Būtiski mainīsies mācības vidusskolās: priekšmeti un eksāmeni trīs līmeņos 3
Mācību priekšmetus varēs apgūt trīs dažādos līmeņos un arī eksāmenus varēs kārtot trīs līmeņos: to paredz jaunais vidējās izglītības standarts, ko vidusskolās sāks ieviest no 2020. gada 1. septembra.
Jauno pamatizglītības standartu valdība jau pieņēmusi, nu projektā “Skola2030” noslēgumam tuvojas darbs pie jaunā vidējās izglītības standarta.
Tas paredz būtiski mainīt mācību formu vidusskolās.
Kā stāsta projekta “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, skolēnu mācību slodze gan nemainīsies: vidusskolā tā arī turpmāk būs 3360 līdz 3780 mācību stundas trīs gadu laikā.
Taču apmēram 30 procenti mācību laika tiks veltīta tam, lai daļu mācību kursu apgūtu padziļināti. Līdz ar to vidusskolas absolvents būs vispusīgi attīstīts arī pēc mācību satura reformas, tomēr daļu jomu viņš apguvis dziļāk nekā līdz šim.
Padziļinātas mācības – 12. klasē
Iecerēts, ka vidusskolā tāpat kā pamatskolā būs septiņas dažādas mācību jomas. Vidusskolēnam būs jāapgūst katra no tām. Taču tās varēs apgūt trīs dažādos līmeņos. Vienkāršāko līmeni sauks par vispārīgo un šajā līmenī zinības būs jāapgūst visiem, kas iegūs vidējo izglītību. Paredzams, ka mācīties šajā līmenī biežāk izvēlēsies profesionālo vidusskolu audzēkņi.
Nākamais līmenis būs optimālais, kas jau būs paredzēts tiem, kas grasās turpināt studijas augstskolā.
Augstākajā līmenī skolēns iegūs dziļākas zināšanas kādā no izvēlētajām mācību jomām, kopumā trīs mācību priekšmetos, tādējādi gatavojoties studijām. Iecerēts, ka augstākajā līmenī mācību priekšmetus skolēni lielākoties apgūs 12. klasē, kamēr 10. un 11. klasē iegūs pamatzināšanas visās septiņās mācību jomās.
Apgūstot mācību priekšmetu padziļināti, skolēni to mācīsies sešas stundas nedēļā un stundu sarakstam būtu jābūt tādām, lai kādu no mācību nedēļas dienām varētu pilnībā veltīt šim mācību priekšmetam.
Būtiski, ka latviešu valodu un literatūru visiem vidējās izglītības ieguvējiem būs jāapgūst vismaz optimālajā līmenī. Visus trīs vidusskolas gadus obligāts būs mācību priekšmets “Sports un veselība” un visiem vidusskolēniem, tāpat kā līdz šim, būs jāmācās vismaz divas svešvalodas. Skolas varēs skolēniem piedāvā arī dažādus specializētus kursus atbilstoši skolas iespējām un skolēnu interesēm.
Vai skolas tiks galā?
Izveidot padziļinātos mācību kursus, kā arī katram skolēnam piemērotu mācību stundu sarakstu varētu būt gana liels izaicinājums skolām.
Z. Oliņa teic: skolām būtu jāspēj skolēniem piedāvāt vismaz divi mācību kursu izvēļu grozi.
Piemēram, skola varēs piedāvāt vienu izvēles grozu tiem, kam interesē valodas un vēsture un kas grib padziļināti apgūt Latviešu valodu literatūru,Vēsturi, kā arī Kultūru un mākslu. Savukārt tie, kas interesējas par matemātiku un IT jomu padziļināti varētu apgūt matemātiku, programmēšanu un svešvalodu. “Skola2030” speciālisti jau modelējuši, kāds varētu būt mācību plāns skolēnam, kurš vēlas nākotnē būt inženieris. Redzams, ka12. klasē viņš varētu mācīties vien deviņus mācību kursus, no kuriem trīs – matemātika, fizika un sociālās zinības – būtu augstākajā līmenī. Savukārt divi – Robotika un Projektīvā ģeometrija – būtu specializētie kursi.
Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs vērtē, ka jaunajiem apstākļiem vieglāk būs pielāgoties lielajām skolām, kur ir vidusskolas posmā ir vismaz 90 skolēni un vairākas paralēlklases. Tomēr arī mazajām skolām nebūšot neiespējami pielāgoties jaunajām prasībām.
Jaunā vidējās izglītības standarta prezentācijā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga vaicāja, vai mainīsies arī skolotāju atalgojuma aprēķināšanas sistēma, jo mainīsies skolotāju darba pienākumi, piemēram, būs jāsagatavo un jāpasniedz padziļināti mācību kursi. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Anita Muižniece atzina, ka konkrētus solījumus pagaidām nevar dot.
Kas mainīsies eksāmenos?
Šobrīd vidusskolu absolventi jākārto četri centralizētie eksāmeni: trīs obligātos – latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, kā arī vienu izvēles eksāmenu.
Pēc reformas obligāti kārtojamo eksāmenu skaits katram skolēnam varētu būt atšķirīgs, atklāj Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks.
Joprojām obligāti būs jākārto eksāmens latviešu valodā – optimālajā vai augstākajā līmenī -, svešvalodā – optimālajā līmenī -, matemātikā – vispārīgajā, optimālajā vai augstākajā – līmenī. Divi eksāmeni pēc skolēna izvēles būs jākārto augstākajā līmenī.
Ja skolēns augstākajā līmenī būs apguvis latviešu valodu un matemātiku, pietiks jau tā obligātos eksāmenus nokārtot augstākajā līmenī un vairāk pārbaudījumu nebūs. Savukārt, ja skolēns augstākajā līmenī būs apguvis mācību kursus, piemēram, dabaszinātnēs un sociālajās zinībās, tad var sanākt kārtot pat piecus eksāmenus.
Turklāt vidusskolēniem būs arī jāīsteno kāds pētniecības, jaunrades vai sabiedriskā darba projekts vienā no padziļināti apgūtajiem mācību kursiem un mācību noslēgumā tas jāaizstāv vai jādemonstrē. Tādējādi skolēni apgūšot arī pastāvīgā darba prasmes, kas tāpat lieti noderēs studējot.
Pretēji darba devēju prasībām nolemts neieviest obligātos eksāmenus dabaszinātnēs.
G. Catlaks skaidro: “Eksāmena obligātums negarantē, ka skolēns attiecīgo mācību priekšmetu apgūs augstā līmenī. To pierāda tas, ka tagad obligātos eksāmenus daļa skolēnu arī nokārto vāji. Ko dos obligāts eksāmens dabaszinībās, ja daļa absolventu tajos saņems vien sešus, septiņus procentus?”
Noteikumus par jauno vidējās izglītības standartu plānots pabeigt martā, kad arī tos virzīs izskatīšanai valdībā.
