Būt erudītam un paspēt laikā 0
“Tehniskajam tulkam jābūt erudītam – jāpārzina joma, kuru skar tulkojamie teksti. Darba ikdienā tā ir iespēja uzzināt ko jaunu,” tā savas profesijas īpatnības raksturo tehniskais tulks Roberts Jakubovskis.
“No bērnības man labi padevās valodas – vācu valodu iemācījos, skatoties televīziju, krievu valodu – pagalmā, kur bija daudz krievu bērnu. Skolā iemācījos angļu valodu,” stāsta Roberts. Beidzot vidusskolu, valodās viņam bijušas atzīmes no astoņām līdz desmit ballēm. Likumsakarīgs solis bijusi programmas izvēle, kurā šo talantu likt lietā. Roberts izvēlējās studēt tehnisko tulkošanu bakalaura programmā Rīgas Tehniskajā universitātē, viņš ieguvis arī profesionālā maģistra grādu tehniskajā tulkošanā.
Valodas aizved līdz tulkošanai
Jaunietis atzīst, ka skolā viņam valodās ielikti labi gramatikas pamati, universitātē viņš padziļinājis zināšanas un apguvis specifiskos priekšmetus. Svarīgākais priekšmets bakalaura studijās bijusi praktiskā tulkošana, kurā jātulko dažādu veidu un jomu teksti. “Būtiski ir tas, ka šajā priekšmetā iemāca strādāt saspiestā laika režīmā,” atceras Roberts. Apgūstamo priekšmetu vidū bijusi valodas zinātnes un tulkošanas teorija, bija jāapgūst priekšmets par angliski runājošām valstīm, zināšanas par formālo korespondenci – kā uzrunāt dažāda statusa cilvēkus lietišķajā sarakstē, un kādi ir tās nerakstītie likumi. Studiju laikā Roberts padziļināti apguvis arī ekonomikas un būvniecības pamatus, juridisko un dažādu citu jomu terminoloģiju.
Jāzina vairāk nekā tikai valoda
“Tulks ir vidutājs – viņam jānodrošina, lai viss tiktu adekvāti pārnests uz mērķa valodu, un tas ir ļoti atbildīgs uzdevums. Laba tulkojuma rādītājs ir, ja cilvēks nevar pateikt, vai lasa tulkojumu vai oriģināltekstu,” pārliecināts Roberts. Studiju laikā specializējoties viņš kā tulkošanas jomu izvēlējās būvniecību.
“Līdzās vispārīgai šīs jomas pārzināšanai apvienojumā ar tulkošanas un valodniecības aspektu zināšanām, tulkojot par būvniecību, ideālā gadījumā jāzina arī slodžu aprēķini un formulas. Tā ir pamatprasība tulkam, lai nodrošinātu labu viņa darba rezultātu – ir jābūt erudītam, turklāt par sfēru, kurā tulko, vienmēr uzzini ko jaunu.
Pats informāciju meklēju visur – internetā, enciklopēdijās, akadēmiskajos rakstos,” teic Roberts.
Tagad gan viņam ikdienā vairāk iznāk tulkot tekstus, kas saistīti ar telekomunikācijām, mašīnbūvi un elektroniku, ar būvniecību saistīto vairāk bijis, kad Latvijā valdīja celtniecības bums. Daudz tulkojis dažādus neliela apjoma darbus, kas jāpaveic dažās stundās, bet lielapjoma pasūtījumi var ilgt divas trīs nedēļas un ilgāk. “No mazajiem pasūtījumiem ir daudz darbu par elektroniku, piemēram, sensoriem, relejiem, arī dažādas lietošanas instrukcijas, programmatūras lokalizācijas. Informācijas saturs un termini no vienas valodas uz otru jāpārnes maksimāli precīzi, jo kāds vēlāk uz šo tulkoto informāciju paļausies,” uzsver Roberts. Lielu pasūtījumu daļu aizņemot mājaslapu tulkojumi, kas esot darbietilpīgs process. Pasūtījumu vidū ir arī darījumu sarakstes, veidlapu, paziņojumu, tiesu darbu tulkošana.
Roberts gan uzsver, ka tehniskais tulks esot galvenokārt viņa specializācijas nosaukums, jo viņa spēkos esot arī atdzejot grāmatas. Roberts ir veicis arī mutisko tulkošanu, piemēram, tulkojot darījumu sarunas. Šajā nodarbē varot nopelnīt ļoti labi, bet tas prasa arī augstu sagatavotības pakāpi, kādu var iegūt vien ar laiku.
Krievu pelmeņi japāņiem
Kā profesijas mīnusu Roberts min to, ka reizēm mēdz būt saspringts darbalaiks. “Esmu ārštata tulks, tāpēc reizēm gadās darboties kā izsaukumu dienestam, kad pienāk daudz pasūtījumu, un tie jāspēj izdarīt ļoti saspiestā termiņā.” Tad tehniskā tulka darba diena sanāk ļoti neprognozējama – reizēm pasūtījumam jābūt gatavam jau no rīta, un tad jāstrādā visa nakts, bet reizēm darbs jāsāk no rīta, un tas ilgst līdz vēlam vakaram, un tā vairākas dienas. Pēc tam gadās arī tukšie periodi.
Kā plusu Roberts min to, ka viņa profesijā iespējams saņemt naudu atbilstoši paveiktajam. “Šādi ļoti uzskatāmi redzams padarītais. Savā ziņā man arī patīk, ka nav normēta darbalaika,” teic Roberts.
Darba priekšrocība ir arī tā, ka var uzzināt daudz jauna visdažādākajās jomās. “Ja tekstā ir kāds nezināms jēdziens, uzreiz sāc meklēt.” Roberts uzsver, ka tulka profesijai ir nākotne, jo cilvēka prāts tomēr ir smalkāks par datortehnoloģijām.
Arī viņš pats ikdienā izmantojot gan valodas un nozaru vārdnīcas, gan īpašās tulkošanas programmas – uz interneta informāciju vien nevarot paļauties. Tāpat esot labi jāpārzina dažādu kultūru īpatnības. “Maģistrantūrā man patika semantikas padziļinātās studijas. Dažādām kultūrām ir atšķirīga pasaules uztvere – piemēram, ir izaicinājums tikai ar vārdiem vien pastāstīt japāņiem, kas ir krievu pelmeņi,” teic Roberts. Kā garlaicīgākos tekstus viņš vērtē tos, kas uzrakstīti sliktā valodā. “Man patīk lasīt labus, kvalitatīvus tekstus, kuros jaušams, ka autors labi pārvalda valodu. Reizēm gan šķiet, ka latviešu valoda šajā ziņā tiek noplicināta, izmantojot nevajadzīgi daudz aizguvumu un internacionālismu.”
Tulka darbā bieži esot jāievēro arī konfidencialitātes princips – vienojoties ar pasūtītāju par ziņu neizpaušanu. “Vienošanās notiek, slēdzot atsevišķu līgumu, to pārkāpjot, tulks var iedzīvoties nepatikšanās, lieta var nonākt pat līdz tiesai,” atklāj Roberts.
Uzziņa Profesionālā bakalaura un profesionālā maģistra grādu tehniskajā tulkošanā un tulka referenta kvalifikāciju iespējams iegūt Rīgas Tehniskajā universitātē. Dažādas citas ar tulkošanu saistītas studiju programmas var apgūt Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, Latvijas Universitātē, Vidzemes Augstskolā, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Ekonomikas un kultūras augstskolā, Ventspils Augstskolā, Rēzeknes Augstskolā, Sociālo tehnoloģiju augstskolā, Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā. Ārštata tehniskie tulki atalgojumu saņem pēc padarītā darba apjoma. |
