“Nu, dziedi, Ieva…” Bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi” šogad svin 50 gadu jubileju 0
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons 2021” par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā 16. martā saņems bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi”, kas šogad svin 50 gadu jubileju.
Tas ir visnotaļ nebijis gadījums, kad balva piešķirta veselai kopienai.
“”Knīpu un knauķu” saime ir priecīga un pateicīga par pagodinājumu, paldies visām vadītājām un skolotājām, mūzikas draugiem, komponistiem, dzejniekiem, dziedātājiem, režisoriem, māksliniekiem, un vislielākais paldies visu laiku “knīpām un knauķiem” – bērniem un vecākiem –, šī balva ir kopīgā mūzikas un sadarbības mīlestībā pelnīta!” saka vokālās studijas vadītāja Edīte Putniņa.
1971. gadā pirms tā dēvētā Rīgas Skolotāju nama deju ansambļa “Dzirkstele” brauciena uz Kijevu Baibai Šteinai radās ideja – ja nu dejotājus pavadītu dziedošu bērnu grupa?
Savukārt deju meistares uzrunātajai klavieru skolotājai un koru diriģentei Irēnai Veinbergai tūlīt nākamā doma: bet kādēļ dziedātājus nevarētu atrast tajos pašos dejotājos? Un viņu vidū bija arī Ieva Ezeriete, šobrīd skanīgais Latvijas Radio kora soprāns… Pēc veiksmīgā brauciena Irēna Veinberga saprata: labs aizsākums!
Tagad “Knīpu un knauķu” studijai daudzskaitlīguma ziņā Latvijā joprojām nav līdzinieces.
Arī nosaukums radās studijas dibinātājas un pirmās “mammas” Irēnas Veinbergas fantāzijas un domu pasaulē, kā arī ielūkojoties Nikolaja Nosova grāmatā par Nezinīti, kur kādā pasaku pilsētā dzīvojuši knēveļi, tā viņi saukti tāpēc, ka bijuši ļoti maziņi, tātad – knīpas un knauķi…
Nu 50 gadu darbības laikā “Knīpās un knauķos” dziedātprasmi apguvuši vairāki tūkstoši bērnu, nodziedāti simtiem koncertu Latvijā un ārvalstīs, ieskaņoti un izdoti vairāk nekā 30 dziesmu albumu, gūti panākumi konkursos.
Bet precīzi saskaitīt, cik bērnu un ģimeņu savas bērnības vienus no skaistākajiem mirkļiem, koncertus un dzīves gudrības smēluši “Knīpās un knauķos”, ir teju neiespējami.
1983. gada intervijā skolotāja Irēna Veinberga min vairāk nekā 180 bērnu, bet 1991. gadā 20. jubilejas koncerta programmā pieteikti 129 dalībnieki. 1996. gadā 25 gadu jubileju svin ap 80 bērnu, 30 gadu jubileju – ap 130, 35 gadu jubileju – ap 200, arī 40 un 45 gadu jubileju – ap 200 bērnu.
Trīs laikmeti
“Knīpu un knauķu” pusgadsimts iedalāms trijos laiku lokos jeb laikmetos.
No studijas dibināšanas 1971. gadā līdz 1994. gadam – vadītājas Irēnas Veinbergas un koncertmeistares Silvijas Ērgles laiks. Studijas izveidotāja savai idejai un bērniem kalpoja līdz savai aiziešanai mūžībā.
No 1994. līdz 2008. gadam bija vadītāju Vitas Ķirses (no 2001. gada – Siliņas) un Edītes Putniņas laiks. Un no 2008. gada rudens līdz šim turpinās vadītāju Edītes Putniņas, Jonitas Štomas un Sanitas Sējānes laiks.
Par “Knīpu un knauķu” misiju kļuvusi pirmsskolas vecuma bērnu muzikālā sagatavošana.
Neskaitāmi tūkstoši bērnu savu apdāvinātību pirmsskolas vecumā spodrinājuši un trenējuši tieši “Knīpās un knauķos” un pēc tam devušies uz mūzikas skolām mācīties par profesionāliem mūziķiem.
Sākot no pašiem pirmsākumiem, “Knīpās un knauķos” dziedājusi jau minētā Ieva Ezeriete, “Labvēlīgā tipa” mūziķis Kaspars Tīmanis, brīnišķīgā “Radio 3” žurnāliste Sandra Ņedzvecka, komponists Andris Sējāns, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātājs Agnis Augustinovičs, Didzis Lielauss un vēl neskaitāmi citi.
No otrā laika paaudzes vērojam brīnišķīgu plejādi – ar jaunajām dziedātājām džeza mūzikā ienākušo Kristīni Liedi, citos mūzikas žanros talantīgo Noru Annu Geidmani, Ilzi Rijnieci… Bet trešā laikmeta paaudze vēl savu pienesumu sola.
Studijas dibinātājas Irēnas Veinbergas iestrādātie kodi un darbības vektori izrādījušies tik stipri, ka “Knīpu un knauķu” fenomenu raksturo vairākas nemainīgas tradīcijas un principi.
Darbs ar bērnu muzikālās dzirdes un balss attīstību, pārsvarā akadēmiskās dziedāšanas metodikas paņēmienu un pat kora dziedāšanas manieres izmantošana, daudzbalsīgums, goda vietā latviešu tautasdziesma, sadarbība ar komponistiem, skatuves priekšnesumu ievirze teatrālā uzvedumā, stāstu veidošana ar inscenējumu un mūzikas ieraksti.
Irēnas Veinbergas laikā tapuši ieraksti ar Zigismunda Lorenca un Ulda Stabulnieka dziesmām, kas iemūžināti Rozes Stiebras filmās, un citi.
Kopš pirmsākumiem “Knīpām un knauķiem” bijusi arī raksturīga ceļošana ārpus Latvijas. Ne viens vien atceras, kā omītēm pie rokas kāpts vilcienā ceļam uz toreizējās padomjzemes galvaspilsētu.
Var joprojām tikai apbrīnot Irēnas Veinbergas uzdrīkstēšanos pat ar trīsgadīgajiem doties tālajā ceļā uz Maskavu. Pēc neatkarības atjaunošanas nests Latvijas vārds daudzās Eiropas valstīs.
Irēnai Veinbergai piemita arī spēja vecākajos dziedātājos saskatīt mazus diriģentus, kuri mēģinājumos stājās ansambļa priekšā. No viņiem izaugusi Ligindra Veide, ilgus gadus mūzikas skolotāja Jēkabpilī, pedagoģes Silvijas Ērgles meitas Kaiva Ērgle un Sabīne Ērgle.
Otrajā laikposmā iezīmīgs diemžēl viņsaulē aizgājušās Vitas Siliņas milzīgais devums repertuāra pienesumā. Viņa ir studijas vadītāja, brīnišķīgu bērnu dziesmu un muzikālo izrāžu autore. Vitas Siliņas izrādes vainagojumu sasniedza no 2005. līdz 2011. gadam, kad ar Rīgas domes Kultūras pārvaldes atbalstu viņa radīja pamatu Rīgas bērnu un jauniešu muzikālajam teātrim “RīBēJa MuTe”.
Tas bija ļoti būtisks laiks, kas deva brīnišķīgas iespējas arī citiem Rīgas bērnu amatierkolektīviem, arī Jāzepa Mediņa zēnu korim, ar ko kopā veidojās pēdējais krāšņais iestudējums “Velniņi”.
Jau iepriekš “Knīpas un knauķi” lepojās ar izrādēm “Savādā pasaule”, “Īkstīte”, kurā skan Jāņa Lūsēna mūzika, Jura Kulakova “Ieklausies”. Cieša sadarbība veidojusies arī ar komponistu Niku Matvejevu un režisori Daci Micāni-Zālīti.
Dzejnieks Normunds Beļskis dāvināja “Knīpām un knauķiem” himnas vārdus 30 gadu jubilejā, bet 45 gadu jubilejā “Knīpas un knauķi” saņēma brīnišķīgu sirds siltu otru himnu no Renāra Kaupera.
Vitas Siliņas siltā klātbūtne cēla tiltu uz studijas trešo laikmetu – pedagoģes dēls Jānis Ķirsis, pazīstams komponists un grupas “Framest” vadītājs, kopš 2005. gada sāka rakstīt savu mūziku arī “Knīpām un knauķiem”.
Ar Sanitu un Andri Sējāniem parādās jauns virziens – koncerti stāstos, no kuriem jaunākais ir Sanitas izlolotais projekts “Vilkam tāda dvēselīt’” ar Andra un Reiņa Sējānu mūziku, kas radās kā Dziesmu svētku notikums, bet “Knīpās un knauķos” turpinājās tā dzīve.
“Lielisks ir Andra Sējāna repertuāra pienesums, viņa dziesmas ir burvīgas, aizrautīgas, siltas,” stāsta Edīte Putniņa, “daudziem tās liekas sarežģītas, bet es ļoti vēlētos iedrošināt mūzikas pedagogus un ansambļu vadītājus nebaidīties no šīs šķietamās sarežģītības, jo Andris galu galā pats ir dziedātājs, izaudzis no zēnu kora, labāk nekā jebkurš jūt, ko dziedātāji var un ko nevar, turklāt viņš ir burvīgu trīs bērnu tētis.
Mācot šī komponista dziesmas, atklāsiet, ka tās nemaz nav grūtas, varbūt tikai tā izklausās. Patiesībā viss ir loģiski sabalsots. Un vēl, protams, dziedātājas un mūziķes, kurām tuva deja, Sanitas Sējānes brīnišķīgās horeogrāfijas, ļoti tuvas manam izlolotajam sapnim, ka horeogrāfija nav “kustību summa”, bet “stāsts dziesmā”.”
Bet īpaša Sanitas Sējānes kaislība ir “Knīpu un knauķu” iesaistīšana konkursos un prieks par panākumiem Latvijā, Austrijā un pat Ķīnā 2018. gadā.
Pateicoties Jonitai Štomai, izveidojusies jauna sadarbība ar komponistu Ēriku Ešenvaldu, tieši viņai pieder ideja ierakstīt diskā Vitas Siliņas vēl nepublicētās izrādes “Ezīša katliņš” un “Zem sēnītes”.
Divi albumi, grāmata… bet kā ar koncertu?
Piecdesmit gadu jubilejai top minētais CD ieraksts, lai bērni visā Latvijā iegūtu vēl vienu līdz šim nepublicētu un neiepazītu Vitas Siliņas mantojumu. Par godu jubilejai šogad paredzēts izdot arī vēl otru albumu “Emociju pētnieki”, kuram mūzikas autori ir Ģirts Bišs, Līga Celma, Ēriks Ešenvalds, Laura Jēkabsone, Andris Kontauts, Jānis Ķirsis, Edīte Putniņa, Anita Rezevska, Sanita Sējāne, Andris Sējāns, Jānis Šipkevics un Jonita Štoma.
“Plānojam studijā ierakstīt bērnu pa vienam dziedāto, turpinot rudenī aizsākto, kad ļāva strādāt “viens pret vienu”,” stāsta Edīte Putniņa, “gaidām mirkli, kad varēsim ierakstu pabeigt.
Regulāri tiekamies ar bērniem zūmā, šādi var mācīt dziesmām vārdus un melodiju, bet par kvalitatīvu muzicēšanu ansamblī gan labāk nerunāsim…”
“Knīpas un knauķi” bija gatavojušies arī vokālo ansambļu koncertam Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kuru liktenis neskaidrs nu jau otro gadu. Un vēl ar divām – Vitas Siliņas un Andra Sējāna – dziesmām studijas lielajiem bērniem bija paredzēts piedalīties svētku deju lielkoncertā.
Kaut studijas 50 gadu jubilejas koncerts 8. maijā Ķīpsalā nevarēs notikt, visas trīs vadītājas un koncerta režisore Inga Cipe cer, ka to varēs īstenot vēl šogad. Ja maijā ļautu iesākt darbu pie skatuves varianta, varbūt augusta beigās jubilejas koncertu varētu nosvinēt brīvā dabā. Sapņi par norises vietu lido starp zoodārzu “Rakši” Cēsīs un Dzegužkalnu Rīgā…
Jūnijā atvērs studijas 50 gadu jubilejai veltītu Edītes Putniņas grāmatu “Bērnība “Knīpās un knauķos”” ar stāstu par bērnu vokālajā studijā iegūto un piedzīvoto, kā arī to, kā cauri laikiem te valdījusi skolotāju ļoti liela mīlestība pret bērniem un mūziku, kurai kalpots mūžu garumā.
“Nu, dziedi, Ieva…”
IEVA EZERIETE, Latvijas Radio kora soliste, soprāns, bijusī “Knīpu un knauķu” dziedātāja: “Paralēli ikdienas repertuāram skolotāja Veinberga man bija iemācījusi arī Šarla Guno “Ave Maria”. Kādu dienu pēc papildu mēģinājuma otrajā skolotājas darbavietā Poligrāfijas skolā, kas tolaik atradās Vecrīgā, mēs abas kopā gājām uz māju pusi.
Pa ceļam, skolotājas vedinātas, iegājām Doma baznīcā. Šķiet, viņa šo iespēju bija sarunājusi, jo vēlējās piedzīvot, kā “Ave Maria” izskanēs baznīcā. Dievnams tukšs, un skolotāja iedrošināja – nu, dziedi, Ieva… Un es mums divām nodziedāju “a cappella”.
Šis īpašais brīdis ir neizdzēšams no manas emocionālās atmiņas. Skolotājas Veinbergas bērnības un agras jaunības pieredze neatkarīgās Latvijas gados bija ielikusi vērtību izjūtai spēcīgu un tik viegli nesagraujamu pamatu.”
