Kā tad tā? Būtiski pieauguši iedzīvotāju ikmēneša kredītmaksājumi, par 13.9% pieaugusi arī banku peļņa… 47
22. martā stājās spēkā Eiropas centrālās bankas lēmums kārtējo reizi paaugstināt bāzes procentlikmes. Mērķis samazināt naudas apriti, lai savaldītu inflāciju Eirozonā. Tomēr jārēķinās arī ar citām sekām, proti – dārgākiem kredītiem. Smagi to izjūt hipotekārā kredīta ņēmēji. Latvijas kredītņēmēju asociācijā palielinās bažas, ka, pieaugot procentlikmēm un maksai par elektrību un siltumu mākamajā sezonā, Latvijas iedzīvotājiem radīsies grūtības nokārtot savas saistības.
Šī tēma aktualizēta TV24 raidījumā “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienu plkst.19.00 un ko vada pazīstamais žurnālists Armands Puče.
Jānos Āboliņš, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Es esmu tikai par to, ka mēs esam Eiropas Savienībā, bet šinī brīdī šī likmju celšana mums, tieši Latvijas iedzīvotājiem, es domāju, tā ir ļoti, ļoti nelaikā, jo, ja bankas mērķis ir samazināt inflāciju, tad es domāju, ka šinī brīdī Latvijas iedzīvotājiem šis mērķis netiek sasniegts.”
Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa izplatītajā infografikā redzama kredītu procentlikmju dinamika. Straujš procentlikmju kāpums pāriņa kredītiem mājsaimniecībām, hipotekārajiem kredītiem mājoklim un kredītiem uzņēmumiem, sācies 2022. gada vasarā.
Kredīta likmes katram aizņēmējam kāpj individuāli, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Viens piemērs: ja hipotekārais kredīts uz 25 gadiem ņemts 2020. gadā, lai par 135 tūkstošiem eiro nopirktu 4 istabu dzīvoklī Rīgā – kredīta ikmēneša maksājums pieaudzis no 635 eiro mēnesī līdz 775 eiro mēnesī.
Tā kā procentlikmes tiek pārrēķinātas visbiežāk pēc pusgada, paredzams, ka šajā gadījumā procentu maksājums pieaugs vēl. Latvijas banku sektora peļņa 2022. gadā kopumā bija vairāk nekā 325 tūkstoši eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Paredzams, ka kredītiestāžu peļņa augs. Valdošajā koalīcijā sākušās diskusijas par banku virspeļņas nodokļa ieviešanu.
Krišjānis Kariņš, ministru prezidents: “Šobrīd Latvijā ir visdārgākās aizdevumu likmes visā Eiropas Savienībā. Tam nav nekāda ārēja pamata, un mums būtu nepieciešams, ka bankas arī pārskata savu politiku un pazemina likmes.”
Banku solidaritātes maksājuma ieviešanai būtu trīs mērķi – paplašināt kreditēšanu, palielināt depozītlikmes iedzīvotājiem un samazināt aizdevumu procentlikmes
Arvils Ašaradens, finanšu ministrs: “Tā nav, ka bankas negrib nākt pretī. Bankas diezgan uzmanīgi ieklausās un mēģina arī… Pašlaik notiek paralēli tāds zināms sarunu process gan Latvijas Bankai, gan Finanšu ministrijai. Skatīsimies. Mēs mēģināsim atrast tādu zelta vidusceļu visticamāk.”
Latvijas komercbankās atbild, ka kredītņēmēji savas saistības pilda un kategoriski iebilst pret ideju ieviest tā saukto solidaritātes maksājumu.
Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis: “Protams, ka tas nekādā veidā neveicinātu, piemēram, investoru vēlēšanos vairāk investēt Latvijā un, ja tas tiek pa reģionu skatīts, reģionā kopumā. Tas nekādā veidā noteikti nepaplašinātu kreditēšanu. Tieši pretēji – vēl vairāk to samazinātu. Tā kā šie ir tie negatīvie efekti tur uzreiz, netiešie – tur mēs daudz varētu sazīmēt, skatoties, kādu tas atstās uz ekonomiku iespaidu.”
Tikmēr kredītņēmēju asociācijā uzsver, ka valdošajiem politiķiem jau šobrīd vajadzētu uzsākt darbu pie nākamā gada budžeta, paredzot atbalsta mehānismus iedzīvotājiem strauju energoresursu cenu un kredīta procentlikmju kāpuma kompensēšanai.
