“Būtībā iedzīvotāji ik gadu izdod prāvas summas par zilu gaisu!” Kā Pāvels panāca, ka viņa daudzdzīvokļu namā iedzīvotāji par ūdeni tagad vairs nepārmaksā 4
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr nebūs vienotas ūdens patēriņa uzskaites, kāda ir elektrības un dabasgāzes patēriņam, tikmēr daudzstāvu namu iedzīvotāji joprojām maksās par ūdeni, kuru nekad nav patērējuši un nepatērē. Tā apgalvo Rīgas, Zentenes ielas 5. daudzstāvu dzīvojamā nama vecākais un dzīvokļu īpašnieku biedrības “Celtnieks” valdes loceklis Pāvels Petrovs.
Reizē viņš gan nenoliedz, ka ūdens zudumu samazināšanā daudz kas tomēr atkarīgs arī no pašiem namu iedzīvotājiem, kuriem bieži vien pietrūkst gribas meklēt risinājumu ūdens zudumu samazināšanai.
Kļūdām uzskaitē daudz iemeslu
Viņaprāt, viens iemesls, kas rada kļūdas uzskaitē un pārmaksājumus, ir dzīvokļos uzstādītie dažādu ražotāju, atšķirīgas uzbūves un jutības skaitītāji.
Otrs iemesls – pēc verificēšanas jeb pārbaudes dzīvokļos tos uzstāda atkārtoti, kaut arī kāda daļa šo skaitītāju jau ir savu laiku nokalpojuši, to jutība mazinājusies, tādējādi tie nekad vairs neuzrādīs patieso patēriņu.
Trešais iemesls esot tas, ka ūdens skaitītājus pārbauda retāk, nekā tas patiesībā būtu nepieciešams.
Pēc valdības apstiprinātajiem noteikumiem ūdens skaitītāji jāpārbauda vienu reizi četros gados. Pēc Pāvela domām, tie būtu jāpārbauda ik gadu. Nama vecākais panācis, ka kopš pagājušā gada beigām pilnīgi visos 108 dzīvokļos uzstādīti vienādi, paaugstinātas jutības, tā dēvētās C klases ūdens patēriņa skaitītāji.
Par 324 skaitītājiem un to uzstādīšanu no iedzīvotāju uzkrājumiem biedrība samaksājusi aptuveni 6000 eiro. Iznākumā šogad namā krasi samazinājusies starpība starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem. Pāvels rāda man tabulu, kurā redzams, ka aizvadītajos šī gada mēnešos šī starpība bijusi vidēji 4,9%. Toties citos biedrības “Celtnieks” apsaimniekotajos daudzstāvu dzīvojamos namos tā ik mēnesi bijusi 30% apmērā vai pat vēl lielāka.
Iznākumā iedzīvotāju izdevumi par ūdeni bijuši par trešdaļu lielāki, nekā tas patērēts patiesībā.
Diemžēl Rīgā šie nav vienīgie daudzstāvu dzīvojamie nami, kur iedzīvotāji pacietīgi maksā par ūdeni, kuru nav patērējuši un nepatērē jau gadiem ilgi.
Ietaupījums bijis jūtams
“Kamēr mūsu nama dzīvokļos vēl nebija uzstādīti visiem vienādi skaitītāji, tikmēr arī mums ik mēnesi šī starpība bija 25 līdz 30% apmērā. Bet kopš šī gada sākuma starpība ir tik niecīga, ka rēķinos to praktiski nejūtam.
Man dzīvoklī uz šī starpības samazinājuma rēķina vairs nebija lieki jāpiemaksā par nepatērētiem trim kubikmetriem mēnesī. Ja par aukstā ūdens kubikmetru jāmaksā 1,59 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, tad rēķiniet paši, kāds bijis ietaupījums,” saka Pāvels.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tad, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus, rakstiski paziņojot dzīvokļu īpašniekiem, kas būtu darāms, lai starpību samazinātu.
Jautāts, kāpēc citos biedrības “Celtnieks” apsaimniekotajos namos nav uzstādīti visiem vienādi ūdens patēriņa skaitītāji, kas tādējādi samazinātu zudumus un liekus izdevumus iedzīvotājiem, viņš atbild, ka
diemžēl iedzīvotājus esot grūti sapulcināt, pierunāt un pārliecināt.
Tiklīdz jāizdod kāda lielāka naudas summa, tā daudzi atsakās, aizbildinoties ar naudas trūkumu vai ar to, ka ūdens patēriņa skaitītāji dzīvoklī jau esot uzstādīti, tāpēc neesot nepieciešams nomainīt ar jauniem, kaut arī tie būtu labāki.
Zentenes ielas 5. nama vecākais ir pārliecināts, ka ar iedzīvotāju pūliņiem vien tomēr būšot par maz, lai ūdens zudumi un liekie izdevumi saruktu. Ik gadu būtu jāpārbauda ne tikai dzīvokļos, bet arī dzīvojamo namu ievados uzstādītie skaitītāji, kuri pieder ūdens apgādes uzņēmumam “Rīgas ūdens”.
Pēc viņa domām, namu iedzīvotāji nekad nevarot būt pilnīgi droši, ka ievados neuzstāda savu laiku nokalpojušus skaitītājus, kuru uzrādītie rādījumi būs kļūdaini un krasi atšķirsies no dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumiem.
Tāpat iedzīvotājiem neesot iespēju pašiem izsekot, cik bieži veco skaitītāju vietā “Rīgas ūdens” uzstāda jaunus.
Ūdens zudumi piegādātāju neuztrauc
Pāvels stāsta, ka Zentenes ielas 5. namā starpība starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem šogad sarukusi arī tāpēc, ka “Rīgas ūdens” uzstādījis nama ievadā jaunu skaitītāju. Cik ilgi kalpojis vecais, to bieži neviens pat nezina. Arī šī iemesla dēļ, viņaprāt, rodas šī starpība, par ko spiesti maksāt iedzīvotāji.
“Būtībā iedzīvotāji ik gadu izdod prāvas summas par zilu gaisu,” viņš piebilst.
“Rodas iespaids, ka uzņēmumu “Rīgas ūdens” kubikmetru simtos mērītie ūdens zudumi nemaz neuztrauc, jo ūdens krājumi šķiet neizsmeļami.” Viņaprāt, uzņēmuma vadības nevēlēšanās ieviest ūdens uzskaitē tādu pašu kārtību, kāda ir dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes uzņēmumos, atsaucoties it kā uz dzīvokļu privātīpašumu tiesību pārkāpšanu, ir izdevīgs iegansts, lai neko nedarītu un lai arī turpmāk iedzīvotāji maksātu nevis par ūdeni, bet par zilu gaisu.
Vecos atpakaļ neliekot
Uz jautājumu, cik bieži pārbauda namu ievados uzstādītos skaitītājus, “Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks atbild, ka tos pārbaudot ne retāk kā vienu reizi četros gados, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.
Uzņēmumam piederošos komercuzskaites mēraparātus pārbaudot Latvijas Nacionālajā metroloģijas centrā. Komercuzskaites aparātu vidējais kalpošanas ilgums esot četri līdz astoņi gadi. Bet, kā apgalvo uzņēmuma pārstāvis, pēc tam vecos vairs atpakaļ neliekot, to vietā uzstādot jaunus.
Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs atteicās sniegt jebkādas ziņas par to, kāda daļa no atkārtoti verificētajiem ūdens patēriņa skaitītājiem ir nederīgi. Arī SIA “OROLS Laboratorija” – cita akreditētā skaitītāju pārbaudītāja – vadītājs Māris Klīve atbild, ka tādu skaitļu neesot.
Ūdens patēriņa skaitītāju mūžs, pirmkārt, atkarīgs no tā, kur tie ražoti – Čehijā, Vācijā vai Ķīnā.
Otrkārt, atkarīgs no tā, kur tas uzstādīts. Piemēram, ciematos ar vietējo ūdens apgādi, kur ūdens kvalitāte mēdz būt sliktāka, skaitītāji nolietojas un kļūst nederīgi ātrāk. Bet pilsētās ar centralizēto ūdens apgādi un ūdens attīrīšanas filtriem skaitītāji kalpo ilgāk.
Pēc valdības apstiprinātajiem noteikumiem ūdens skaitītāju ekspluatācijas laiks ir pieminētie četri gadi, pēc tam to vietā būtu jāuzliek jauni. Taču, ja atkārtotā verifikācija apstiprina, ka skaitītājs derīgs izmantošanai, tā īpašnieks, taupot naudu, to uzstāda atkal, tā skaidro SIA “OROLS Laboratorija”.
Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) datiem, 2019. gadā no 272 728 atkārtoti verificētajiem ūdens patēriņa skaitītājiem par nederīgiem bija atzīti 22 730. Balstoties uz šo informāciju, top skaidrs: katrs divpadsmitais skaitītājs ceturtā gada beigās ir uzrādījis aplamu rezultātu.
