Somija gaida tūristus no Krievijas, arī tos, kas dodas tranzītā uz Eiropas kūrortiem 61
Gunta Pāvola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms pāris nedēļām somi pēkšņi pamanīja, ka valsts pildās ar krievu tūristiem – vieni brauc iepirkties, nereti apejot noteiktās sankcijas, citi tikmēr izmanto Somiju par vārtiem uz brīvo pasauli.
Somija joprojām turpina piešķirt tūristu vīzu Krievijas pilsoņiem, piemēram, no Sanktpēterburgas organizē privātus braucienus tieši uz Helsinku lidostu.
Tādējādi, iespējams, apiet sankcijas un citu valstu vīzu režīma ierobežojumus. Diemžēl tā nav pirmā reize.
Pēdējais vilciens no Sanktpēterburgas ieradās Somijā 26. martā – vēlāk nekā daudzās citās valstīs.
Šobrīd Somija turpina piešķirt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem, kuri caur Somijas lidostām tiek tālāk uz Spāniju un citām atpūtas vietām, kuru gaisa telpa Krievijas lidmašīnām ir slēgta.
Lielākā daļa Krievijas robežvalstu tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas valstspiederīgajiem ir pārtraukušas.
Arī Latvijas ārlietu ministrs par šādu lēmumu paziņoja pilna mēroga iebrukuma pirmajā dienā, Igaunija un Lietuva pārtrauca pieņemt dokumentus tūristu vīzām 10. martā, un arī Norvēģija ierobežo tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Par tūristu vīzu izsniegšanas turpināšanu Somijā dzird gan veco labo finlandizācijas laiku argumentu par Krievijas neizaicināšanu, gan Putina “noderīgo idiotu” iecienīto viedokli, ka pie kara Ukrainā ir vainojams Putins un varbūt vēl viņa tuvākās aprindas, bet ne “parastie krievi”, un turklāt daudziem krieviem taču Somijā ir draugi, radi un pat īpašumi.
Dīvaini, ka Covid-19 pandēmija kalpoja par gana labu iemeslu teju pilnīgas satiksmes, tostarp darba, pārtraukšanai starp kaimiņvalstīm, bet Krievijas noziedzīgais karš Ukrainā – ne.
Un galu galā “parastie krievi” ārzemēs taču varēšot aprunāties ar vietējiem un uzzināt par tādām Krievijas kara pusēm, par kurām valsts propagandas mediji nestāsta.
Atbildīgie dienesti aizbildinās. Piemēram, Somijas Ārlietu ministrijas Austrumu nodaļas vadītāja vietnieks Miko Kivikoski stāsta, ka vīzu politikā izmaiņas netiekot plānotas. Arī Somijas Drošības policija piebalso, ka šobrīd nesaskatot apdraudējumu valsts drošībai, jo robežu šķērsojot galvenokārt parastie pilsoņi.
Somija mēģina paslēpties aiz Šengenas valstu un ES muguras, sak, Somija grib ievērot pēc iespējas vienotāku līniju, un izmaiņas vīzu politikā vajadzētu veikt kopīgi ES līmenī.
Kivikoski pauž Somijā vēl arvien populāru viedokli, ka ir svarīgi saglabāt kontaktus starp somiem un krieviem, lai krievi redz, kā pat šādā situācijā lietas notiek demokrātiskā un brīvā valstī.
Tomēr viņš aizmirst, ka to Krievijas valstspiederīgie ir darījuši jau 30 gadus un bez rezultātiem.
Somijas prezidents Sauli Nīniste plāno 4. augustā tikties ar Somijas valdību un apspriest jautājumu par krieviem piešķiramajām vīzām un krievu tūristu iekļūšanu Šengenas zonā un citviet Eiropā caur Somiju.
Valsts lielākajam laikrakstam “Helsingin Sanomat” prezidents klāsta, ka būtu dīvaini un pretrunīgi, ja kāda Šengenas valsts piešķirtu vīzas Krievijas pilsoņiem, bet kāda cita tās neņemtu vērā.
Somijas eiroparlamentārieši savukārt mudina Somiju pieņemt patstāvīgu lēmumu pēc iespējas drīzāk, kā to daudzas Šengenas un ES valstis jau ir izdarījušas.
Vēl viens viedoklis par labu turpināšanai piešķirt vīzas ir ekonomisks – krievu tūristu naudas plūsma, jo īpaši pierobežā, dramatiski apsīka jau Covid-19 pandēmijas laikā.
“Vai ir pareizi, ka ar vienu roku krievi atpūšas Somijā un caur Somiju jebkur citur ES un ar otru roku nogalina nākamās ES valsts Ukrainas pilsoņus Ukrainā?” tā laikrakstam “Helsingin Sanomat” komentē opozīcijā esošās Nacionālās koalīcijas partijas parlamentārietis Juka Kopra.
Valdības partijas ir gatavas ierobežot tūristu vīzu izsniegšanu krieviem. Izņēmums gan būtu radinieku apmeklēšana un vīzas disidentiem.
Somijas presē acīs duras arī bagātīgais krievu pilsoņu viedokļu klāsts šajā jautājumā par to, cik grūti būtu, ja ieceļot nedrīkstētu arī Somijā.
Bet ir skaidri manāms ukraiņu viedokļu trūkums.