Arvien mazāk cilvēku var atļauties nopirkt jaunu mājokli 39
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ģimene ar vidējiem ienākumiem joprojām varēja atļauties iegādāties nelielu dzīvokli Rīgā, tomēr pēdējā gada laikā šādas iespējas ir būtiski samazinājušās, liecina “Swedbank” jaunākais Mājokļu pieejamības indekss (MPI).
“Swedbank” MPI atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas ar hipotekārā kredīta palīdzību iegādāties 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā. Šis indekss pagājušajā gadā slīdējis uz leju, atgriežoties apmēram 2015. gada līmenī.
Turklāt prognozes liecina, ka vidējo mājsaimniecību iespējas iegādāties mērījumu objektu – 55 m2 lielu dzīvokli – šogad turpināsies samazināties. Par to liecina arī dati – vidējā cena par vienu kvadrātmetru dzīvokļa Rīgā pērn pieaugusi par 7,5%, bet “Swedbank” klientu noslēgto darījumu skaits tikai ceturtajā ceturksnī vien samazinājies par 9%. Ekonomiskā situācija mājsaimniecībām spiež izvēlēties mājokli vecajos padomju laika sērijveida namos, kas ir energoneefektīvi. Taču to cenas gada laikā mainījušās maz, tādēļ tie joprojām ir pieejamāki. Vienlaikus mājokļi Rīgā joprojām tiek vērtēti kā pieejamāki nekā tie, ko piedāvā Viļņas un Tallinas iedzīvotājiem.
“Swedbank” galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece skaidro, ka kopumā aktivitāti mājokļu tirgū ir nelabvēlīgi ietekmējusi mājokļu pieejamības mazināšanās. “Cenu kāpums gan bijis būtiski straujāks mājokļiem tikko uzbūvētās, salīdzinoši jaunās vai renovētās ēkās. Tajā pašā laikā dzīvokļu cenas energoneefektīvās sērijveida ēkās gada otrajā pusē saruka līdz ar pieprasījumu – ceturtajā ceturksnī tās bija aptuveni tādas pašas kā gadu iepriekš,” norāda Buceniece.
Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijā tiek būvēti apmēram 3300 jauni dzīvokļi. Trešdaļa no tiem ir jau rezervēti, tātad brīvajā tirgū nonāks 2200 dzīvokļi. Vidējā šādu dzīvokļu cena būs 2600 eiro/m2, bet biznesa klases segmentā pārsniegs 3100 eiro/m2. 2600 no jaunbūvētajiem dzīvokļiem atbildīs A energoefektivitātes klasei. Tuvākā gada laikā vēl plānots sākt 700 jaunu dzīvokļu būvi
Situācija pasliktināsies līdz vasarai
Tā kā banku nozare prognozē, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) centienos mazināt inflāciju vēl līdz vasarai turpinās celt bāzes procentu likmes, turpinot sadārdzināt hipotekāros kredītus, tad mājokļu pieejamība 2023. gada pirmajā pusgadā turpinās mazināties. Tomēr pastāv cerība uz situācijas stabilizēšanos otrajā pusgadā, jo vismaz šobrīd ECB prognozē, ka procentu likmes gada otrajā pusē vairs netiks mainītas. ECB noguldījumu iespējas likme, kas ietekmē arī EURIBOR kredītu likmi, līdz gada vidum pieaugs vēl par 0,5 procentpunktiem, sasniedzot 3,5%, kas vēl nedaudz palielinās hipotekārā kredīta procentu likmes un nelabvēlīgi ietekmēs mājokļu pieejamību pirmajā pusgadā.
Ņemot vērā šīs politikas radīto kredītu sadārdzinājumu, kas tikai pērnajā gadā sadārdzināja hipotekāros kredītus par 4,2%, un tādēļ arī vājāku pieprasījumu mājokļu tirgū, “Swedbank” paredz, ka vidējā mājokļu cena ap gada vidu nostabilizēsies vai pat nedaudz saruks. Cenu dinamika gan atšķiršoties dažādos segmentos, piemēram, nav pamata gaidīt cenu kritumu mājokļu pirmreizējā tirgū, kur cenu joprojām diktē augstās būvniecības izmaksas.
Vienlaikus “Swedbank” pārstāvji min, ka, ja procentu likmes un dzīvokļu cenas saglabātos šī brīža līmenī, ar šogad gaidāmo vidējo algu pieaugumu tautsaimniecībā jau būtu gana, lai panāktu mājokļu pieejamības uzlabošanos līdz gada beigām. Bankā prognozē, ka algu kāpums šogad gaidāms ap 8,5%, un to veicinās gan Latvijā vērojamais darbaspēka trūkums, gan arī minimālās algas celšana. Savukārt pašreiz vērojamā spriedze finanšu tirgos, visticamāk, nobremzēs tālāku procentu likmju pieaugumu. Bankas vērtējumā šīs pazīmes liecina – Latvija atrodas tuvu mājokļu pieejamības zemākajam punktam.
Privātmājas – arvien iekārotākas
Komentējot šī gada tendences, “Swedbank” pārstāvji min, ka klientu interese par jauna mājokļa iegādi šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada nogali, palielinājusies par 30%, tomēr salīdzinājumā ar 2022. gada sākumu iedzīvotāju pārliecība par savu spēju iegādāties jaunu mājokli ir samazinājusies par 17%. Kā liecina “Swedbank” un pētījumu kompānijas SKDS veiktās aptaujas dati, katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tuvāko divu gadu laikā plāno iegādāties vai būvēt jaunu mājokli, bet vēl 37% to vēlētos, bet šobrīd neredz tādu iespēju. Aptaujā secināts, ka 38% aptaujāto respondentu drīzāk aktuāla ir esošā mājokļa uzlabošana un labiekārtošana.
Viens no pētījuma secinājumiem – arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju sapņo par savu privātmāju. Tā, piemēram, tie, kuri tuvāko divu gadu laikā plāno iegādāties vai būvēt sev jaunu mājokli, lielākoties lūkojas pēc privātmājas (53%), kam seko interese par dzīvokli jaunajā projektā (15%) vai padomju laikā celtā sērijveida daudzdzīvokļu mājā (12%). “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, komentējot šos datus, norāda, ka šogad izteiktāka nekā jebkad iepriekš pētījuma veikšanas vēsturē ir iedzīvotāju vēlme pēc privātmājas iegādes vai būvniecības, toties sarūk interese par dzīvokļiem padomju laikā celtās sērijveida daudzdzīvokļu mājās.
Grib pārcelties uz laukiem
“Pārsteigums un jauna tendence, kas novērojama iedzīvotāju aptaujā, ir vēlme iegādāties vai būvēt mājokli lauku apvidū, ārpus Rīgas rajona robežām – šādu izvēli respondenti minējuši visbiežāk (31%), uz to norāda teju katrs trešais,” komentē Kropa, piebilstot, ka lielākoties tie, kas lauku apvidū plāno iegādāties vai būvēt privātmāju, savu izvēli pamato ar ienākumu palielināšanos, pārliecību par stabilu darbu vai vispārīgu iespēju mainīt mājokļa atrašanās vietu. Jāpiebilst, ka dati liecina – 41% no jaunuzbūvētajiem mājokļiem šobrīd tiek būvēti ārpus Pierīgas reģiona, tātad šiem projektiem bankās ir pieejams arī finansējums. Vēl varētu piebilst, ka 30% no jaunuzbūvētajiem mājokļiem atbilst A energoefektivitātes klasei. Šajā rādītājā atpaliekam no Lietuvas (43%), bet esam apsteiguši Igauniju (21%).
“Swedbank” norāda, ka, līdzīgi kā iepriekš veiktajos pētījumos, arī šogad galvenie faktori, kuri pozitīvi ietekmējuši vai paātrinājuši mājokļa iegādes plānus, ir stabils darbs (37%), ienākumu pieaugums (32%), pietiekami oficiālie ienākumi, lai kvalificētos kredīta ņemšanai (24%), īpašums, kas atbilst vēlmēm (23%), un pārliecība, ka tā varētu būt laba investīcija (22%). Salīdzinot ar 2022. gada aptauju, ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pietiekami uzkrājumi pirmās iemaksas veikšanai – attiecīgi no 26 uz 13%.
Aptaujas dati rāda, ka tieši nespēja atļauties jauna mājokļa iegādi vai būvniecību arī šogad ir galvenais šķērslis, jo īpašumi ir pārāk dārgi, ko atzīst 54% respondentu. Tikmēr 38% iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla mājokļa iegāde vai būvniecība, norāda, ka to būtiski ietekmē pašreizējā inflācija, jo ikmēneša rēķinu apmaksa jau rada spriedzi. Vēl 33% šķietami varētu atļauties jaunu mājokli, taču pašreizējais nekustamo īpašumu cenu līmenis šķiet neadekvāti augsts, bet 31% plānus negatīvi ietekmējušas pieaugušās aizdevumu procentu likmes.
