“Būt par ministru nav mans pašmērķis.” Saruna ar Kasparu Gerhardu 16
Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zemkopības ministru Kasparu Gerhardu iztaujājusi arī žurnāla “Agro Tops” galvenā redaktore Anita Pirktiņa. Publicējam fragmentus no intervijas.
Vai esat gatavs turpināt pildīt zemkopības ministra pienākumus?
K. Gerhards: Esmu strādājis daudzās un dažādās jomās dažādos amatos, esmu vadījis uzņēmumus un iestādes ar vairākiem simtiem un pat tūkstošiem darbinieku, tā ka pieredze ir plaša. Valsts pārvaldē esmu strādājis arī kā ministrs Ekonomikas, Satiksmes ministrijās un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Bet man nekad nav bijis pašmērķis būt par ministru kādā konkrētā ministrijā.
Plašsaziņas līdzekļos nez kāpēc izskanējis, ka Gerhards paziņojis, ka labprāt gribētu turpināt darbu kā zemkopības ministrs, un Zemnieku saeima no šā it kā paziņojuma sacēla lielu ažiotāžu. Taču tā nav taisnība.
Neko tādu neesmu paziņojis, man nav tāda uzstādījuma.
Un kas gan slikts, ja jūs būtu tā paziņojis? Noteikti taču ir kādi iesākti darbi, kas būtu jāturpina vai jāpabeidz…
Tā ir viena veida loģika. Bet pie mums strādā politiskā loģika. Ir notikušas vēlēšanas, noteikti politiskie spēki ir ievēlēti, un šobrīd notiek smagas, ietilpīgas sarunas, kuru dalībniekiem ir atšķirīgs skatījums uz atsevišķām lietām un procesiem.
Sekos sarunas par veicamajiem darbiem un pirmām kārtām – saistībā ar krīzes situāciju, jo šiem darbiem jābūt ļoti steidzamiem. Kad būs veikti minētie un vēl citi soļi, kad būs skaidrs, vai Nacionālā apvienība (NA), ko pārstāvu, būs valdībā, tikai tad iezīmēsies kaut kas konkrēts. NA tad arī lems, kuri ir labākie kandidāti virzīšanai ministru posteņiem.
Esmu komandas cilvēks, un man ir svarīgi, lai manis pārstāvētās organizācijas mērķi tiktu piepildīti.
Neesmu no tiem, kas staigā pa partijām, esmu konkrētajā politiskajā spēkā tāpēc, ka man ar domubiedriem ir vienāds skatījums uz lietām un vienāda pārliecība.
Kādi uzstādījumi tad NA programmā ir attiecībā uz lauksaimniecības nozari? Vai ir kas jauns salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu?
Pamatvērtības, kas vienmēr bijušas mūsu programmā, ir lauku attīstība ļoti plašā skatījumā. Esmu priecīgs, ka mums izdevies no valsts budžeta sniegt atbalstu mazajiem ražojošiem lauksaimniekiem. Protams, nauda nav liela un daļai no viņiem lauksaimniecība nav pamatdarbs, taču viņi turpina darboties laukos, uztur vidi un apdzīvotus laukus.
Nākamais, ko esam iezīmējuši savā programmā, ir bioloģiskās lauksaimniecības attīstība. Nedomāju, ka ir lauksaimnieki, kas būtu pret bioloģisku, videi draudzīgu, zaļu saimniekošanu. Lauksaimnieks taču ir tas, kurš vislabāk spēj novērtēt vidi, katru dienu izejot uz saviem laukiem un redzot procesus, kas tur notiek, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām.
Viņš jau pēc savas būtības ir saplūdis kopā ar vidi, ar dabu. Tāpēc man nepatīk diskusijas par to, ka lauksaimnieki, lietojot pesticīdus, bezmaz apzināti kaitē videi utt. Tā nav taisnība.
Lauksaimnieks ir gatavs gan ievērot vides prasības, gan piekopt videi draudzīgu lauksaimniecības praksi, izmantot saudzīgākas un ilgtspējīgas augsnes apstrādes, mēslošanas un augu aizsardzības metodes.
Bioloģiskie saimnieki vienkārši šajā ziņā ir tikuši tālāk, un viņi noteikti ir jāatbalsta, palīdzot arī atrast saražotajai bioloģiskajai produkcijai noieta tirgus, tostarp panākot, ka liela daļa bioloģiskās produkcijas par pieejamām cenām paliktu arī Latvijā. Tā ka šajā ziņā darāmā vēl daudz.
Uz šīm vēlēšanām NA gāja arī ar uzstādījumu par PVN samazināšanu pārtikas pamatproduktiem.
Par šo jautājumu, visticamāk, mūs sagaida vissmagākās diskusijas, veidojot jauno valdību, jo viedokļi ir dažādi.
Cik reāli ir aizstāvēt mūsu lauksaimnieku un vispār lauksaimniecības nozares intereses Briselē? Vai Latvija nav pārcentīga dažādu ES lēmumu skrupulozā izpildē? Kādas ir iespējas aizsargāt vietējo tirgu? Vai siltumnīcu saimniecības un citas nozares, kuras vistiešākajā veidā ietekmē energoresursu un izejvielu cenu dramatiskais pieaugums, var cerēt uz kādu atbalstu? Kaspara Gerharda atbildes arī uz šiem un citiem jautājumiem lasiet jaunākajā žurnāla “Agro Tops” numurā.
