Ar taksi uz “Hiltonu” 0
Neticamā kārtā Konrādu izglāba tā pati nelāgā depresija, kas viņu izputināja. Nezinādami, ko īsti iesākt ar viņa viesnīcām, kas krīzes laikā tikpat kā nenesa nekādu peļņu, jaunie īpašnieki piedāvāja Konrādam tās atpirkt atpakaļ. 1934. gadā Konrāds atguva trīs viesnīcas un dabūja jaunu kredītu par to ieķīlāšanu 95 000 dolāru apmērā. Lai neatkarība būtu vēl lielāka, Konrāds pilnībā norēķinājās ar veco dzīvi, oficiāli izšķirdamies no sievas, un kopš tā brīža visu savu laiku un enerģiju mērķtiecīgi veltīja galvenajam savas dzīves lolojumam.
Viņš pārvērta viesnīcas par kaut ko līdzīgu makdonaldiem. Visās viņa viesnīcās klientam piedāvāja standartizētu pakalpojumu komplektu. Hilton bija pat reklāma, kurā attēlots taksometrs ar vienīgo uzrakstu – “Uz Hiltonu!”. Lai vēl vairāk “vienādotu” savas viesnīcas, Konrāds viens no pirmajiem sāka apzīmēt tās ar zvaigznītēm, analoģiski konjakam: jo vairāk zvaigžņu, jo labāks serviss un augstāks līmenis.
Uzņēmējs bija tālredzīgi paredzējis katru sava klienta soli. Visus iepirkumus viesnīcās veica, vadoties pēc iepriekšējas pieprasījuma analīzes, aprēķinot turpmākos notikumus. Neviena klienta vēlme nedrīkstēja būt pārsteigums. Konrāds izstrādāja savus galvenos darba principus. Pirmkārt, peļņa jāiegūst no visas viesnīcas platības. Otrkārt, jāpiedāvā iespējami vairāk pakalpojumu, un visam, kas varētu būt nepieciešams klientam, jābūt pieejamam turpat viesnīcā. Turklāt tieši Konrāda viesnīcās pirmo reizi parādījās auksts krāna ūdens, gaisa kondicionēšana un televizori numuriņos.
