Zvirgzdiņš par trenera darba specifiku: Būt par otro jāmāk un sevī jānogalina līdzjutējs 0
Šoruden sagadījās tā, ka abu Latvijas basketbola nacionālo izlašu galvenie treneri Ainārs Bagatskis un Mārtiņš Zībarts ikdienas darbā bija asistentu lomā un tāpat – iepriekšējais dāmu valstsvienības galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš.
Lielākā pieredze šajā ziņā ir Zvirgzdiņam, kurš par otro treneri strādājis tepat Latvijā aiz Kārļa Muižnieka Ventspilī un Mārtiņa Gulbja komandā “Barons kvartāls”. 2012. gadā Zvirgzdiņš bija Krievijas sieviešu izlases treneris konsultants olimpiskajās spēlēs Londonā, pēdējā laikā – Aināra Bagatska labā roka (vai auss) Latvijas vīriešu izlasē. Šīs sezonas pirmajā pusē – komandas “Jūrmala/Fēnikss” galvenā trenera Arņa Vecvagara konsultants.
“Otrajam ir pavisam citāda filozofija, nekā strādājot par galveno treneri. Mums taču skaidrs, ka tribīnēs katrs līdzjutējs zina, kurš spēlētājs tagad jālaiž laukumā, kurš jāsēdina malā. Jāmāk savu basketbola izpratni un sistēmas nodalīt no galvenā trenera koncepcijas un nekļūt līdzīgam šiem skatītājiem. Ja to nespēj, tad nevari būt uz komandas sola kā otrais. Tas nav viegli. Nākot uz treniņiem, iepazīstos ar galvenā trenera darba stilu, koncepciju, sistēmām un tam pielāgojos,” par otrā trenera darba ikdienu stāsta Ainars Zvirgzdiņš.
Laukuma malā trakojošs galvenais treneris Zvirgzdiņš un pavisam mierīgs kā otrais – kā var novilkt šo svītru un tā mainīties?
Es ar katru gadu kļūstu mierīgāks, ja tā var teikt – vairāk pieredzējis. Tas tēls man velkas līdzi vēl no jaunības, no komandas “LainERS” laikiem. Paskatieties tagad, kā spēles vada Mārtiņš Gulbis. Emocionāli. Jaunajiem treneriem tādiem jābūt. Arī es savulaik tāds biju. Obradovičs pat savā solīdajā vecumā ne brīdi nav mierīgs. Tā ir trenera būtība. Esot otrajam trenerim vai konsultantam, ir pavisam citas prasības. Lielākā starpība – par rezultātu atbild galvenais treneris. Uz spēli varu nākt mierīgs, bez stresa un labā noskaņojumā vērot, skatīties, kas notiek laukumā, un vajadzības gadījumā palīdzēt.
Vai galvenā trenera statuss rada tik lielu stresu vai tas tomēr ir teātris?
Dažādi. Stress dara nervozāku, tas ir pierādīts. Ne velti ir cilvēki, kuri dodas uz Āziju, sakārto savu iekšējo pasauli un atgriežas pavisam citādi. Esot asistenta vietā, vairāk koncentrējos spēlei kā tādai. Pašam šķiet, ka mana stiprā puse ir analītika. Daudz skatos basketbolu, analizēju, cenšos ģenerēt idejas, kā mainās sistēmas, ko pretinieki izdomājuši. Šodien ir tā, ka basketbols mainās ļoti strauji. Nav svarīgi būt priekšplānā, jaukties citu darbā un parādīt, ka es te esmu. Cita lieta, ka ir idejas, kuras gribas realizēt pašam, un tādēļ katrs treneris grib būt galvenais.
Kā no malas izskatījās Bagatska debija otrā trenera amatā Turcijā?
Aināram teicu – sākumā būs grūti, pie otrā trenera statusa ir jāpierod. Sākumā ir interesanti, bet tad šķiet, ka galveno treneri esi izpētījis, un gribas darīt pašam. Vienas sezonas ietvaros noteikti pienāk brīži, kad atkal gribas būt galvenajam. Zināšanu bagāža ir papildināta, bet īsti nav iespēju tās izmantošanai. Tā ir ierobežota tiktāl, cik atļauj komandas galvenais treneris. Tiem, kuriem iekšā šis galvenā trenera dzinulis, ir ļoti grūti. Pie TV ekrāna izskatījās, ka Bagatska aktivitāte spēles laikā bija minimāla. Lai spriestu ko vairāk, jābūt iekšā komandā. Latvijas izlasei gan noteikti būs labāk, ka tagad tās galvenajam trenerim šāds darbs ir arī ikdienā Izraēlā.
Vai par sezonas pirmo pusi Jūrmalā vari teikt – savā ziņā radošais atvaļinājums?
Jā, arī tā to var saukt. Darbs kā komandas konsultantam man ir zināms un interesants. Kāpēc ne? Tāda iespēja bija jāizmanto. Esmu uzkrājis daudz pozitīvas un garīgas enerģijas, ir bijusi iespēja daudz vērot basketbolu no malas. Ne tikai Jūrmalā, arī katru vakaru visdažādākā līmeņa TV translācijas. Uzkrātas jaunas emocijas, kas ļoti noderēs jaunajā darbā vietā.
Jau pēc šīs sarunas kļuva zināms, ka Ainars Zvirgzdiņš parakstījis līgumu ar Beļģijas sieviešu čempionāta līdervienību “Castors Braine” un būs tās galvenais treneris. Ar to pašu komandu, kurai viņš aizpērn pavasarī palīdzēja izcīnīt beļģu zeltu un to aizveda līdz FIBA Eiropas kausa izcīņas finālam.
