Būtiski audzis pieprasījums pēc elektroenerģijas ģeneratoriem. Vai tam ir loģisks pamatojums? 43
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltijas valstu energoapgādes sistēmu sinhrona darba uzsākšana ar Eiropas tīkliem ir plānota 2025. gadā. Ņemot vērā nestabilo ģeopolitisko situāciju, nevar izslēgt Krievijas iniciētu Baltijas valstu atslēgšanu no BREL loka.
Lai arī Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (“AST”) pauž gatavību visiem notikumu attīstības scenārijiem un nepieciešamības gadījumā Baltijas valstis ir gatavas ārkārtas sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu arī agrāk par noteikto termiņu, iedzīvotāji un ražošanas uzņēmumi steidz iegādāties elektrības ģeneratorus.
Veikali tukši, cenas gaisā
Pēdējā laikā pieprasījums pēc elektroenerģijas ģeneratoriem ir būtiski palielinājies, šobrīd veikalā pieejamas vairs tikai pāris iekārtas, atzīst lielākā rezerves elektroapgādes tirgotāja “Energolukss” projektu vadītājs Aleksandrs Kokarēvičs. “Pieprasījums ir viļņveidīgs. Pirmais vilnis bija, kad sākās karš Ukrainā.
Otrais, kad Igaunijas premjerministre aicināja tautu sagatavoties elektroenerģijas padeves pārtraukumam, ja Krievija atslēgtu Baltiju no elektrotīkla. Bet trešais ir saistīts ar bēdīgo situāciju Ukrainā saistībā ar elektroapgādi, jo pēdējā laikā Krievijas armija pastiprināti apšauda Ukrainas elektroapgādes infrastruktūru.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji iegādājās ģeneratorus arī tādēļ, lai kā humāno palīdzību tos nosūtītu ukraiņiem,” situāciju tirgū raksturo A. Kokarēvičs. Viņš stāsta, ka no Eiropas rūpnīcām ģeneratorus šobrīd pasūtīt ir problemātiski, tāpēc piegādes ir grūti saplānot. “Tā kā pieprasījums pēc ģeneratoriem ir milzīgs, tirgū parādās nekvalitatīvas preces. Arī cenas ir sakāpušas gaisā. Šī gada laikā tās ir palielinājušās par 20–30%. Tas nav saistīts tikai ar lielo pieprasījumu, bet pamatā ar to, ka ir sadārdzinājušies izejmateriāli un piegādes izmaksas,” vērtē A. Kokarēvičs.
Visvairāk pieprasītie – inventora tipa
Pieprasīti ir ģeneratori, kurus izmanto gan mājsaimniecībās, gan ražošanā. “Tā kā elektroenerģijas cenas ir augstas, dažu nozaru uzņēmumi elektrības ražošanā ir pārgājuši uz ģeneratoriem, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, izmantojot tos kā vienīgo elektrības ieguves avotu. Piemēram, lauksaimniecības uzņēmumi, kam ir graudu kaltes, kas tiek darbinātas sezonāli, bet par tīkla pieslēgumu nākas maksāt visu gadu,” klāsta A. Kokarēvičs.
Visvairāk pieprasītie ir mobilie jeb inventora tipa ģeneratori, kam ir ļoti plašs pielietojuma spektrs, tos var izmantot gan privātmājās, izbraucienos pie dabas, gan arī dažādu brīvdabas pasākumu organizēšanai. Tie neaizņem daudz vietas, turklāt elektroenerģijas ražošanas procesā nerada troksni.
Vairākums no tiem saražo pietiekami daudz enerģijas, lai nodrošinātu apgaismojumu telpās, darbinātu ledusskapi un citas elektroierīces, kā arī dziļurbuma ūdens sūkni vai siltumsūkni. Lielai daļai privātmāju pilnībā pietiek ar 5–10 kilovatu ģeneratoru. “Inventora tipa ģeneratori tika izpirkti jau pirmajos divos pieprasījuma viļņos.
Daudzi, kuri jau iepriekš bija plānojuši tos iegādāties, bet pirkumu kaut kādu iemeslu dēļ atlika, šogad, baidoties no elektroenerģijas krīzes, ģeneratorus nopirka,” teic A. Kokarēvičs.
Pāreja tikai uz ģeneratoru, izmaksas nemazinās
Šāds pirkums nebūt nav lēts. “Iegādājoties kvalitatīvu zīmolu ģeneratorus, mājsaimniecībām jārēķinās ar izmaksām, sākot no 1000 eiro līdz pat 2,5 tūkstošiem eiro. Bet rūpniecības uzņēmumiem – no sešiem līdz pat 50 tūkstošiem eiro. Cena ir atkarīga no iekārtu jaudas,” informē “Energoluksa” pārstāvis.
Arī mājas un rūpniecības instrumentu veikala “Verkter” klientu menedžeris Andris Skrastiņš stāsta, ka šobrīd pārdošanā esošo ģeneratoru kāsts ir krietni vien sarucis, tiek piedāvāti vien seši dažādi aparāti elektroenerģijas ražošanai, sākot no 679 līdz 1875 eiro. Pāris iespējams iegādāties tūlīt, bet pēc dažiem nākas gaidīt vairākas nedēļas, jo tie tiek piegādāti no Eiropas ražotāju noliktavām. Tomēr vasarā pieprasījums esot bijis ievērojami lielāks, novērojis A. Skrastiņš.
Savukārt Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis atspēko priekšstatu, ka pie šī brīža elektroenerģijas cenām ir izdevīgāk pilnībā pāriet uz elektrības ražošanu ar ģeneratoriem. “Lētāk nebūs. Ja pieņemam, ka dīzeļdegvielas cena ir divi eiro, enerģijas ietilpība – 10 kilovatstundas (kWh), savukārt lietderības koeficients aptuveni 40%, tad vienas kWh pašizmaksa sanāks 0,50 EUR/kWh, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā pašreizējā elektroenerģijas cena biržā. Vēl jāierēķina ģeneratora iegādes izmaksas un amortizācija,” skaidro enerģētikas eksperts.
Nav pamata panikai
“AST” Sistēmvadības departamenta vadītājs Ivars Kronenbergs informē, ka sinhronizācijas process ar kontinentālo Eiropu ilgs no sešām līdz 24 stundām, kuru laikā Baltija strādās izolētās darbības jeb salas režīmā.
“Šajā laika sprīdī katrā no valstīm vietēji ģenerētās jaudas apmierinās pilnu valsts patēriņu. Latvijā ģenerācijas jaudas ir pietiekamas, lai nodrošinātu darbu izolētā režīmā un sistēmas lietotāji pāreju no vienas sinhronās zonas uz citu, visdrīzāk, nemaz neizjutīs. Kā plānotās, tā arī ārkārtas sinhronizācijas gadījumā patērētāju atslēgumi netiek plānoti, līdz ar to tam nevajadzētu būt iemeslam, lai patērētājiem būtu jānodrošinās ar elektroenerģijas ģeneratoriem. Protams, īslaicīgus elektroenerģijas piegādes pārtraukumus vai sprieguma svārstības tīklā pilnībā izslēgt nevar,” teic I. Kronenbergs.
Pārskatāmā vēsturē kā nozīmīgākos atslēgumus no elektrības var minēt 2005. gada vētru, kurā kopumā traucējumi tika reģistrēti 60% elektroenerģijas patērētāju. Toreiz lielākajā valsts teritorijā bija daudz bojājumu elektrotīklos, tos nespēja uzreiz operatīvi novērst, jo trūka gan cilvēku, gan arī tehnikas resursu.
Savukārt 2020. gada vasarā 330 kV kabeļlīnijas atslēguma dēļ Rīgā uz pāris stundām bez elektrības palika Daugavas labais krasts, kā arī vairākas blakus esošās teritorijas līdz pat Limbažiem. Daudzi patērētāji, kurus skāruši gan dabas stihiju, gan elektrotīkla traucējumu radītie elektroenerģijas padeves traucējumi, ģeneratorus jau ir iegādājušies pirms kāda laika. Viņi savas investīcijas alternatīvās elektrības ražošanas ierīcēs nenožēlo pat tajās situācijās, kad ne reizi nav nācies tās likt lietā. “Labāk zīle rokā nekā mednis kokā,” iespējams, tieši šis sakāmvārds šoreiz ir īsti vietā.
