Būtiskākie soļi un greizas iedomas, uzsākot sportot pavasarī 0
Autore: Elīna Evelīna Kardela
Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku sāk uztraukties un prātot par savu fizisko sagatavotību un formu. Daļa gatavojas pludmales sezonai un vēlas lieliski izskatīties peldkostīmā, bet citi saprot, ka laba fiziskā formā ir ļoti būtiska, lai saulainākās dienas varētu pavadīt aktīvi. Kādi ir nozīmīgākie soļi, uzsākot sportot, un kādas ir biežāk pieļautās iesācēju kļūdas, skaidro fitnesa trenere Eva Dzelme.
Uzsākt sportot ne vienmēr būs viegli – it īpaši, ja ar fiziskajām aktivitātēm iepriekš nav bijusi nekāda saskarsme. Ja nav nekādu zināšanu par aktīvu sportošanu, ļoti viegli var gūt traumas vai sevi pārpūlēt. Trenere iesaka cilvēkam pašam izvērtēt, uz ko viņš ir spējīgs: “Parasti cilvēkiem, kuri nav agrāk sportojuši, nav pulsa mērītāju vai citu līdzīgu ierīču. Telefonos ir daudz dažādu bezmaksas aplikāciju, iesaku vienu lejuplādēt savas intereses pēc. Būtu nepieciešams, lai aplikācijā būtu distances garuma un tās veikšanas laika sadaļa.”
Ja plānots sākt ar staigāšanu, Dzelme iesaka iet raitā solī, lai būtu jūtama slodze.
Tomēr tai nevajadzētu būt pārāk lielai un būtiski apgrūtināt elpošanu. Elpošanai jābūt brīvai. “Izvērtējot šo, var saprast, kāds cilvēkam ir fiziskās sagatavotības līmenis. Piemēram, ja cilvēks noiet piecus kilometrus 30 minūtēs, viņa fiziskā sagatavotība un sirds kardioloģiskā sistēma ir ļoti labā stāvoklī. Taču, ja ir liekais svars, tad pieci kilometri būs noieti aptuveni stundā. Izdarot secinājumus pēc šādas pārbaudes, cilvēks var atrast sev piemērotākās disciplīnas.”
Kurš gan, uzsākot sportot, nevēlas īsā laikā sasniegt ievērojamus rezultātus? Cilvēki to dēļ bieži vien trenējas līdz spēku izsīkumam. Muskuļi sāp, pa kāpnēm noiet lejā ir tīrās mocības, bet – vai tas patiešām ir labākais veids, kā tikt pie skaistas figūras? Speciāliste norāda, ka sportot jāsāk pamazām, jo ķermenis pretosies, kaut arī iesim sportot tikai reizi nedēļā.
“Ja cilvēks sportos par daudz, viņš to jutīs. Trīs reizes nedēļā vajadzētu sportot, bet vismaz vienu no treniņa reizēm, iesākumā pat divas, ieteiktu pievērsties lēnajām disciplīnām, piemēram, pilatēm, stiepšanās vingrinājumiem, trešajā dienā var izvēlēties jau aktīvākas nodarbes. Ir ļoti svarīgi sākt sportot mierīgi, tad arī ķermenis nepretosies doties uz sporta nodarbībām. Ja negribas iet uz treniņu, ir jāizdomā kā sevi pierunāt, apbalvot.
Cilvēkiem, kuriem ir liekais svars, nevajadzētu sevi apbalvot ar šokolādi, bet, piemēram, masāžu vai sejas masku.
Ja nav liekā svara, tad varam sevi apalvot ar kādu konfekti vai gardu ēdienu. Ķermeņa pretošanos var pārvarēt ar sevis piespiešanu, atrast veidu, kā sevi mazliet apmānīt. Arī ar jogu iesaku nodarboties, bet ir jābūt tādam trenerim, kurš zina, kas ir ienācis zālē. Ja nākas saskarties ar treneri, kurš nevelta jums pietiekamu uzmanību, iesaku mainīt treneri, jo cilvēki ir dažādi, visi nevar vienu vingrinājumu pildīt, katram ir vajadzīga sava pieeja,” pauž Dzelme.
Kā lielāko kļūdu, uzsākot sportot, speciāliste min stresa situācijas, kas rodas saistībā ar lieko svaru: “Tajā laikā cilvēks bieži vien atsakās no kaut kādiem ēdieniem. Pēc tam viņš iet uz vingrošanu, uzkāpj uz celiņa vai cita līdzīga trenažiera. Kādu stundu ņemas, tad sāp visi muskuļi, tad viņš “nobrūk” un pieēdas.
Otra kļūda ir mūsu “tarakāni” galvā, kas sāk čukstēt visu ko ausī. Sākas stress, tiklīdz tas sākas, no tā ir jātiek ārā, tas ir pats pirmais, ar ko ir jāsāk. Ja cilvēks aizmirsīs par to, ka met nost svaru, un izvēlēsies tādu sporta veidu, kas patīk, tad viss būs kārtībā.
Ja cilvēks ir sportojis jau no bērnības, tad izkustēšanās ir viena no atkarībām, taču, ja sportots nav, tad tā nav atkarība, bet gan cīnīšanās un disciplīna.
Tāpēc katram ir jāizvēlas tas, kas patīk. Atgādinu, ka cilvēki ir ļoti dažādi, ne visi varēs skriet, ne visi varēs braukt ar riteni. Ja, piemēram, patīk slēpot, tad lēnām izzinām to un strādājam tajā virzienā,” skaidro eksperte.
Par sportošanu zālē jāmaksā, līdz ar to cilvēki mēdz izvēlēties aktīvi darboties mājās. Internetā ir atrodami neskaitāmi vingrojumu piemēri un pat treniņu kompleksi, kurus bez jebkāda inventāra palīdzības var izpildīt mājās. Vai sportot šādā veidā ir ieteicams? Fitnesa trenere atzīst, ka tā nevajadzētu darīt, ja nav nepieciešamo zināšanu, jo sevi ir ļoti viegli traumēt: “Ir pilnas zāles ar cilvēkiem, kuri veic vingrinājumus nepareizi. Piemēram, cilvēks taisa nepareizi pietupienus, bet blakus stāv treneris, kas neko nesaka. Ir ļoti svarīgi izvēlēties treneri, kurš patiešām būs ieinteresēts un pievērsīs uzmanību tam, kā tu izpildi vingrinājumus.
Runājot par jogu, tie ir ļoti sarežģīti vingrinājumi, līdz ar to ir viegli tos izpildīt nepareizi.
Ir vajadzīgs konsultants vai treneris, kurš parāda, kā pareizi izpilda vingrinājumu. Vispirms iesaku sevi izzināt, jo ir jāsaprot, ka mūsu veselība ir mūsu rokās. Treneris nevar “ielīst” cilvēka galvā.”
Laikam kļūstot siltākam, cilvēki izvēlas doties ārā pastaigās vai, piemēram, beidzot saņemties un sākt skriet. Speciāliste iesaka sākt ar ātru iešanu, tad pāriet sportiskā solī, bet tad – riksītī. Skriešanas laikā ir jāizmanto visa pēda, no papēža līdz pirkstu galiem. “Nekādā gadījumā nedrīkst sagāzties ar mugurkaulu uz priekšu, tas aiztaisīs ciet diafragmu un plaušas. To nevar pieļaut, tā ir kļūda, kas var izraisīt elpošanas problēmas. Jāsāk ar mazām distancēm, bet var skriet bieži. Jāsāk ar 15-20 minūtēm dienā,” atgādina Dzelme.
Biežākās kļūdas, uzsākot skriet, esot nepareizi sadalīts svars uz ceļu un jostasvietas locītavām. Trenere uzsver, ka ļoti svarīga ir trenēta vēdera muskulatūra, jo tai ir jāpiedalās skriešanas kustībā. “Ja vēdera muskulatūra ir vāja, tad pirmais, kas sāk sāpēt, ir muguras krusti un ceļi. Vēdera muskulatūru var trenēt līdz skriešanas uzsākšanai, paralēli skriešanas rutīnai. Ja kustas sportiskā solī, var izjust, kā strādā šī muskulatūra. Ja, uzsākot skriet, sāk ar sportisku soli un riksīti, tas ir izcils sākums skriešanai, jo tad ķermenis nesveras uz priekšu – uz ceļiem,” stāsta Dzelme.
Lai izvairītos no biežākajām kļūdām, uzsākot sportot, ir jāsāk ar savas fiziskās sagatavotības izvērtēšanu, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar sporta speciālistiem. Ja atradīsi sev piemērotāku aplikāciju un sev tīkamu sporta veidu, sportošana var kļūt par tavu iecienītāko nodarbi.
