Būs vien jāmeklē draugi partijās. Noraida Valsts prezidenta priekšlikumu, bet piedāvā kompromisu 0
Pirms nedēļas noraidot Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu dot iespēju pašvaldību vēlēšanās startēt vēlētāju apvienībām, otrdien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija Arvila Ašeradena (“JV”) vadībā sagatavoja un atbalstīja kompromisa priekšlikumu.
Tas nosaka, ka vēlētāju apvienības var veidot kopīgus sarakstus ar kādu no partijām vai partiju apvienībām.
Vienlaikus paredzēts līdz šā gada 30. septembrim sagatavot likumprojektu par vēlētāju apvienībām kā juridiskajām personām.
Izskatot 2. lasījumā grozījumus likumā “Par Republikas pilsētu un novadu domes vēlēšanām”, atbildīgā komisija noraidīja Nacionālās apvienības iniciatīvu noteikt pagastu un pilsētu valdes jeb “nulles” līmeņa vēlēšanu kārtību.
Līdz šim vēlētāju apvienības varēja pieteikt savus sarakstus pašvaldībās ar mazāk nekā 5000 iedzīvotājiem, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas tik mazu pašvaldību vairs nebūs.
Iepriekš šo iespēju izmantoja ne tikai to novadu iedzīvotāji, kuru teritorijā nav izvērsta aktīva partiju darbība, bet arī vairāki politisko partiju biedri, lai neafišētu savu politisko piederību.
Vēsture liecina, ka tā var traucēt arī gadījumos, ja viena vai otra pašvaldības vadītāja pārstāvētā partija Saeimā paliek opozīcijā. Tā tas tagad ir noticis ar vietējā varā plaši pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību. “Latvijas Avīzes” apkopotā informācija liecina, ka 28 domju priekšsēdētāji ir ievēlēti no vēlētāju apvienību sarakstiem, bet ap desmit no viņiem ir kādas partijas biedri.
Piemēram, Cesvaines novada priekšsēdis Vilnis Špats un Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins ir “Vienotībā”, bet Zaļo un zemnieku savienību pārstāv Pārgaujas novada priekšsēdis Hardijs Vents, viņa kolēģis Jaunpiebalgā Laimis Šāvējs, Jānis Zuments Naukšēnos un vēl vairāki vietēji līderi.
Lielākoties apvienības tika veidotas arī tāpēc, ka pašvaldību teritorijās partijām nebija savu nodaļu un biedru.
“Providus” pētniece Iveta Kažoka Saeimas komisijas sēdē norādīja, ka vietējiem aktīvistiem būs sarežģīti iesaistīties pašvaldības dzīvē, ja nav partijas, ar kuru viņi varētu sevi identificēt.
Tāpēc, viņasprāt, ir jādod iespēja vēlētāju apvienībām iesniegt savus sarakstus, kā to rosināja arī Valsts prezidents E. Levits. Tas, pēc idejas atbalstītāju domām, veicinātu vietējo demokrātiju.
A. Ašeradens, aizstāvot kompromisa piedāvājumu, savukārt uzskata, ka, startējot kopā ar kādu no partijām, vietējie aktīvisti veidotu saikni ar kādu politisko spēku un tas būtu kā tramplīns, lai šie cilvēki vēlāk iesaistītos lielajā politikā, tā varētu stiprināt politisko sistēmu.
Jāpasaka, ka ne visām Saeimā pārstāvētajām partijām ir pamanāma ietekme vietējā varā, kas nozīmē, ka šī būtu iespēja reģionos mazāk pārstāvētām partijām vai apvienībām paplašināt savu biedru loku ārpus Rīgas.
Komisijas sēdē uzstājās Durbes novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs, kurš arī kandidēja no vēlētāju apvienības, kas trīs reizes novada domes vēlēšanās guva panākumus.
“Tas nozīmē, ka vēlētāji mums uzticējās,” teica A. Radzevičs, norādot, ka pašvaldībās, kur ir apvienību saraksti, esot arī lielāka vēlētāju aktivitāte.
Ierosinājums apvienībām meklēt sabiedrotos partiju vidū, viņaprāt, ierobežos iedzīvotāju iespējas piedalīties vēlēšanu procesā. Tiesa, Saeimas vēlēšanās A. Radzevičs kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības, nebūdams tās biedrs.
Vēl plašāku diskusiju komisijas sēdē izraisīja Nacionālās apvienības ierosinājums veidot tā dēvēto “nulles” līmeni.
Tas nozīmētu, ka pēc lielo pilsētu un novadu domju vēlēšanām notiktu arī pagastu un pilsētu valdes vēlēšanas, par kuru kandidātiem varētu balsot ne tikai klātienē, bet arī internetā, kā paskaidroja Jānis Dombrava (NA).
Valdēs būtu no pieciem līdz deviņiem vēlētiem teritorijas pārstāvjiem atkarībā no iedzīvotāju skaita. Viņš minēja, ka tāda valde jau darbojas Līvānu novadā.
Uldis Budriķis (JKP) atgādināja, ka iedzīvotāju izraudzīta valde ir arī Dundagas novada Kolkā. Tas pēc reformas tiks iekļauts jau tā lielajā Talsu novadā.
Taču NA ierosmi atbalstīja tikai ZZS. A. Ašeradens sacīja, ka viņam arī simpātisks ir “nulles” līmenis, bet tagad neesot skaidrs, ar ko pagastu valdes nodarbosies.
“Vieni runā, ka tās lems, kad būs kapu svētki un sporta svētki, bet citi domā, ka tās noteiks, kur grāvji jārok,” teica A. Ašeradens.
Viņš uzskata, ka vispirms Vietējo pašvaldību likumā ir jānosaka valdes funkcijas.
I. Indriksone gan zināja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā pašvaldību likuma projektā neesot paredzētas vēlētas “nulles” līmeņa institūcijas.
Ministrijas pārstāve Ilze Oša apstiprināja, ka VARAM neatbalsta vēl viena vēlētā pašvaldību līmeņa veidošanu.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka pagaidām arī neesot skaidrs, kā šādas vēlēšanas notiktu, cik tās izmaksātu, kas skaitītu balsis, jo projekta autori paredz, ka balsot varētu 30 dienas.
