“Būsim pacietīgāki un runāsim latviski” 1
Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi, kas investējuši līdzekļus apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām (TUA), izjūt nepatiku, kad viņus mēģina saukt par Putina politikas aizstāvjiem un savā kritiskajā attieksmē pret Krievijas režīmu viņi pārspēj vietējos krievus. Tas esot noskaidrots padziļinātajās intervijās Sabiedrības integrācijas fonda veiktajā pētījumā “Trešo valstu pilsoņu portrets Latvijā”.
No tā saukto “trešo valstu” pilsoņiem, kuri Latvijā saņēmuši ES termiņuzturēšanās atļaujas, padziļināti intervētas astoņas personas – četras no Krievijas, divas no Ķīnas, viena no Korejas un viena no Kazahstānas. Kā informēja viena no pētījuma autorēm Brigita Zepa, Latvijā ārvalstu pilsoņiem šķiet tīkama pārskatāmā birokrātiskā procedūra, tīra daba un drošība no dabas katastrofām (to izcēluši Ķīnas pilsoņi), mierīga un draudzīga pilsētvide, kā arī tas, ka no Latvijas viegli sasniedzamas citas Eiropas valstis. Krievijas pilsoņiem esot nepatika pret Putina režīmu un viņi novērtē Eiropas brīvības un demokrātijas vērtības, bet Ķīnas pilsoņi savā valstī ir neapmierināti ar izglītības sistēmu. Intervijās aptaujāto cilvēku iekļaušanās darba dzīvē notiekot dažādos veidos – kāds no viņiem ir “pārcēlis” savu biznesu uz Latviju, kāds apvieno dzīvi Latvijā ar attālinātu darbu Maskavā, bet tie, kam ir vairāku svešvalodu zināšanas, iztiku pelna ar to mācīšanu. “Viņiem sagādā problēmas latviešu valodu lietot praksē, jo latvieši pāriet uz krievu vai angļu valodu. Būsim pacietīgāki un runāsim latviski,” teica B. Zepa.
Savukārt aptaujāti tika 478 trešo valstu pilsoņi, no kuriem lielāko daļu veido Krievijas pilsoņi (45,7%), bet pārējie aptaujātie ir no Baltkrievijas (17,4%), Ukrainas (11,2%), Ķīnas (9,4%) un citi. Aptaujā atklājies, ka 59,5 procenti no viņiem nestrādājot, starp viņiem ir arī daudzi studenti, kas veido šo īpatsvaru. 70,5 procentiem strādāt liedz latviešu valodas nezināšana, 29,5 procentiem ir grūtības atrast darbu savā profesijā, bet 24,4 procentiem darbu Latvijā liedz atrast pārāk augstās latviešu valodas zināšanu prasības. No tiem, kas strādā, lielākā daļa ir nodarbināti tirdzniecības un tūrisma sektoros. Arī aptaujā atklājusies līdzīga tendence kā padziļinātajās intervijās – daudzi latvieši, sarunājoties ar trešo valstu pilsoņiem, pāriet uz krievu vai angļu valodu, tādējādi liedzot valodas praksi iebraucējiem.
Aptaujā noskaidrojies, ka TUA ieguvēji visbiežāk skatās Krievijas TV kanālu ziņas (37,5 procenti), kam seko Latvijas privāto telekanālu ziņas – 30 procenti, bet 18 procenti skatās Latvijas sabiedrisko televīzijas kanālu ziņas.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pašlaik Latvijā dzīvo 23 671 cilvēks no trešajām valstīm. Lielākoties tie ir Krievijas pilsoņi, kam seko Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņi.
