Neesot aiz kalniem samazinātais PVN arī gaļai un pienam 1
“Ja gada kopējie rezultāti parādīs pozitīvu pienesumu budžetā, domāju, ka samazinātais PVN gaļai, pienam un citām svaigo produktu grupām varētu būt agrāk nekā prognozētajā 2020. gadā,” tā “LA” atzīst Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis. Pašreizējie dati no Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas liecina, ka šā gada jauninājums – 5% PVN dārzeņiem un augļiem – devis cerēto. Alga ražotājiem un tirgotājiem palielinājusies vidēji par 9%, produkcijas apgrozījums arī audzis par 9%, bet PVN ieņēmumi budžetā šāgada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, kad PVN likme bija 21%, palielinājušies par 12,55 miljoniem eiro. “Šie skaitļi rāda mūsu iniciatīvas pareizību,” uzskata Arnītis.
Naktīs guļ mierīgāk
Arī ražotāji apliecina, ka nozarei pienākuši labāki laiki, paliekot vairāk naudas tehnikas pirkšanai, tāpat arī “pelēkie darboņi” pamazām nākot ārā, darbiniekiem algas lielākas. “Likās, ka kāds mēģinās iedzīvoties no jaunās situācijas, tomēr tas tā nav. Varam tikai priecāties par rezultātiem – apgrozījums pieaug, nodokļu maksātāju skaits arī, un ēnu ekonomika samazinās,” saka kooperatīva “Baltijas dārzeņi” vadītājs Jānis Bušs.
Arī kolēģe kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa apliecina, ka tagad daudz vienkāršāk strādāt ar mazajiem piegādātājiem – iepriekš tie kategoriski atteicās reģistrēties kā PVN maksātāji, toties tādu problēmu nav. “Daudzi sāk saprast, ka strādāt pelēkajā zonā vairs nav izdevīgi, un sāk oficiāli maksāt algas, lai naktīs var mierīgi gulēt.
Nākšana pretī uzņēmējiem samazinātā PVN sakarā rezultējas ar to, ka uzņēmēji nāk pretī ar nomaksātiem nodokļiem
,” tā Strazdiņa.
Latvijas ogu audzētāju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte atzīst, ka šogad vietējo ogu cenas lielveikalos bijušas pat augstākas nekā importam tirgū, bet realizēts viss izaudzētais, tādēļ apgrozījums jūtami lielāks. “Iepircēji stāsta, ka tagad labprātāk raksta pavadzīmes par 5%, nevis 21% kā agrāk. Arī strādnieki šogad nopelnīja par 50 eiro vairāk, jo trūkst cilvēku un esam spiesti maksāt vairāk. Ļoti svarīgi, ka ražotājiem paliek pāri vairāk naudas, līdz ar to mūsu saimniecība, piemēram, pirks jaunu traktoru,” saka uzņēmēja.
Cik ietaupa pircējs?
Kamēr atbildīgā ministrija un ražotāji ar jaunievedumu izskatās esam ļoti apmierināti, pircējam tik dzelžainas pārliecības nav. Cenas samazinājums vairāk jūtams dārgākajā segmentā, nevis lētajā galā, turklāt jau iepriekš publiskotie dati rāda, ka dārzeņu cenas Latvijas veikalos pat ar visu samazināto PVN tomēr ir augstākas nekā pie kaimiņiem.
Lai pierādītu pretējo, tirgotāji liek galdā savus aprēķinus. Tā Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs sarēķinājis, ka vidēji uz vienu dārzeņu kilogramu pircējs šogad ietaupījis no 20 līdz pat 60 centiem. “Pateicoties 5% PVN, cenas veikalā krietni zemākas nekā tirgū. Piemēram, gurķiem veikalā cena turējās 0,90 eiro/kg, bet tirgū – ap 1,50 eiro/kg. Tirgi bija spiesti legalizēties, maksāt nodokļus, un tādēļ cenas nekritās. Tie, kas tirgo pa kaktiem, to arī darīs, tie ir nestabilie nodokļu maksātāji,” saka Danusēvičs.
Līdzīgi domā agronome Mārīte Gailīte. “Pateicoties 5% PVN, ziemā pircējs uz tomātu vai ābolu rēķina vien jau ietaupīja 40 centus kilogramā. Kāpostiem gan ietaupījums bija tikai 5 centi, toties vietējām zemenēm – pat 1,60 eiro, tā ka patērētājs kopumā ieguva krietni vairāk,” teic Gailīte.
Atturīgāks vērtējumā ir Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Viņaprāt, samazinātā PVN labumus rēķināt vēl pāragri, jo reāla vietējo dārzeņu tirgošana notiek vien pusotru mēnesi. Jā, cenu kritumu pircējs izjūt, bet dārgākiem produktiem, piemēram, krūmmellenēm. Daudzas preces veikalā tiešām lētākas nekā tirgū, viņš saka. Un piebilst, ka ražotāji, ja reiz viņiem parādījusies “lieka” nauda, to varētu prātīgi ieguldīt, piemēram, jaunās tehnoloģijās – laistīšanas sistēmās, uzglabāšanas iekārtās, lai tirgotājam prece tiktu atvesta augstākajā kvalitātē.
Tabulā redzamais sīpolu, burkānu, kāpostu sadārdzinājums tiek skaidrots ar to, ka tie visā Eiropā cieta no sausuma. Vietējie gurķi atklātā laukā jūnijā auksto nakšu dēļ ilgi nedīga un ražoja vien jūlijā. Pašlaik veikalos vietējie gurķi tikai no lielsaimniecībām, jo mazajiem to vairs nav. Tikmēr “Jonagold” āboli dārgāki, jo pērn Eiropā bija neraža. Šī gada raža vēl nav nonākusi līdz mūsu veikaliem.
