikto papildinādams ar frāzi: “Un tu vēl esi mācītājs…”
Apsūdzētais vainu neatzīst
Apsūdzētais Ivans Kravecs īsā sarunā ar mani paziņoja, ka nekādu savu vainu notikušajā nesaskatot, jo Andris Solims pats esot nodarbojies ar pamatu atrakšanas darbiem. Būvuzņēmumam ar pasūtītāju par zemes rakšanas darbiem nemaz neesot bijis noslēgts līgums. Sākuma tāds līgums gan bijis, bet tad prāvests paziņojis, ka viņš nevarot maksāt tik lielu naudu, tāpēc pats dabūšot tehniku un atrakšot pamatus. Pirmajā dienā, kad Kravecs ieradies objektā, jau esot bijusi izrakta četrus metrus gara tranšeja. Viņš teicis Solimam, ka pietiek, vairāk rakt nedrīkst.
Kravecs arī brīdinājis prāvestu, ka ekskavatoram jāatrodas vismaz trīs metrus no ēkas. Saskaņā ar vienošanos “KTM Projekts” darbus būtu sācis tikai 10. novembrī, bet iepriekšējās dienās būvdarbu vadītājs esot piebraucis tikai apskatīties.
Tomēr tiesnese Inta Naruška, izvērtējot visus pierādījumus, kas savākti kriminālprocesa izmeklēšanas laikā, par vainīgu lēma atzīt tieši Ivanu Kravecu. Kopā ar nosacīti piemēroto sešu mēnešu cietumsodu apsūdzētajam piespriests arī papildsods – viņam uz trim gadiem tiks atņemtas būvspeciālista tiesības. Tiesa lēmusi, ka Kravecam arī jāatlīdzina draudzei nodarītais materiālais kaitējums – 67 263,06 eiro. Spriedums nav stājies spēkā, apsūdzētais solījās to noteikti pārsūdzēt.
Iepriekš pie baznīcas pazuduši koki
Saistībā ar notikumiem ap šo baznīcu prātā nāk nedaudz senāks notikums, kas datējams ar 2015. gada 14. novembri, kad pie baznīcas tika nozāģēti kādi desmit lieli koki, no kuriem vismaz deviņi piederēja Lielvārdes novada pašvaldībai. Pašvaldības izpilddirektors Jānis Mazitāns, kurš tobrīd amatā bija tikai četrus mēnešus, ar urbšanas metodi esot konstatējis, ka visi koki esot neglābjami bojāti un jebkurā brīdī varot gāzties, apdraudot garāmgājējus.
Kokmateriālus aizveda nezināmā virzienā, ar traktortehniku tika izrauta daļa celmu. Toreiz izskanēja neoficiāla informācija, ka koku nozāģēšanu iniciējis jaunais prāvests, kurš bija iecerējis pie baznīcas zemē ierakt notekūdeņu krājtvertni. Uzņēmējam, kurš to apņēmies izdarīt, kā samaksa apsolīti pie dievnama augošie koki.
Pašvaldība “pamodās” tikai pēc desmit dienām. Tobrīd domes priekšsēdētājs bija Jānis Āboliņš, kurš visā Latvijā kļuva bēdīgi slavens ar 200 miljonu čeka afēru. Āboliņš solīja pieprasīt no Mazitāna paskaidrojumu un izveidot komisiju izpilddirektora rīcības izvērtēšanai, jo pašvaldībai bija nodarīti zaudējumi. Iznāca tā, ka vispirms skandāla ar 200 miljonu čeku dēļ amatu zaudēja pats Āboliņš, pēc pāris mēnešiem to pašu nozāģēto koku dēļ darbs tika uzteikts arī Mazitānam.
Nozāģētos un nozagtos kokus gan pašvaldība neesot atguvusi. Ļoti iespējams, ka to juku dēļ, kas tobrīd valdīja Lielvārdes novada pašvaldības vadībā, par šo noziedzīgo nodarījumu tā arī palika nepaziņots policijai.
