Būt lepniem par Latvijas pilsonību 0
Sabiedrības saliedēšanai varētu rīkot konkursu mazākumtautību skolēniem par Latvijas rokmūzikas un popmūzikas klasiku, šādu iespēju vakar pauda Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis.
Šis ir viens no ierosinājumiem, kas izskanēja sabiedriskā centra “Providus” rīkotajās pilsoņu debatēs nedēļas nogalē, kur cilvēki no dažādām grupām izstrādāja priekšlikumus sabiedrības saliedēšanai.
“Konkurss palīdzētu citu tautību jauniešiem iepazīt arī latviešu dzejas bagātību. Tajā varētu piedalīties arī rokmūziķi, un beigās tas varētu kļūt par lielu šovu, ko translētu televīzijā,” sprieda deputāts. Divās dienās sabiedrības pārstāvji izstrādāja desmit priekšlikumus. Starp ierosinājumiem bija arī filmas par vēsturi veidošana, kurā būtu atspoguļoti abi vēstures traktējumi, nerunāt par okupāciju, popularizēt latviešu kultūru mazākumtautību skolās un otrādi, pasākumi reģionos ar slavenību piedalīšanos.
Sabiedrības pārstāvji piedāvā latviešu valodu mācīt jau bērnudārzā, veidot sociālās kampaņas ar sabiedrībā labi pazīstamiem cilvēkiem, kas sekmīgi integrējušies, pierobežas rajonos ar Krieviju izplatīt spēcīgāku Latvijas televīziju signālu, vairāk televīzijā rādīt raidījumus par vēsturi.
Bija ierosinājums vairāk līdzekļu veltīt valsts valodas apguvei, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs zinātu latviešu valodu.
Saliedētības piedāvājumā ietilpst arī rosinājums svinēt kopīgus svētkus, kas balstīti dabas ritumā, kā arī dažādu kultūras festivālu rīkošana. Starp priekšlikumiem ir arī ideja piešķirt pilsonību katram jaundzimušajam, kura vecāki Latvijā ir nodzīvojuši vismaz gadu.
Pēc minēto priekšlikumu uzklausīšanas Izglītības un zinātnes ministra padomniece integrācijas jautājumos Liesma Ose diskusijā uzsvēra, ka modernā izglītības sistēma nemāca vienotu vēsturi. Viņa sacīja, ka iepriekš Sabiedrības integrācijas fonds rīkojis dažādus integrācijas pasākumus un jau tagad bērnudārzos mazākumtautību grupās māca latviešu valodu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) esot arī izveidojusi rīcības plānu sabiedrības saliedēšanai, tiekot plānoti arī bezmaksas latviešu valodas kursi teritorijās, kur cilvēkiem ir vājas valsts valodas zināšanas, organizēta latviešu valodas mācīšana darbavietās. Plānots tuvākajā laikā veikt pasākumus, lai Latgales medijos būtu vairāk raidījumu latviešu valodā.
Sabiedriskajā televīzijā esot iecerēts atsākt latviešu valodas mācību raidījumus. Tāpat IZM plāno rosināt piešķirt pilsonību tiem mazākumtautību skolu beidzējiem, kuri noteiktā līmenī nokārto latviešu valodas un vēstures eksāmenu.
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta Sabiedrības integrācijas un pilsoniskās sabiedrības attīstības nodaļas vadītāja Anita Kleinberga sacīja, ka daudzi izteiktie priekšlikumi jau ir iekļauti esošajās pamatnostādnēs. Viņa gan iebilda, ka par okupāciju diskusijām sabiedrībā ir jābūt, jo tā skar sabiedrības sociālo atmiņu. “Jo labāk apzināmies pagātni, jo labāk varam turpināt dzīvot tālāk,” sacīja A. Kleinberga. Vēlāk diskusijā iesaistījās arī deputāts I. Latkovskis, viņš vēlētos redzēt arī daudzveidīgu augstās mākslas festivālu ar dažādu tautību cilvēku piedalīšanos. “Neuzskatu, ka nepilsoņiem vajadzētu piešķirt vēlēšanu tiesības. Mums ir svarīgi, lai cilvēki iegūtu pilsonību un lepotos būt Latvijas pilsoņi. Pilsonības iegūšanai nav jāliek šķēršļi, bet tā nav arī jāmet pakaļ,” teica I. Latkovskis. Viņš bija skeptisks par to, ka cilvēki pēkšņi pierobežas rajonos, valsts mudināti, sāktu skatīties Latvijas televīzijas programmas, ja tām nebūs labas kvalitātes.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš arī bija pasākuma dalībnieku vidū, akcentēja, ka jādod iespēja Latvijā jaundzimušajiem saņemt pilsonību, taču prezidents kategoriski iebilda pret nepilsoņu iespējām vēlēt pašvaldības. “Kas viņiem liedz kļūt par pilsoņiem?” jautāja prezidents. Runājot par vēstures mācīšanu, prezidents sacīja, ka vēstures grāmatas vēsturniekiem rakstīt esot grūti, taču tām jābūt tādām, lai jaunieši paši spētu izdarīt secinājumus. Prezidents bija kritisks par ierēdņu teikto, ka daudzas lietas sabiedrības saliedētības jomā jau tiekot darītas un aicināja iesāktos projektus turpināt. “Saliedētības procesos vairāk jāiesaistās pašvaldībām. Ja gribam dzīvot uz priekšu, jāatceras, ka visam ir divas zāles – izglītība un vēlme darīt,” teica prezidents.
Plānots, ka pēc pilsoņu debatēm notiks ekspertu un politiķu diskusijas par iespējām īstenot dalībnieku sabiedrības pārstāvju izteiktos priekšlikumus. No šodienas līdz 11. martam plašākai sabiedrībai interneta vietnē “musuvalsts.lv” ir iespēja novērtēt un komentēt šos priekšlikumus. Vēlāk vērtējumi un ierosinājumi tiks apkopoti īpašā ziņojumā.
