Būt vai nebūt teātrim rudenī? “Godīgi būtu, ja arī valsts palīdzētu Liepājas teātrim” 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Joprojām nav skaidrs, kādu jauno teātra sezonu sagaidīs Liepājas teātris un vai tas notiks vispār, jo bez finansiāla atbalsta Covid-19 radīto zaudējumu dēļ jau oktobrī tas darbību varētu neturpināt.
Šobrīd Liepājas teātra atbalsta jautājums kā karsts kartupelis tiek viļāts starp valsti un Liepājas pašvaldību un otrādi. Būt vai nebūt teātrim rudenī vēl tiks lemts, visām pusēm tiekoties Kultūras ministrijā augusta otrajā nedēļā.
Kultūras ministrija (KM) līdz šim uzsvērusi, ka teātra juridiskais statuss ir pašvaldības, nevis valsts kapitālsabiedrība, tāpēc tiešā veidā saņemt finansējumu no KM, ko valsts aizņēmusies Covid-19 negatīvo seku mazināšanai, neesot iespējams.
Tikmēr Liepājas teātra vadības un Liepājas pašvaldības pārstāvji pauduši, ka valsts ir atbildīga par ārkārtējā stāvokļa dēļ izsludināto teātra darbības apturēšanu un zaudējumiem, ko Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi nesīs arī turpmāk.
“Atstāt vecāko Latvijas profesionālo teātri bez valsts palīdzības krīzes laikā, kad to saņem citi teātrī, ir netaisnība,” “Latvijas Avīzei” pauž Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.
“Galvenokārt cīņa šobrīd ir par vienlīdzīgu attieksmi pret teātriem – valsts atbalsts šajā gadījumā ir principa jautājums,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis.
Kā apstiprina Liepājas domē, vēl šā gada pavasarī bija plānots piešķirt papildu dotāciju Liepājas teātrim aktieru algu palielināšanai, tiecoties uz to, lai pašvaldības kapitālsabiedrības darbinieku atalgojums būtu konkurētspējīgs pēc tam, kad 2019. gadā algas par 16 procentiem tika paaugstinātas valsts kultūras iestādēs strādājošajiem.
Dotācija gan šobrīd palikusi “karājamies gaisā”.
“Pašvaldība bija plānojusi iespēju robežās celt darbinieku algas, pavasarī izskatot Liepājas attīstības budžetu, bet martā sākās ārkārtējā situācija un skaidrs, ka tajā brīdī nekādi lēmumi netika pieņemti.
Attīstības budžets gan tika pieņemts maijā, taču tas neparedzamo apstākļu dēļ nebija pilnvērtīgs. Mēs atgriezīsimies pie šiem jautājumiem, kad augustā izvērtēsim visu pašvaldības kapitālsabiedrību darbu un sekas, kādas radījis ārkārtējais stāvoklis.
Šobrīd primāri ir novērst situācijas, kur krīze radījusi lielākus zaudējumus un sekas. Tad redzēsim, kādu finansējumu varam novirzīt attīstības lietām,” situāciju “Latvijas Avīzei” skaidro A. Deksnis.
Tikmēr Liepājas domes publiski pieejamā informācija liecina, ka neatliekama vajadzība krīzes laikā pašvaldībai šovasar izrādījusies, piemēram, pilsētas Ziemassvētku rotas pasūtīšana – Liepājas pilsētas būvvalde jūlijā noslēgusi līgumu par Liepājas pilsētas noformējumu Ziemassvētkiem 2020. gadam teju 124 000 eiro apjomā.
“Meklējam risinājumus – nevienā brīdī pašvaldība nesaka, ka šī situācija ir tikai valsts jautājums. Pašvaldība arī no savas puses izskatīs iespējas palīdzēt un atbalstīt.
Neesam pieļāvuši domu, ka teātris darbību varētu neturpināt, tomēr pašvaldības iespējas ir tik lielas, cik tās ir. Mēs saprotam, ka repertuārs būs jāmaina, un katrs jauniestudējums nozīmē jaunas izmaksas, tāpēc teātrim būs nopietni jādomā, ar kādu repertuāru uzsākt jauno sezonu un kā darboties tālāk.
Aktualizēsies jautājums par darbinieku noslogotību jaunajos apstākļos – jau tagad teātris ir atbrīvojis 30% darbinieku. Šie ir nezināmie, uz ko atbildes jāatrod tuvākajā laikā,” norāda A. Deksnis.
Vājais VKKF atbalsts
12. jūnijā Liepājas teātris iesniedza Kultūras ministrijai vēstuli, lūdzot piešķirt 578 956 eiro (dīkstāves algas par piecarpus mēnešiem 497 337 eiro un 81 619 eiro pārdoto biļešu summa par nenotikušajām izrādēm).
Teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība saņēma atteikumu un aicinājumu “sekot līdzi aktuālajai informācijai ministrijas un VKKF mājaslapā un piedalīties izsludinātajos projektu konkursos”.
Reizē KM vēstulē tika rosināts sadarbībā ar Liepājas domi izskatīt un nepieciešamības gadījumā izmantot pašvaldības atbalsta iespējas, norādot, ka “pašvaldība ir tiesīga saņemt valsts budžeta aizdevumus kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem”.
Tikmēr Liepājas domē norāda – lai piesaistītu finansējumu, no Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalsta programmām pašvaldībai tiek dota iespēja piedalīties tikai vienā no tām – “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”. Tajā pašā laikā valsts teātriem ir pieejamas vairākas atbalsta programmas.
Sarunas turpinās, neziņa aug
Pagājušajā nedēļā, 24. jūlijā, ledus, iespējams, sakustējies – tiekoties Liepājas teātra, Liepājas pašvaldības, Kultūras ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, rasts pagaidu kompromiss – teātrim līdz augusta sākumam jāsagatavo papildu detalizēta informācija par tā finanšu situāciju.
Tad KM lems, vai un kādā apjomā varētu tikt piešķirts valsts atbalsts. “Jāuzsver, ka valsts piešķirtais atbalsts krīzes skartajām kultūras organizācijām nekompensē Covid-19 nodarītos zaudējumus, bet gan palīdz tām stabilizēt finansiālo stāvokli, primāri nodrošinot līdzekļus darbinieku atlīdzībai,” sarunas gaitā uzsvēra KM valsts sekretāre Dace Vilsone.
“Izgāju no Kultūras ministrijas ar tādu pašu rūgtumiņu, kā iegāju, jo konkrētu solījumu atbalstīt teātri neesam saņēmuši,” emocionālu vēstījumu pēc tikšanās pauda Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins.
“To, ko gribēju sadzirdēt, nesadzirdēju. Saņēmām formulāru, kā aprēķināt zaudējumus, ievērojot kritērijus, saskaņā ar kuriem palīdzība tiek sniegta pārējiem teātriem.
Protams, esam ar mieru izdarīt mājasdarbu un iepazīstināt ar mūsu izpratni. Ne uz ko vairāk kā uz vienlīdzīgu attieksmi nepretendējam.”
Ar atbalsta lūgumu Liepājas teātra vadība vērsusies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas 21. jūlijā nosūtījusi KM vēstuli.
“Ir ļoti pareiza Finanšu ministrijas pieeja, skaidri nodalot valsts un pašvaldību atbildību, tomēr jāņem vērā, ka attiecībā uz Liepājas teātri kā profesionālu kultūras institūciju ir izņēmuma situācija.
Liepājas teātrim ir sava trupa, kura ir jāuztur un kurai ir jāstrādā, turklāt šis profesionālais teātris apkalpo ne vien savu novadu, bet arī citu reģionu, Rīgas un pārējo pilsētu skatītājus.
Nevienu mirkli nedomāju, ka šī problēma būtu jārisina tikai valdībai, bet katrā ziņā mēs nedrīkstam riskēt ar profesionāla teātra darbību,” “Latvijas Avīzei” pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, uzsverot – tagad ir svarīgi strādāt pie skaidras izdevumu aplēses, lai varētu noteikt valsts un pašvaldības atbildību atbalstā šim teātrim.
Liepājas teātra aktieri: “Kā un vai varēsim spēlēt?”
Rolands Beķeris, aktieris: “Mēs diezgan cītīgi mēģinām un, ievērojot visus noteikumus, to darījām arī “Covid-19″ laikā. Tad bija atvaļinājums, kurā man atskrēja trešais bērniņš, un visu laiku veltīju tam. Nu jau atkal divas nedēļas cītīgi no rīta līdz vakaram mēģinām pie Māras Ķimeles, cerot, ka oktobrī palaidīsim izrādi.”
Agnese Jēkabsone, aktrise: “Kad viss sākās, bija ļoti skumji, ļoti grūti. Tagad ir tā, ka esmu ļoti, ļoti dusmīga – uz visiem, kuri neļauj spēlēt teātri, strādāt. Aktierim, kurš desmit gadus strādājis no rīta līdz vakaram, ģimeni, dzīvi pakārtojis darbam, sēdēt mājās ir ļoti grūti!
Esmu dusmīga, jo interesējos, redzu, kas notiek apkārt, un nesaprotu, kāpēc nevaram spēlēt teātri? Tikko atgriezos no ceļojuma Horvātijā, un tur absolūti nebija ne miņas no tā, ka pasaulē ir kāds vīruss.
Lidmašīnā sēdējām divarpus stundas saspiesti kā siļķes mucā, man apkārt bija sveši cilvēki, ārzemnieki, un es nesaprotu, kāpēc mēs šeit nevaram spēlēt izrādi, kas ir divarpus stundas gara!”
Signe Dancīte, aktrise: “Mani satrauc jautājums, kā un vai varēsim spēlēt, un nav saprotams un nav pieņemams, kā šajā situācijā tika veiktas finanšu pārdales valstī.
Liepājas teātris, vienīgais profesionālais teātris Kurzemē, visvecākais teātris valstī, tiek ignorēts. Neraugoties uz brīnišķīgo repertuāru, panākumiem, to nosaukt par perifērijas teātri ir absolūts grēks.
Tāpēc ceru, ka mūsu valstsvīri šo situāciju atrisinās, liekot lietā veselo saprātu. Paldies pašvaldībai, kas mūs paņēma zem spārna pirms astoņiem vai desmit gadiem, kad situācija bija ļoti līdzīga – tā bija katastrofa. Bet šoreiz arī valstij ir jānāk palīgā.”
Armands Kaušelis, aktieris: “Vasara ir bijusi radoša visādā ziņā – bija koncerti ar koncertapvienību “Aģenti”, esmu nopietnāk pievērsies ģitāras spēlei, un, tā kā mums katram tika dots uzdevums – piedāvāt repertuāru teātra Mazajai zālei, strādāju arī pie tā.
Visam ļoti lielu fonu piešķir arī mana lauku māja, ko nesen sāku apgūt, – tur ir ļoti daudz darba. Paldies dievam, teātrī esmu štatā, man ir aldziņa – pagaidām viss kārtībā. Ļoti ceru, ka tā arī paliks.”
Māra Ķimele, režisore, šobrīd Liepājas teātrī iestudē Ivana Viripajeva lugu “Satraukums”: “Pats galvenais ir tas, ka ir pilnīga neziņa. Pašvaldībai ir cits darba stils, un kungiem varbūt grūti saprast, ka teātris savu darbu plāno gadu uz priekšu.
Teātris ir ļoti liela saimniecība – tur ir cehi, galdnieki un šuvēji, ģērbējas un izrāžu vadītāji. Pašvaldība to var nezināt un nesaprast, bet teātrim ir daudz par vēlu, ka viņi augustā paziņos, dos vai nedos naudu.
Cilvēkiem sākas uztraukums, pilnīga nedrošība, neviens nezina, kas būs. Manuprāt, tā ir mazliet tāda augstprātība, jo informācija ir vajadzīga, cilvēkiem ir jāzina, kas ar viņiem notiks pēc pusgada. Godīgi būtu, ja arī valsts palīdzētu Liepājas teātrim.
Ir vajadzīgs likums, kas arī pašvaldības teātrim dod garantijas, jo tas kalpo visai Liepājai, novadam, Latvijai.”
Teātra darbiniekus aptaujāja Sarmīte Pujēna
