Būt lepnam, ka esi tatārs 0
“Būt par tatāru nozīmē zināt manas tautas vēsturi, kultūru un valodu – tas ir liels lepnums,” teic Pasaules tatāru jauniešu foruma vadītājs Tabriss Jaruļins no Krievijas. Lepni par savu kultūru ir arī viņa vienaudži un tatāru organizāciju vadītāji, kas pulcējās uz 1. Eiropas tatāru jauniešu forumu Rīgā.
Par foruma vietu Rīga izvēlēta tāpēc, ka Latvija šogad ir vadošā valsts Eiropas tatāru jauniešu apvienībā un rotācijas kārtībā prezidējošās valstis mainās – nākamgad forums notiks Igaunijā.
“Mūsu vērtības ir kā mozaīka – tās ir arī islāma vērtības, tautas pieredze, cieņa pret vecākiem cilvēkiem, mums vienmēr lielā cieņā bijusi izglītība – līdz 1917. gada revolūcijai tatāru bērni zināja ne tikai dzimto, bet arī krievu, arābu un persiešu valodu,” stāsta Tabriss. Latvijas tatāru jauniešu biedrībā esot ap 15 aktīvu biedru, kuri katru gadu svin nacionālos svētkus Sabantuju. “Mazliet saprotu tatāru valodu, ļoti gribu iemācīties vairāk,” saka Oļegs Šaripovs. Jaunietis uzsver, ka tatāru jaunieši esot lojāli pret Latvijas valsti un daudziem ir Latvijas pilsonība, tiek rīkoti latviešu valodas kursi. “Reizēm latvieši tatārus saista ar islāmu, kas varbūt atbaida, taču islāms nes labsirdību. Ziņas diemžēl veido citas vērtības,” spriež Oļegs. Cits Latvijas tatāru kopienas aktīvists Ramils Kadirovs uzsver, ka Brīvības pieminekļa autora Kārļa Zāles skolotājs Kazaņas mākslas skolā bijis tatārs un palīdzējis tēlniekam izvēlēties savu profesionālo ceļu. Tāpat esot versija, ka Līgo svētku svinēšanu uz Latviju pirms daudziem gadiem atveduši tatāri.
Savukārt Igaunijas tatāru jauniešu vadītāja Kadrija Garajeva teic, ka Igaunijā esot ap 3000 tatāru, no kuriem lielākā daļa dzīvo netālu no Tallinas esošajā Mārdu pilsētā. “Es jūtos labi Igaunijā – tatārus pie mums ciena. Ja pasaki, ka esi tatārs, vari izjust cieņu,” sacīja Kadrija. Kad viņa bijusi mazāka, jaunietei nav bijusi dziļa interese par savas tautas vēsturi, taču, iesaistoties jauniešu organizācijās, viņai iepaticies, kā jaunieši saliedējas ap tatāru kultūru. “Būs aizvien vairāk šādu pasākumu, būs arī vairāk cilvēku, kas meklēs savu valodu, kultūru un reliģiju,” teica Kadrija. Plānots, ka šā gada augustā Tatarstānā Krievijā notiks vispasaules tatāru jauniešu forums.
“Mēs Krievijā jūtamies ērti – mums ir skolas, kurās mācības pilnībā notiek tatāru valodā, ielu uzraksti un arī oficiālie dokumenti ir gan krievu, gan tatāru valodā. Kad tatāri no citurienes atbrauc pie mums, stāstām par vēsturi un rādām mūsu tautas pieminekļus,” saka Tabriss.
Jauniešu forumā par tatāru dzīvi dažādās valstīs uzstājās tatāru kopienu līderi no Somijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Somijas tatāru biedrības imams Ramils Beljajevs visu runu noturēja tatāru valodā. “Tatāru ģimenēs bērni līdz iešanai bērnudārzā vai skolā mācās tikai tatāru valodu. Tā mēs nezaudējam savu dzimto valodu,” teica R. Beljajevs. Būt par tatāru Somijā esot goda lieta, jo tatāriem esot bijusi būtiska loma Somijas valsts veidošanā. 1939. gadā, kad izcēlies karš starp Somiju un Krieviju, 157 tatāri devušies aizstāvēt savu jauno dzimteni Somiju. “Desmit no viņiem karā krita un kļuva par mocekļiem. Somijas armijā tolaik bija arī tatāru virsnieki. Visās atbrīvošanās cīņās Somijā piedalījās tatāri,” uzsvēra R. Beljajevs. Lai arī Somijā esot īpašas programmas, ar kurām tiek atbalstītas mazākumtautības, tatāru kopiena līdzekļus ņem no sava vidus, lai būtu finansiāli neatkarīgi. Viņš teic, ka pašlaik Somijā esot ap 700 tatāru, taču viņu kļūstot mazāk, tādēļ viņš cer, ka dažādos tatāru forumos jaunieši varēs iepazīties un radīsies jaunas ģimenes. Kā galveno tatāru centru pasaulē viņš saskata Kazaņu. “Tā mūs apvieno, un mums jābūt ciešā saiknē ar Kazaņu. Vai jūs spētu iedomāties, ka divi latvieši savā starpā sazinātos citā valodā? Tatāriem jāmācās ar saviem tautiešiem sarunāties tatāru valodā,” sprieda Somijas tatāru pārstāvis. Bet Latvijas tatāru un baškīru biedrības “Čišma” vadītājs Zufars Zainullins uzsver, ka Latvijas tatāri mīl savu valsti, jo tā viņus ir pieņēmusi. “Esmu Latvijas pilsonis, siltumtehnikas speciālists, man ir savs uzņēmums, varu nodarboties arī ar sabiedrisko darbību. Pilnīga brīvība,” teic Z. Zainullins, kurš piebilst, ka vēlētos lielāku finansiālo atbalstu no valsts tatāru aktivitātēm. “Reizi mēnesī Latvijas radio dzirdams raidījums tatāru valodā, pieņemts arī jauns likums, kas ļauj apglabāt mirušos atbilstoši musulmaņu tradīcijām, Latvijā arī atļauta rituālā dzīvnieku kaušana,” prieku pauž Z. Zainullins.
Padomju laikos viņa tēvs esot izslēgts no padomju armijas, jo kādā kongresā paudis atbalstu latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai. Tagad viņš cer, ka uz Latviju vietējos tatārus mācīt dzimto valodu varētu atbraukt skolotāji no Tatarstānas.
“Es labi zinu savas valsts vēsturi un kultūru, un tās cienu. Cienot savu nāciju, es ar cieņu izturos pret citām nācijām. Ja uz sacensībām atbrauc tatāru komanda autokrosā, tad jūtu viņiem līdzi, bet, esot Kazaņā un ieraugot tur latviešu autosportistus, esmu par viņiem,” teica Z. Zainullins.
