Gundars Bērziņš: Būsim godīgi un nemānīsim sevi 0
Būsim godīgi un nemānīsim sevi – ir salīdzinoši maz tautsaimniecības nozaru, kurās Latvijai un tās uzņēmumiem ir izredzes jebkad kļūt par patiesi globāliem spēlētājiem.
Līdztekus IKT un vēl dažām nozarēm viena no tādām Latvijā noteikti ir ķīmijas nozare un farmācija, kas jau pašlaik var lepoties ar vairākiem starptautiskas nozīmes uzņēmumiem.
Ķīmijas nozares kritisko masu Latvijā veido 20 lielākie nozares komersanti, bet farmācijā 85% nozares veido divi lieli uzņēmumi – “Grindeks” un “Olainfarm”.
Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas sektorā jau pašlaik ir vislielākā pievienotā vērtība un vislielākais apgrozījums uz vienu uzņēmumu, proti, tas ir gandrīz piecas reizes lielāks nekā vidēji ķīmijas nozares uzņēmumos.
Latvijas farmācijas nozare lielā mērā balstās uz eksportu, kas 2017. gadā veidoja 90% no kopējā nozares apgrozījuma. Tomēr Latvijas uzņēmumi pašlaik ieņem ārkārtīgi mazas tirgus daļas vienā no pasaulē lielākajiem ekonomikas sektoriem.
Farmācijas nozares nākotne Latvijā un iespēja iekarot pasaules tirgus ir nišas produktu izstrādē un ražošanā. Viena no īpaši augošajām nišām ir dabas produktu izmantošana farmaceitisko un kosmētisko produktu ražošanā.
Pašlaik būtiskākie Latvijas lielo farmācijas uzņēmumu noieta tirgi ir Krievija un pārējās NVS valstis, kā arī Baltijas valstis un citas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Turpretī uz lielāko medikamentu patēriņa tirgu ASV un jaunajiem Ķīnas un Indijas tirgiem Latvijas uzņēmumi eksportē minimāli.
Skaidrs, ka tirgus diversifikācija ir viens no nozares galvenajiem izaicinājumiem, tāpēc nozares attīstības stratēģija paredz veicināt pārdošanas apjoma palielināšanu gan ES tirgū, gan jaunajos attīstības tirgos Āzijā un Tuvajos Austrumos, ieguldot investīcijas tehnoloģiju un jaunu medikamentu izstrādē.
Globāli farmācijas nozares ieguldījumi pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā ir vieni no lielākajiem visas tautsaimniecības griezumā.
Pēdējo piecdesmit gadu laikā, jo īpaši kopš 21. gadsimta sākuma, pētniecības izmaksas ir būtiski palielinājušās.
Arī Latvijā farmācija vēl PSRS laikā bija un joprojām ir viena no nozarēm, kurā ieguldīti iespaidīgi finanšu un tehnoloģiskie resursi nozares, un jo īpaši arī farmācijas ražotnes attīstībā.
Tuvākie veicamie soļi nozarē ir vairāk nekā skaidri – ir nepieciešams optimizēt uzņēmumu produktu portfeli un papildināt to ar jaunām gatavo zāļu formām, ņemot vērā tirgus dinamiku, specifiku un vajadzības.
Tāpat nākamā izaugsmes posma nodrošināšanai ir nepieciešams attīstīt ķīmisko produktu virzienu un radīt jaunus inovatīvus produktus un tehnoloģijas, reģistrēt uzņēmumos ražotās gatavo zāļu formas un piegādāt tās dažādiem pasaules valstu tirgiem, kā arī papildināt un saglabāt uzņēmuma intelektuālā īpašuma portfeli.
Gan farmācijas uzņēmumiem, gan Latvijas valstij ir svarīgi apzināties savas iespējas un pareizo laiku, kad tās realizēt.
Būtu nepiedodami neizmantot tās zināšanas un kompetences, kas jau pašlaik mums palīdz konkurēt pasaules līmenī.