Vai Intars Busulis ieteiktu saviem bērniem piedalīties “X Faktorā”; un par ģimenisko 0
TV šovā “X Faktors” kā viens no bargās žūrijas locekļiem Intars Busulis vērtē jaunos censoņus, kuri sapņo par karjeru uz lielās skatuves. Busulis viņiem ir labs piemērs, jo puisis no Talsiem ir kļuvis par vienu no spilgtākajiem Latvijas mūziķiem, kurš ir skatītāju iemīļots arī aiz mūsu valsts robežām. Vai viņš vēlētos, lai arī viņa bērni piedalītos “X Faktorā” un kā viņš sevi iztēlojas 70 gadu vecumā uz skatuves?
Vai ieteiktu sabiem bērniem piedalīties “X Faktorā”?
Jā, tas ir labs treniņš, turklāt bez maksas; vari apgūt iemaņas komunicēt ar publiku.
Tavs dēls Lenijs arī mācījās spēlēt trombonu.
Jā, viņam labi padevās, bija ļoti talantīgs, bet diemžēl pameta šo nodarbi. Tā gadās.
Vai tu gribētu, lai bērni seko tavās pēdās un saista savu dzīvi ar mūziku?
Tā būs viņu pašu izvēle. Es esmu par dažādību, piemēram, kāds varētu kļūt par aktieri.
Dažam jaunietim, tiklīdz viņš parādījies televīzijā un kļuvis zināms plašākai publikai, uzreiz piemetas “zvaigžņu slimība”. Vai tev pašam ar to nav nācies saskarties?
Nē, paldies Dievam, mājās mani uzreiz noliek pie vietas. Man nav laika tēlot baigo zvaigzni, jo ģimene uzreiz teiktu, lai beidzu muļķoties.
Feisbukā skatījos, ka Doma laukumā esi nofotografējies ar motociklu. Vai nav pārāk auksts šādiem braucieniem?
Mocis nav manējais; aizņēmos no kolēģa, lai uztaisītu bildi. Varbūt kādreiz iegādāšos savējo. Tas noteikti nebūs sporta mocis; man patiktu tāds, ar kuru jābrauc lēnām, izbaudot procesu.
Tas, ka vīrietis iegādājas motociklu, nereti ir viena no pusmūža krīzes pazīmēm, jo ir vēlme noķert aiz astes aizejošo jaunību. Tev nākamgad būs 40 gadu jubileja. Vai grasies kā īpaši nosvinēt?
Man vispār nepatīk svinēt dzimšanas dienas. Sarīkosim kādus koncertus, bet tie noteikti nebūs ar lozungu “Intaram Busulim 40”. Pašam šķiet, ka nekāda pusmūža krīze mani vēl nav skārusi. Es jūtos ļoti labi, dzīvē viss ir kārtībā: ģimenē visi veseli, ir jumts virs galvas, apkure un siltais ūdens.
Diezgan pieticīgas prasības… Šobrīd noteikti vari atļauties ko vairāk, jo honorāri ir lielāki nekā tavas mūziķa karjeras pirmsākumos.
Ne jau honorāra lielumā ir dzīves jēga. Protams, nauda ir svarīga, tagad man nenākas pārāk lauzīt galvu, kā samaksāt visus rēķinus. Man pietiek un vēl paliek pāri. Ir patīkami, ja nauda strādā tavā labā.
Rēķinus maksā pats vai arī naudas lietu kārtošanu uztici kādam citam?
Pats maksāju; mums ar sievu ir sadalīts, kurš par ko maksā.
Vai sieva nav dusmīga, ka tu vazājies apkārt pa pasauli, braukā uz Krieviju un citām zemēm? Viņa žēlojas, ka bieži neesi mājās, vai arī priecājas, ka pelni naudu ģimenei?
Es apbrīnoju savu ģimeni, viņiem noteikti nav viegli. Taču mēs visu laiku kopā esam gājuši šo ceļu. Man ir ļoti paveicies ar sievu; daudzi brīnās, ka viņa ir tik saprotoša. Pēdējā laikā cenšamies vairāk piedomāt, lai biežāk būtu kopā un varētu veltīt vairāk laika ģimenei. Kalendārā atzīmējam dienas, kas mums abiem ir brīvas. Līdz gada beigām man viss jau ir saplānots. Valsts svētkos 18. novembrī esmu uzaicināts piedalīties VEF Kultūras pils atklāšanā pēc rekonstrukcijas, jūtos ļoti pagodināts. Ziemassvētku vakarā gan būšu mājās; tā ir svēta lieta.
Vai ar ģimeni braucat kopīgos ceļojumos?
Gada sākumā bijām Āzijā. Šogad pēc ilgiem gadiem atkal aizbraucām uz Krētu; tas bija ļoti forši. Iepriekšējā reizē, kad tur viesojāmies, mums bija viens bērns, bet tagad ir jau trīs. Taču vislabākās atmiņas man ir par braucieniem pa Latviju, apciemojām dažādas pilsētas: Cēsis, Liepāju, Ventspili, Rēzekni, Daugavpili u. c. Labi, ka tagad daudzviet uzceltas jaunas, modernas koncertzāles, kur varam uzstāties ar koncertiem.
Vai vari sevi iedomāties uz skatuves 70 gadu vecumā? Varētu kā Valērijs Ļeontjevs sašpricēt botoksu, ietērpties ādas kostīmā un izskatīties kā jauneklis?
Es ļoti negribētu, ka mani piemeklē šāds liktenis. Ceru, ka mācēšu laikus apstāties. Es drīzāk gribētu kā Frenks Sinatra, kurš arī vecumā bija spējīgs ļoti labi nodziedāt. Tad ir vērts turpināt. Bet, ja nākas melot un spēlēt uz fonogrammas, tad labāk nevajag.
Pilnu interviju ar mūziķi Intaru Busuli lasiet jaunākajā žurnāla “Mājas Viesis” numurā vai tā elektroniskajā versijā.
