Egila Līcīša feļetons. “Būt par deputātu, protams, ir nepateicīgs uzdevums, bet špudūks un vaļoties līdz pat septembrim?” 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūsu Saeimas deputāti rāvušies čakli kā skudras. Pat pašizolācijā nokļuvuši, kā melnstrādnieki ārkārtas apstākļos apgūstot jaunās digitālās tehnoloģijas, attālinātas darbošanās vadības uzpariktes, sekmīgi un bezbailīgi nostūrējuši valsti gar pašu bezdibeņa malu.
Parlamenta locekļi kaluši likumus kā naglas. Būdami stipri novadu pārvietošanā uz zemēm, valsts interešu vārdā pratuši atgaiņāties no lokālpatriotiem.
Opozīcija ar runājusi, balss saites netaupot. Tur nevarēja aizklausīties, kad no tribīnes cauru dienu spiedza, ķērca, mekšķināja, parkšināja, kauca un vīlēja kā ar zāģi.
Tagad pavasara sesija noslēgusies. Saeimas deputātu simts iekopuši Latviju kā daiļu dārzu (atšķirībā no tiem, bārdu noaugušiem, kuri gribēja vadīt valsti kā uzņēmumu).
Kā katrā krietnā saimniecībā mūsu dārzā valda sakoptība, celiņi noslaucīti, dobes izravētas, sētsvidus mauriņš appļauts, zied pujenes un rozes – viss vislabākajā kārtībā.
Uz 1000 valsts iedzīvotājiem ir 381 automobilis, ledusskapjus, kafijas vārāmos automātus ne saskaitīt, un katram no rožsārta zīdaiņa šūpulī līdz simtgadīgam sirmgalvim rokā jaunā modeļa aifons.
Kas lai zina, kur deputātus ķermeniski aiznesīs vasaras klejojumu gaitas, bet, ņemot vērā, cik ārpasaulē nedroši, suņu dienas parlamentārieši šoreiz vadīs valsts iekšējās robežās.
Kā ekskursanti vai vienkārši ceļagājēji atdzersies vietējo avotu ūdeni, kāpelēs pa Kurzemes Šveices gleznainiem uzkalniem, gulēs kā peldviesi starp jūrmalas kāpu vaļņiem un mērcēsies jūras ūdenī, kas ir labs līdzeklis nervu atslābināšanai, paviesosies “večerinkās” Latgalē un uzdancos zaļumballēs sēļu pusē, ar robiņu ceļaspieķī atzīmēs katru apmeklēto Velna alu un iepazīs Latvijas faunu no lāča līdz mēslu vabolei.
Lai vēlētājiem nerastos priekšstats, ka deputāts un liderīga dzīve sader kopā kā Allažu ķimelis ar vēžiem, jāatzīmē, ka trauksmes X nestundā parlamentārieši nekavējoties atgriezīsies Saeimas namā vai citā datorizēti aprīkotā darbavietā, no kuras iespējams attālināti sazināties ar centrālo vadības punktu.
Vasarā nekas steidzami projektējams un neatliekami darāms nav pāri palicis, bet kādā vaļasbrīdī jāapskata Nacionālais attīstības plāns un jāpadebatē par bērnu adopcijas noteikumiem uz ārzemēm.
Valsts prezidenta kanceleja turpina likumdošanas iniciatīvu iesniegšanu, lai likvidētu iespaidu par novadu reformas nepabeigtību. Levita kungs nosūtīšot uz Saeimu likumprojektu par kultūrvēsturiskajām zemēm, sagatavošanā vēl citi rakstudarbi.
Valdība koriģē plānu pēc plāna, neviens ministrs nav paredzējis doties atvaļinājumā smaga darba periodā.
Tiesībsargs nosūtījis četrus gab. sūdzībrakstus Satversmes tiesai, domājot par valsts paveikto sociālajā nodrošināšanā un kā pacelt trūcīgo iztikas slieksni, savukārt Satversmes tiesa jau atbildējusi ar spriedumu, atzīstot, ka garantētais iztikas minimums 64 eiro apmērā neiet nekādos konstitūcijas noliktos rāmjos.
Būt par deputātu, protams, ir grūts un nepateicīgs uzdevums, bet špudūks un krūmos iekšā jau no jūnija vidus un vaļoties līdz pat septembrim? Vai nav par ilgu?
Vecās, apsūnojušās “Vienotības”, nacionāļu vai ZZS frakcijas radušas pie miegaina režīma, bet jaunie konservatīvie, “Attīstībai/Par”, un – galvenais – “KPV LV” partijnieki tak solīja 365 dienas ik rītu celties ar domu – ko vēl varu paveikt Latvijas labā?
Un kur ir pārziņa Pavļuta vadītā frakcija ar iesākto cīņu pret rasisma izpausmēm Latvijā un par iekļaujošu sabiedrību, kur Juraša komanda ar bezkompromisa tiesiskuma nostiprināšanu? Latatā!
Āre, pat eiroparlamentāriešiem Briselē ļauts atpūsties vien augustā, un citās zemēs ar cītīgi un bez žāvāšanās jāstrādā, ja negrib izsprāgt kā korķi no deputātu vietām.