Būt kultūru tikšanās vietai 0
Šodien, 21. augustā, mākslas muzejs “Rīgas birža” atzīmē savu pirmo dzimšanas dienu. No pieciem līdz septiņiem pēcpusdienā rīdziniekiem un Rīgas viesiem tas dāvinās divas laimīgās stundas muzeja bezmaksas apmeklējumam. Ātrijā jeb centrālajā hallē būs novietots brīvais mikrofons, kur ikviens varēs izteikties par redzēto, piedāvāt savas idejas.
Mākslas muzejs “Rīgas birža” durvis vēra pērn Rīgas svētku laikā. Plašu rezonansi ieguvusī 20. augusta atklāšanas ceremonija vēl tagad atbalsojas ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet arī tālu aiz valsts robežām. Šobrīd mākslas muzejs “Rīgas birža” izvirzīts Eiropas Muzeju foruma gada balvai. Daudzo pretendentu vidū izdevies iekļūt konkursa otrajā kārtā un pašlaik notiek gatavošanās trešajai – izšķirošajai, kas notiks 2013. gada februārī. Rezultāti būs zināmi maijā. Savukārt Latvijas Būvnieku asociācija muzejam piešķīrusi novērtējumu “Labākā gada būve Latvijā”.
Kā saka muzeja vadītāja Daiga Upeniece, aizvadītajā gadā Rīgas biržai izdevies īstenot izloloto ieceri būt ne vien muzejam, bet arī kultūru tikšanās vietai.
Salīdzināms ar Luvru
Pirmajos mēnešos pēc atklāšanas Rīgas biržā pārsvarā redzēta Latvijas publika, savukārt vasarā šo valsti prezentējošo muzeju pašā Vecrīgas sirdī Doma laukumā iecienījuši ārzemnieki. Latvijas publiku visvairāk interesējusi muzeja spēja iepazīstināt ar pasaules mākslu dažādās ekspozīcijās un izstādēs, savukārt tūristus – Latvijā gadsimtos sakrātais, ko var salīdzināt ar krājumiem savās zemēs. “Rīgas birža, būdama tipisks mākslas vēstures muzejs, ir salīdzināma ar Luvru Parīzē, tikai mazākos apmēros,” teic D. Upeniece, “jo mūsu muzejā ir viss – antīkā, Rietumeiropas un Austrumu māksla”. “Kaut arī Latvija bijusi aiz dzelzs priekškara un līdz ar to muzeja krājumā esošie mākslas darbi nav kļuvuši par leģendām, pie kā īpaši piestrādā ārzemēs, tajā tomēr ir pārstāvēti daudzi spoži meistari – Klods Monē, Degā, Van Deiks, ar ofortiem Rembrants. Ir cerības, ka 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, Latvijā pirmo reizi šeit varētu ieraudzīt vienu no Leonardo da Vinči gleznotajiem trīspadsmit sieviešu portretiem, kas šobrīd atrodas privātkolekcijā Šveicē.”
Jaunajās telpās, kas ir trīs reizes lielākas par iepriekšējām, publika jau šobrīd var apskatīt krietni vairāk no muzeja krājuma. Pirmo reizi eksponēta visa tā sudraba kolekcija, tāpat apskatei izlikta Rietumeiropas porcelāna kolekcija un izveidota Austrumu galerija ar Ķīnas, Japānas, Indijas, Indonēzijas mākslu. Vieta šobrīd vēl tiek meklēta muzeja lielajai ģipša nolējumu kolekcijai.
Tikai 38 darbinieki
Daiga Upeniece atzīst – muzejam nācies arī mainīties šā gada laikā, ņemot vērā publikas ierosinājumus. Lai tas kļūtu apmeklētājiem ērtāks un draudzīgāks, pārveidota muzeja norāžu sistēma. Vadītāja gan noraida dzirdēto, ka muzeja darbiniekiem neesot bijusi iespēja būt klāt rekonstrukcijas projekta izstrādē. “Sākumā bija septiņi rekonstrukcijas projekta varianti, un muzejnieki bija klāt visās spriešanās par vēlamāko,” teic D. Upeniece. Taču jārēķinās, ka muzejs ienācis vēsturiskā biržas ēkā, kas celta pavisam citam mērķim. D. Upeniece uzskata – ja būvētu jaunu ēku vai kolekciju veidotu konkrēti šai ēkai, šis tas būtu citādi. Jau šobrīd varot just, ka daudz par mazu ir konferenču zāle. “Kad uz Faberžē izstādi cilvēki stāvēja jau aizmirstajās garumgarajās rindās, sapratām, ka muzeja kapacitāte tomēr nepietiekama,” atzīst muzeja vadītāja.
Daudzus varbūt izbrīnīs, bet mākslas muzeja “Rīgas birža” štatā ir tikai 38 darbinieki. Tas kļuvis iespējams tāpēc, ka šis muzejs ir viens no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja departamentiem, tāpēc daļa funkciju pārnestas uz muzeja galveno ēku. Štata darbiniekiem šobrīd uzticēta komunikācija, darbs ar krājumu, zinātniskā izpēte un izstāžu organizēšana.
Tīrīšanai un apsardzei muzejs slēdz līgumu ar profesionālām firmām. Ilgi diskutējuši, vai vajadzīgs atsevišķs izstāžu dizainers, taču beigās sapratuši – līdz ar vienu un to pašu rokrakstu parādīsies arī klišejas.
Bērni mācās mākslu
Mākslas muzejs “Rīgas birža” gada laikā izcēlies ar aktivitāti, organizējot dažādām mērķauditorijām domātas muzejpedagoģiskās programmas. Viena no interesantākajām radīta ceļotājiem, kad ziemā lekciju ciklā var daudz jauna uzzināt par kādu valsti, kurp vasarā iecerēts aizbraukt. Daudz domāts par padziļinātām mākslas vēstures apguves formām skolēniem – sākot ar nopietnām lekcijām līdz spēlēm, kad bērnam izsniedz lapu ar pārdesmit muzejā redzamu mākslas darbu fragmentiem, kas jāatrod ekspozīcijā.
Aizvadītajā gadā apjausts biržas ēkas skanīgums – viens no nama stāviem ar īpašu mūziķu balkonu pat bijis paredzēts ballēm. To jau iemēģinājuši operdziedātāji Sonora Vaice, Evita Zālīte, Krišjānis Norvelis. Kā ļoti skanīgu gada laikā sevi apliecinājis muzeja ātrijs jeb centrālā halle, ko iecienījis Sergejs Jēgers. Daiga Upeniece uzskata, ka arī koncertu dzīvi vajadzētu koncentrēt noteiktos ciklos.
Kā tradīciju muzejs apzināti apņēmies iedzīvināt dažādas labdarības izpausmes. Piemēram, vasarā ar profesora Valērija Babkina atbalstu uz izstādi “Floras valstība” ar autobusu tika atvizināti un pēc tam ar maltīti pacienāti bērnunama audzēkņi, sadarbība esot arī ar pensionēto skolotāju klubu no Raiskuma. Tomēr skaidrs, ka, lai Rīgas un visas Latvijas publika varētu baudīt tādas pašas kvalitātes mākslu kā Parīzē un Londonā, vajadzīgs spēcīgs finansiāls atbalsts. Daiga Upeniece gandarīta, ka muzejam ir daudz lieldraugu. Piemēram, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam, kopš maija muzeja ātrijā savu vietu ieņēmis Dmitrija Gutova veidotais 11 metru augstais un 1000 kg smagais objekts “Gondola”. Boses zālē vēl līdz augusta beigām aplūkojama neliela izstāde, kas veltīta šā objekta tapšanas vēsturei.
Uzziņa
Mākslas muzeju “Rīgas birža” gada laikā apmeklējuši 120 tūkstoši skatītāju.
Iecienītākās izstādes: “Glasstress” – 32 tūkstoši apmeklētāju četros mēnešos; “Austrumu porcelāns un Nīderlande” – 28 681 trijos mēnešos; “Faberžē” – 26 262 divos mēnešos.
Līdz 26. augustam muzejā vēl apskatāma izstāde “Floras valstība”. Biļetes pilna cena – 3 lati, pensionāriem, skolēniem un studentiem – atlaides, ir īpaša piecus latus vērta ģimenes biļete – neatkarīgi no bērnu skaita.
Jau 14. septembrī muzejā durvis vērs Biržas ēkas arhitekta, akadēmiķa Haralda Boses 200 gadu jubilejas izstāde.
Nākotnes plāni
Sadarbībā ar Francijas, Ēģiptes, Zviedrijas un Lietuvas muzejiem paredzēts rīkot Senās Ēģiptes mākslas izstādi “Tutanhamona dzintars”.
2014. gadā iecerēta pasaulē zināmās latviešu mākslinieces Vijas Celmiņas personālizstāde.
M.K. Čurļoņa nacionālais mākslas muzejs Kauņā ir piekritis izstādei “Čurļonis un Pērle”.
